Iesaki rakstu: 
Internetā parādījies vēl viens Ilzes Znotiņas (attēlā) vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) klasificētais dokuments – vadlīnijas „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā”. Divu nedēļu laikā šis ir jau otrais FID ierobežotas pieejamības dokuments, kas ir nokļuvis atklātībā, tā pastiprinot bažas par slepenas informācijas drošību šajā iestādē. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par šī dokumenta sabiedrībai nozīmīgākajām nostādnēm, bet jau šodien pārpublicējam to pilnībā.
Saistībā ar šo dokumentu Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu sniegt lielāku skaidrību par atbildīgajiem saistībā ar jau kārtējo dienesta informācijas noplūdi:
1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā: vadlīnijas”?
2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?
3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?
4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots iepriekšējais jautājums)? Kādā formā tas tika nosūtīts?
5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?
Pēdējā pusgada laikā šī ir vismaz trešā reize, kad no Finanšu izlūkošanas dienesta noplūst klasificēta informācija. Iepriekšējā bija pirms pāris nedēļām, kad nezināmas personas internetā bija izlikušas citu FID ierobežotas pieejamības dokumentu ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”.
To, ka šis noplūdušais dokuments ir ierobežotas pieejamības informācija, atzina arī pats FID. „Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2020. gada 6. oktobra rīkojuma Nr. 1-5.1/65 “Par ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”, pielikuma 11. punktā noteiktajam vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbība subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” (..) ir dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju,” – to Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs bija apliecinājis oficiāli parakstītā dokumentā.
Kā skaidroja A. Petrovs, šajās vadlīnijās atrodamā informācija esot tik slepena, ka pat gadījumā, ja būtu nepieciešams ar tām iepazīstināt medijus, lai kliedētu aizdomas par prettiesisku valsts iestādes rīcību un šo aizdomu apstiprināšanās gadījumā informētu sabiedrību, tas netiktu pieļauts, jo „atbilstoši demokrātiskās tiesiskās valsts principiem priekšroka dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas ir, konkrētu iestāžu amatpersonām darba uzdevumu, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, izpildes ietvaros”.
Savukārt pagājušā gada novembrī I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests iekšēja haosa un nolaidības dēļ pats publiskoja atmazgāšanas apkarošanas mācību videoierakstus un prezentācijas, par kurām pēc tam oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam. Savukārt „ļoti slepenās” vadlīnijas ir izlasāmas šeit.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
