Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nonākot atklātībā ziņām par viņa parakstītu parādzīmi par 200 miljoniem eiro, šodien no amata atkāpās Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. "Viņš ir vienkārši sajucis prātā," - šādi atklājumu par domes vadītāja parakstīto astronomiskā apjoma parādzīmi Pietiek komentēja viens no domes deputātiem.

Līdz šim Āboliņš bija plašāk zināms kā Kredītņēmēju asociācijas dibinātājs un arī saistībā ar to, ka šā gada 9. jūlijā Ogres rajona tiesa pieņēma lēmumu par viņa maksātnespējas procesa sākšanu.

Āboliņa, kurš pirms pāris gadiem stādījās priekšā kā "Kredītņēmēju konsultāciju centra vadošais jurists", parādsaistības ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro.

Taču nu šīs domes priekšsēdētāja parādsaistības ir tīrais nieks, salīdzinot ar 200 miljoniem eiro, kuri minēti viņa parakstītā parādzīmē Lihtenšteinā reģistrētai ārzonas kompānijai Riverside HK Ltd.

Pagaidām nav sīkāk skaidrs, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem Āboliņš novada pašvaldības vārdā parakstījis šo apšaubāmā izskata dokumentu, kura kopiju šodien publiskojam.

Tāpat publiskojam arī Āboliņa Valsts kasei adresētu vēstuli, kas datēta ar 26. novembri un kurā pieminēta parakstītā parādzīme (promissory note).

Pēc pašreizējām ziņām, nekādas paliekošas juridiskas sekas parakstītajai parādzīmei varētu arī nebūt, jo to bijis nepieciešams reģistrēt Valsts kasē, ko Āboliņš arī nesekmīgi mēģinājis.

Šodien notika pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības sasaukta novada domes sēde, kurā piedalījās arī ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš, kā arī Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat šodien plānots lemt, kādus pasākumus veikt, lai pašvaldībai saistībā ar Āboliņa parakstīto dokumentu nerastos kādas finansiālas sekas.

Mūslaiku Latvijas vēsturē jau ir bijušas pāris slavenas parādzīmju lietas. Slavenākā noteikti ir „400 miljonu vekseļu lieta”, kas sākās 1993. gada maijā, kad atklātībā nonāca ziņas, ka 1992. gada decembrī toreizējais finanšu ministrs E. Siliņš parakstījis valdības garantijas 400 miljonu dolāru aizņēmumam tolaik valsts īpašumā esošā Brocēnu cementa un šīfera kombināta vajadzībām no kādas faktiski nepazīstamas kompānijas Maschinen Anlagen Service. Turklāt izrādījās arī, ka politiķa Jāņa Jurkāna dzīvesbiedre Ilze Jurkāne – ārzemju latviete, kas ieņēma valstiskās Latvijas Investīciju bankas prezidentes posteni, – parakstījusi vekseļus par šādu tālaika valsts finanšu iespējām vienkārši fantastisku summu.

Tiesa, jau 1992. gada augusta sākumā bija pieņemts valdības lēmums Par ārvalstu kredītu pieprasījumu izskatīšanas un ārvalstu valūtā saņemto kredītu atmaksāšanas kārtību, kurā virkne normu bija pietiekami skaidras: ir Ekonomisko reformu ministrijas noteikti pamatprincipi, kuri jāievēro valstiskā kredīta saņemtgribētājam, tad biznesa plāns jāiesniedz Finanšu ministrijai, kura savukārt veiktu rūpīgu analīzi, savukārt par valsts garantijām šāda apjoma kredītam noteikti būtu jālemj valdībai. Taču šajā gadījumā nekā no tā vienkārši nebija – ne apstiprināta un saskaņota biznesa plāna, ne valdības lēmuma (I. Godmanis vēlāk dievojās: „Es ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka par šo darījumu un vekseļiem uzzināju tikai pēc vekseļu parakstīšanas!”), tikai valdības pārstāvju rezolūcijas, Brocēnu kombināta direktora Jura Reisona atzinums par Maschinen Anlagen Service pārstāvju norādi, ka solīto 400 miljonu izcelsme neesot īpaši tīra, un... parakstītie vekseļi, ko Latvijas pārstāvji jau bija izlaiduši no savām rokām.

Viss gan beidzās laimīgi – 19. jūlijā Latvijas goda konsula Beļģijā Nila Dālmana dzīvesbiedre Paula Dālmane no Beļģijas prokuratūras saņēma un liecinieku klātbūtnē anulēja slavenos 20 vekseļus, un ģenerālprokurora palīdze Rita Aksenoka publiski atzina – krimināllieta netiks ierosināta, jo reālas sekas nav iestājušās. Savukārt valsts amatpersonas jau tobrīd apliecināja savu vēlākajos gados tik raksturīgo spēju izvairīties no jebkādas personiskas atbildības: piemēram, I. Jurkāne paziņoja – viņa domājusi, ka ar savu parakstu tikai apliecina Latvijas Investīciju bankas gatavību kredītu apkalpot (vēl piebilstot: „Manas profesionalitātes apspriešana šeit ir nevietā!”, E. Siliņš – ka valdības vārdā nemaz negarantē kredīta atmaksu, no jebkādas atbildības atkratījās arī toreizējais arhitektūras un celtniecības ministrs Aivars Prūsis. (Vēlāk ministrs un viņa vietnieks Rodrigo Pelsis pārcēlās uz kompāniju Būvalts, savukārt E. Siliņš kļuva par Latintrādes bankas padomes priekšsēdētāju, līdz tā ņēma nelabu galu 1995. gada lielās banku krīzes ieskaņā.)

Savā ziņā komiski skanēja tās pašas I. Jurkānes publiski teiktais: „Zinot, kā strādā mūsu valdība, un zinot, kāds ir mūsu premjerministrs, es šaubos, ka kaut kas tāds varēja notikt bez Godmaņa kunga ziņas. Un, pat ja tā būtu, godu tas premjeram nedara. Mēs dzīvojam valstī, kur neviens ne par ko neatbild un nevēlas atbildēt.” Pretrunas amatpersonu teiktajā bija acīmredzamas, taču nekādu reālu naudu Latvija zaudējusi nebija, un nevienam tobrīd acīmredzami nebija ne mazākās vēlēšanās kaut ko papildus izmeklēt – interesanti, ka pēc I. Jurkānes uzstāšanās Saeimā nevienam deputātam neatradās neviens pats amatpersonai uzdodams jautājums.

Savukārt trīs gadus vēlāk atklājās, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Māris Purgailis un Finanšu departamenta direktors Astrīds Duncāns faktiski gājuši „400 miljonu lietā” iesaistīto amatpersonu pēdās un parakstījuši īpatnu dokumentu, ko varēja uzskatīt arī par garantijas vēstuli par 50 miljonu dolāru kredītu, izrādījās, ka nekādus praktiskus secinājumus no vekseļu lietas Latvijas valsts finanšu pārzinātāji un kontrolētāji nebija izdarījuši.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...