Atklājoties meliem, Finanšu ministrija maina skaidrojumu par "Liepājas metalurga" ķīlu
PIETIEK28.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl piektdien no rīta Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre saistībā ar valsts atmaksāto Liepājas metalurga 67 miljonu eiro kredītu apgalvoja, ka "valstij ir iespēja atgūt galvojuma summu, realizējot ķīlu, kuras vērtība pārsniedz šo vienreizējā maksājuma apmēru". Taču, kad finanšu ministram Andrim Vilkam kļuva skaidrs, ka Pietiek rīcībā ir sabiedrības Prudentia ziņojums, kurā atzīts, ka ķīla patiesībā ir daudz mazvērtīgāka, ministrijas jaunā nostāja nu ir - pašlaik vispār neesot īstais laiks runāt par ķīlas vērtību.
Kā zināms, ceturtdien Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai UniCredit S.p.A. uzņēmumam Liepājas metalurgs Einara Repšes parakstītā valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikumu - 67,46 miljonus eiro.
Finanšu vēl piektdienas rītā apgalvoja, ka šī nauda esot atgūstama pat sliktākajā gadījumā - ja uzņēmumam tomēr iestājas maksātnespēja, jo valsts ņemtā ķīla pēc vērtības pārsniedzot šos 67,46 miljonus eiro, lai gan tās vērtība esot "mainīga".
Taču Pietiek piektdien publiskotie valdības dārgā konsultanta - sabiedrības Prudentia Advisers šā gada maija atzinuma fragmenti parādīja, ka šāda Finanšu ministrijas publiskā nostāja ir maldinoša un ministrija to labi apzinās.
"Skatoties uz citu uzņēmumu pieredzi, ražošanas iekārtas, kas ir valsts ķīla, ir diezgan nelikvīdas, saistībā ar pašreizējajiem apstākļiem metalurģijas nozarē. Kopējā pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļa ir apmēram 20-50%," teikts Prudentia atzinumā, kas no sabiedrības ar Valda Dombrovska valdības lēmumu joprojām tiek slēpts.
Pēc šo atzinuma fragmentu publiskošanas Finanšu ministrija piektdien visu dienu pārdomāja, kā atbildēt uz Pietiek jautājumu - kā ministrija saistībā ar saviem apgalvojumiem par AS Liepājas metalurgs ķīlas vērtību var komentēt tai labi zināma sabiedrības Prudentia ziņojuma secinājumu attiecībā uz ķīlas patieso vērtību?
Piektdienas vakarā ministrijas preses pārstāve faktiski atzina tās iepriekšējos melus un pavēstīja jauno Vilka viedokli - pašlaik vispār neesot īstais laiks runāt par valsts iegūtās ķīlas vērtību.
"Finanšu ministrija uzskata, ka pašlaik svarīgākais ir izstrādāt un iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī ķīlas uzturēšanu un vērtības aizsardzību. Ķīlu tālākā izmantošana būs atkarīga no situācijas risinājuma," - šāds ir jaunais ministrijas viedoklis attiecībā uz ķīlas vērtību.
Taču arī šis viedoklis nav patiesīgs, - Pietiek publiskotajos Prudentia ziņojuma fragmentos skaidri norādīts, kāpēc nav nekāda pamata cerēt ķīlu realizēt bez zaudējumiem un kāpēc iespējamie varianti ir tikai - valsts zaudē daļu ieguldīto finanšu līdzekļu vai pat faktiski visus:
"Aktīvi, kas atrodas valsts ķīlā, ir ar zemu likviditāti. Galvenie iemesli tam ir uzskaitīti zemāk:
1) Aprīkojumam metalurģijas nozarē ir ļoti zema likviditāte tāpēc, ka šobrīd Eiropā un Globālajā tirgū pastāv pārprodukcija. Saskaņā ar nozares ekspertu Eiropas Savienībā tērauda izstrādājumu ražotne pārsniedz pieprasījumu par 30%. Tas nozīmē, ka visticamāk nevienam šīs nozares uzņēmumam nav nepieciešams palielināt kapacitāti.
2) Šiem aktīviem piemīt nemateriāla sertifikācijas vērtība. Tiklīdz aktīvs tiek pārdots, sertifikācija ir jāatjauno, tādējādi pārdošanas cena ir samazināta.
3) Lielākā daļa aktīvu nevar tikt pārdoti pa daļām. Tas nozīmē, ka, ja pamatlīdzekļi ir paredzēti specifiska produkta ražošanai, tad citiem uzņēmumiem nebūs nekāda pielietojuma no kādas atsevišķas iekārtas daļas. Gadījums, kad kāda kompānija pieprasītu konkrētu iekārtas dalu, novestu pie neizmantojamu aktīvu tālākās realizēšanas
Turklāt gadījumā, ja Finanšu ministrija uzsāktu LM ieķīlāto aktīvu atsavākšanu, pārējie kreditori kā atbildes reakciju var iesnieg LM maksātnespējas pieprasījumu, kas novestu pie augstāk minētajiem negatīvajiem aspektiem.
Viena no valstij nelabvēlīgajām situācijām LM maksātnespējas gadījumā būtu maksātnespējas administratora nozīmēšana. Tas nozīmētu, ka valstij nebūtu nekāda vara pār ķīlas pārdošanas cenu, kas rada iespējamību, ka tiks iegūta mazākā aktīvu vērtība to zemās likviditātes dēļ."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
