Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu
Ingrīda Ērenpreiss*28.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē.
Ekoloģisko sistēmu izveide sasaucas ar klimata saglabāšanu, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, gaisa attīrīšanu un plaušu, alerģisko slimnieku skaita samazināšanu Rīgā un citās pilsētās. Īpaši būtiski tas ir laikmetā, kad iedzīvotāji masveidā pārceļas uz pilsētām.
Katrai ekoloģiskās sistēmas sagraušanai ir jānotiek ar vietas izpēti, analīzi un izvērtējumu. Tas jānosaka neatkarīgai komisijai, kuras sastāvā ir tikai augstas klases eksperti, kuri nenāk no esošajām institūcijām un nav ieinteresēti pilsētvides zaļo zonu apbūvē.
Kā pirmo biedrība “Aleju aizsardzība” lūdz apturēt ieplānoto 104 koku ciršanu Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, Rīgā, privāto īpašnieku teritorijā, kura savienojas ar LU Botānisko dārzu, un tur paredzamo 3 daudzdzīvokļu māju celtniecību. Šeit ir vajadzīga neatkarīga vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisija.
Zaļās teritorijas, kuras atrodas jau 3 aizsargjoslās, bet tas neliedz tās apbūvēt! Teritorijas, kuru apbūve sagrauj dabas un kultūras mantojuma pamatelementu – ainavu. Teritorijas, no kuram tiek padzīti sikspārņi, 20 putnu sugas, sīkdzīvnieki, kukaiņi. Teritorijas, kuru apbūve iznīcina ekoloģisko vidi arī LU Botāniskajā dārzā. Teritorijas, kuru apbūve būtiski pasliktina gaisa kvalitāti ne tikai apkārtējā vidē, bet arī pilsētas centrā.
Jau divarpus gadus biedrība “Aleju aizsardzība” cīnās par Valsts nozīmes kultūras pieminekļu statusa piešķiršanu Kuldīgas ielai, Rīgā, par dabas un kultūras mantojuma statusa piešķiršanu Kuldīgas ielas ainavai un tieši par ielas posmu no Slokas ielas līdz Vīlipa ielai. Ielas posms ir unikāls dabas un kultūras mantojums ar mājām celtām no 1886.g. līdz 1936.g. ar milzīgiem dārziem un pagalmiem, neviena māja līdz pat šodienai nav iebūvēta starp vecajām mājām. Ielas posms izpilda visus kritērijus, arī ekoloģiskos šī statusa saņemšanai. Ielas posmu varētu iekļaut arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma statusā kopā ar Āgenskalnu, Torņakalnu, Ķīpsalu.
Ir vajadzīgi UNESCO ārzemju eksperti, jo vietējie eksperti bieži neredz unikalitātes lielumu vai nav ieinteresēti cīnīties par dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Par ekoloģiskā tīkla izveidi un pret 104 koku izciršanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 teritorijās ir savākti un iesniegti Rīgas Domei un Rīgas Būvvaldei 292 paraksti. Paraksti tiek vākti vēl aizvien.
Ne Rīgas Dome, ne Rīgas Būvvalde nav turējusi par vajadzīgu atbildēt uz biedrības “Aleju aizsardzība” 14.03.2019.g. lūgumu pagarināt sabiedriskās apspriešanas laiku koku ciršanai līdz 08.04.2019.g.
Vēstule balstās uz:
1) Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Nepieciešamība piemērot integrētu pieeju pilsētvides atjaunošanā”, 26.05.2010.g. Ekoloģiskā tīkla nostiprināšana, pievēršot uzmanību pilsētvides ekosistēmām,
2) ICOMOS ģenerālās asamblejas pieņemtajiem dokumentiem:
a) Florences deklarāciju par mantojumu un ainavu kā cilvēces vērtībām, 2014.g.
b) Nara +20; par mantojuma praksi, kultūras vērtībām un autentiskuma konceptu, 2014.g.
c) Parīzes deklarāciju par mantojumu kā attīstības virzītājspēku, 2011.g.
d) Valetas principiem vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai un pārvaldībai, 2011.g.
e) Kvebekas deklarāciju par vietas garu, kuru definē kā materiālo un nemateriālo, fizisko un garīgo elementu ansambli, kas piešķir teritorijai tās īpašo identitāti, sajūtu un emocijas. Gars rada telpu un vienlaikus telpa dod savu ieguldījumu šī gara veidošanā. 2008.g.
f) Siaņas deklarāciju par kultūras mantojuma objektu, vietu un zonu apkārtējās vides saglabāšanā, 2005.g.
3) ICOMOS hartu – vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu konservācijas hartu (Vašingtonas hartu), 1987.g.
4) Pāvesta Franciska encikliku „Laudato si”, integrālo ekoloģiju, 2015.g.
5) Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtināto Pētījumu pārskatu 2013.g. Vides risinājumu institūtam „Rīgas ainavu veidošanas mērķu noteikšana”, kurā teikts:
“Tādējādi galvenās vietas, kur vistiešāk izpaužas globalizācijas un finanšu ekonomikas spiediens, krustojoties nereti pretrunīgām interesēm, bez Vecrīgas vēsturiskā centra ir arī Pārdaugava, iepretim Vecrīgai Ķīpsalas dienvidu gals, Zunda kanāla apkārtne, Skanstes ielas rajons, kā arī no centra tālākās vietas pie nozīmīgām maģistrālajām ielām. Strauja kapitālisma un brīvā tirgus ienākšana, naudas spiediens, kam pretim likumdošanas nepilnības, nepietiekami principiālas un kompetentas iestādes, lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums, pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās kontroles vājums, kas rezultējoties izpaužas neskaidros, tiesiskajos, sabiedriskās prakses nosacījumos, darbībās un darījumos, ir faktors, kas ietekmējis visas Rīgas mūsdienu ainavas attīstību.”
Biedrība “Aleju aizsardzība” lūdz valdību: veidot ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē; apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu, dabas un kultūras mantojuma iznīcināšanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 zaļajās teritorijās, veidojot neatkarīgu vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisiju; rast iespēju atpirkt no privātajiem īpašniekiem zaļās teritorijas Rīgā, Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, lai tās saglabātu kā zaļo zonu – ekoloģisku sistēmu, tādējādi nekaitējot LU Botāniskā dārza un Kuldīgas ielas dārzu un pagalmu ekoloģiskajai sistēmai, klimatam, saglabājot dabas un kultūras mantojumu, sabiedrības veselību un pozitīvu psihoemocionalitāti.
* Biedrības “Aleju aizsardzība” vadītāja
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
