Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam
Tukuma novada pašvaldība28.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas.
Notikušais ir radījis satraukumu vietējos iedzīvotājos par viņu drošību un šo satraukumu iedzīvotāji pauž arī pašvaldībai. Iedzīvotāji izsaka bažas par to, vai Valsts policija iepriekš ir darījusi visu šī nozieguma novēršanai un vai šobrīd dara visu tā atklāšanai.
Izskan arī Tukuma novada iedzīvotāju pārmetumi un šaubas par līdzšinējo Valsts policijas iespējamo bezdarbību citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un selektīvo pieeju kriminālprocesu uzsākšanā.
Uzskatām, ka šādā situācijā ir nepieciešams būtiski palielināt iedzīvotāju uzticības un apmierinātības līmeni ar Valsts policijas darbu, lai iedzīvotāji savās mājās Tukuma novadā justos droši un pasargāti.
Tādēļ aicinām nekavējoties izvērtēt Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Tukuma iecirkņa līdzšinējo darbības praksi, un informēt Tukuma novada pašvaldību un iedzīvotājus par izvērtējuma rezultātiem.
Tukuma novada iedzīvotāji vēlas gūt apliecinājumu tam, ka Valsts policijas Tukuma iecirkņa darbs ir profesionāls un uzticību pelnošs, un būt droši par to, ka ikviena sabiedrības locekļa dzīvība un veselība tiks aizsargāta.
Tukuma novada pašvaldības vārdā izsakām atbalstu cietušajiem un viņu tuviniekiem. Ceram un paļaujamies, ka tiesībsargājošās iestādes rūpīgi izmeklēs un pēc iespējas ātrāk noskaidros visus 23.aprīlī notikušā apstākļus un iedzīvotāji gan Tukuma novadā, gan visā Latvijā saņems atbildes uz visiem jautājumiem.
* Domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns, domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eisaks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
