Atklāta vēstule demisionējušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Lato Lapsa19.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. decembrī masu saziņas līdzekļiem Jūsu preses sekretārs paziņoja, ka "izveidojušos situāciju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskajā komisijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar komisijas locekļiem pārrunās un tālākos risinājumus komisijas darbībai meklēs nākamnedēļ vai nākamā gada sākumā", tātad - nedēļā no 23. līdz 29. decembrim vai 2014. gada janvāra sākumā.
Jūs, Dombrovska kungs, vairākkārt esat uzsvēris šīs komisijas sabiedrisko raksturu un to, ka tai nepieciešams baudīt sabiedrības uzticību. Arī Jūsu līdz šim vadītā Ministru kabineta dokumentos vairākkārt īpaši akcentēts šīs komisijas sabiedriskais statuss. To pašu ir daudzkārt apgalvojuši arī līdz šim sabiedrībā vispārēji cienītie šīs komisijas locekļi Inese Voika un Baiba Rubesa, kā arī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš.
Šie paziņojumi kopumā manī ir radījuši stingru pārliecību, ka gan Jums, gan minētajiem komisijas pārstāvjiem ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga sabiedrības līdzdalība visā, kas saistīts ar komisijas darbību, kā arī atklātums un godīgums visā, kas saistīts ar komisijas iespējamo tālāko funkcionēšanu.
Līdz ar to neredzu iemeslus, kāpēc Jūs, demisionējušais Ministru prezidenta kungs, vai šīs sabiedriskās komisijas atlikušie locekļi atteiktu manai vēlmei piedalīties kā sabiedrības pārstāvim šīs Jūsu paredzētās tikšanās laikā ar atlikušajiem komisijas locekļiem, lai "pārrunātu izveidojušos situāciju" un "pārrunātu tālākos risinājumus".
Uzskatu, ka kā Latvijas Republikas pilsonis, nodokļu maksātājs, Latvijas nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētu uzņēmumu līdzīpašnieks un pārvaldes institūciju dalībnieks, kas piedalās sabiedriski politiskajā dzīvē, esmu tiesīgs kā vērotājs piedalīties arī šajā man kā sabiedrības pārstāvim ļoti nozīmīgajā tikšanās reizē.
Diemžēl paļauties uz to, ka Jūs vai komisijas locekļi paši sniegsiet godīgu un izsmeļošu informāciju par šo tikšanos, man nav iespējams, - gan Jūsu kā demisionējuša Ministru prezidenta statusa dēļ, gan tāpēc, ka, izsakoties Jūsu partijas biedres un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vārdiem, šī komisija sevi ir diskreditējusi, gan tāpēc, ka līdzšinējie notikumi rāda - pati komisija un Valsts kanceleja nav spējušas precīzi fiksēt līdzšinējo tikšanos gaitu un pieņemtos lēmumus.
Vienlaikus izsaku cerību, ka līdzīgu iespēju klātienē vērot šo nozīmīgo un sabiedrībai būtisko tikšanos un fiksēt tajā notiekošo viedokļu apmaiņu Jūs un atlikušie komisijas locekļi sniegsiet arī jebkuram citam Latvijas sabiedrības pārstāvim, kas izteiks šādu vēlēšanos. Pieļauju, ka šādu sabiedrības pārstāvju varētu būt daudzi desmiti vai pat simti.
Patiesi ticu, ka, ņemot vērā gan pārpalikušās komisijas locekles Ineses Voikas ilggadējo darbu atklātības principu un augstāko ētikas normu nostiprināšanā mūsu valstī un valsts izzagšanas apkarošanas aktivitātes, gan Jūsu paša publiski izteikto valstisko rūpi par šīs komisijas likteni, neviens no Jums nemēģinās meklēt kādus ieganstus, lai liktu administratīvus vai cita veida šķēršļus visiem interesentiem vērot šo tikšanos un pārliecināties par Jūsu un pārpalikušo komisijas locekļu nodomu patiesumu un nesavtīgumu.
Paziņot par tikšanās laiku un vietu Jūs vai kāds Jūs pārstāvis man varat pa mobilā tālruņa numuru 29277525.
Ceru, ka tikpat atklātas un visiem sabiedrības pārstāvjiem pieejamas būs arī visas nākamās sanāksmes un tikšanās par Zolitūdes traģēdijas cēloņu izvērtējumu, saistībā ar kurām pieminēsiet terminus "sabiedrība" un "sabiedrisks".
Šī vēstule šodien Valdim Dombrovskim nosūtīta arī ierakstītā pasta sūtījumā. Piektdien tai vajadzētu būt uz demisionējušā premjera galda.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
