Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedrībai, LR kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei

Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisija
15.09.2011.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisijas ieteikumi "Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)" projektam.

Izskatot izstrādāto dokumentu, kas vērtējams kā pilnīgi jauns pavērsiens sabiedrības integrācijā, Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisijai radās vairāki secinājumi.

Dokuments veidots, mēģinot panākt kompromisu starp diametrāli pretējiem uzskatiem, tādēļ ir mīkstināta nepatīkamā realitāte un noklusēti fakti. Pamatnostādnes nevar atrisināt samilzušās problēmas un Latvijas virzību uz divkopienu valsti, ja dokumenta veidotāji apzināti ir izvairījušies šīs problēmas konstatēt.

Pat, sasniedzot Pamatnostādnēs uzstādītos mērķus, sabiedrībā saglabāsies spriedze un virzība uz divkopienu valsti. Neapmierinātas un vīlušās būs abas puses – gan pamatnācija, gan nesamērīgi lielā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju masa.

Jebkādām pārmaiņām sabiedrībā jāsākas no pilnīgi skaidras sākuma platformas, vienojoties par iesaistīto pušu patiesajām interesēm un tiesībām. Jāņem vērā, ka visām interesēm nav iespējams izpatikt, vai panākt starp tām kompromisu. Par pamatu jāņem valstsnācijas intereses un starptautiskās tiesības, kas atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un radītu labvēlīgu vidi nācijas pastāvēšanai un tālakai attīstībai.

Latvijas valsts un pamatnācija ir uz iznīcības sliekšņa, jo PSRS okupācijas varas īstenotā latviešu fiziskā un morālā degradācija un līderu negatīvā izlase joprojām smagi ietekmē mūsu atjaunotās valsts šodienu un nākotni. Ikvienas nācijas pamatā ir kopīga teritorija, valoda un kultūra, kas iekļauj sevī vēsturisko apziņu un tradīcijas. Latviešu nācijas pastāvēšanas pamati ir vairāk nekā apdraudēti.

Valstsnācijas stāvoklis 20 neatkarības gados nav uzlabojies, bet drīzāk pasliktinājies - latviešu Latvijā ir tikai 1 340 143, jeb 59,3% no iedzīvotāju kopskaita1. Latvijā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē un 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti2 liek domāt, ka kopš iestāšanās ES no valsts izbraukuši aptuveni 350 000 darbspējīgu iedzīvotāju. Ņemot vērā iedzīvotāju etnisko sastāvu, ap 200 000 no tiem ir latvieši.

Teritorija (izņemot Abreni) joprojām ir 64 tūkstoši km2, tomēr Latvijas pilsoņu īpašumā palikuši labi ja puse3 no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežiem. Par to nav precīzas statistikas un nav arī zināms, cik no tām vēl ir latviešu īpašumā. Latvieši savu zemi strauji pazaudē galvenokārt negodīgas starpvalstu ekonomiskās konkurences dēļ (diskriminējošie ES platību maksājumi un atvērtās robežas.) Pilsētu zemi un īpašumus izpērk Krievijas pilsoņi, kuri līdz ar investīcijām papildina krievu kolonistu skaitu Latvijā. Faktiski notiek tā saucamā palestinizācija.

Latviešu valodas pozīcijas strauji pasliktinās. Jaunākie pētījumi4 atklāj, ka latvieši, ja vēlas sazināties latviešu valodā, izjūt psiholoģisku diskomfortu publiskajā telpā. Latvijas lauku reģionos augušie latviešu jaunieši cieš no diskriminācijas darba tirgū, jo saskaras ar nepamatotu prasību zināt  svešvalodu, kurā runā lielajās pilsētās koncentrējušies bijušās PSRS militāristi un kolonisti.  Tādēļ nesen tika pieņemts pasaulē bezprecedenta likums, kas aizliedz diskriminēt darba tirgū latviešus, kuri nezina krievu valodu (pamatnācijas pārstāvjus, kas nerunā bijušās okupētājvalsts valodā).

Īpaši liekulīga un nepatiesa ir Pamatnostādnēs paustā atziņa: "Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir realizēta skaidra un pēctecīga latviešu kā valsts valodas politika."
Ja valstī būtu bijusi skaidra un pēctecīga valodas politika, tad nebūtu latviski runājošo diskriminācija Latvijas darba tirgū, latviešu diskomforts un citām Eiropas pamatnācijām nepieļaujamas lietas. Pēc Maksa van der Stūla un citu EDSO un EP ierēdņu iejaukšanās, Latvijas ierēdņu sadarbības ar viņiem un spiediena valodas atestācijas prasību mazināšanā, valodas situācijā sākās regress. Tā saucamās „mazākumtautības” saprata, ka latviešu valodu var arī nemācīties un nelietot. Pētījumā „Valoda 2008” atklājās, ka vairāk nekā 70 % mazākumtautību cilvēki uz ielas un veikalos lieto tikai krievu valodu (171.lpp.).Kā liecina šis pētījums, pirmo reizi kopš 1996.gada ir tik augsts to respondentu īpatsvars (63%), kuri latviešu valodas mācēšanu nevēlas uzlabot, kaut arī viņu prasmes ir zemākajā vai vidējā līmenī utt. Tas integrācijas pamatnostādņu tekstā ir izvairīgi apiets.

Valstī joprojām pastāv un ar valsts tiešu atbalstu5 tiek kultivēti divi pretēji valsts  vēstures traktējumi, kas visspožāk izpaužas 9. maijā, kad bijušās PSRS militārpersonu un kolonistu tūkstoši galvaspilsētas centrā netraucēti svin savu Uzvaras dienu, kas latviešiem nozīmē atkārtotu Latvijas okupāciju un turpinājumu tautas pārkrievošanai un genocīdam. Pasaules valstu nosodījumu saņēmis tikai viens no pēdējā lielā kara aizsācējiem, kamēr otrs netraucēti turpina agresiju pret mazajām kaimiņvalstīm, ar energoresursu šantāžas palīdzību un nekaunīgu politiku neitralizējot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanos. Ar katrām vēlēšanām arvien lielāku ietekmi Latvijas Saeimā un Eiropas Parlamentā iegūst Krievijas finansēts politisks veidojums Saskaņas centrs, kurš pat vairs neslēpj savus pret valsts Satversmi vērstos centienus. Šādā vidē latvieši jūtas pazemoti un beztiesīgi paši savā valstī.

Visrupjākā kļūda ir Pamatnostādņu pašos pamatos - „Jēdzieni un termini”, saskaņā ar kuriem „bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī, nav ieguvuši Latvijas pilsonību vai ir kļuvuši par trešās valsts pilsoņiem - Lisabonas līguma kontekstā ir imigranti”

Šai ziņā pilnīgi pievienojamies Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas atklātajai vēstulei.6

Tāda līmeņa valsts politikas dokumentā nedrīkst izvairīties no lietu saukšanas īstajos vārdos. Vārdi „okupants” un „kolonists” var nepatikt, bet ir grūti atrast citu apzīmējumu, negrēkojot pret patiesību. Nelielās krievu vecticībnieku kopiena Latgalē, kas izveidojās līdz ar Pētera I laika un vēlākām vajāšanām Krievijā, nevar nosaukt savā vārdā pavisam citas izcelsmes un tūkstoškārt lielāku kolonistu masu, kas tika iepludināta Latvijā pēc tās otrreizējās okupācijas.

Lai varētu spriest par veicamajiem sabiedrības integrācijas pasākumiem, precīzi jāraksturo visas krievvalodīgo iedzīvotāju grupas, kuras ar dažādiem pasākumiem varbūt būtu iespējams integrēt. Taču jābūt arī gataviem atzīt, ka ir iedzīvotāju grupas, kuras nav iespējams integrēt sabiedrībā, un, atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valstij NAV šāda pienākuma7. Tādā gadījumā jāmeklē atbilstoši problēmas risinājumi, neizslēdzot arī pilsonības piešķiršanas pārvērtēšanu īpaši naidīgiem indivīdiem un grupām un repatriācijas veicināšanu uz viņu vēsturisko dzimteni.

Visu krievvalodīgo iedzīvotāju sapulcēšana zem nosaukuma „imigranti” pazemo šo daudzskaitlīgo iedzīvotāju kopu, kurā līdzās pret valsti naidīgi noskaņotiem cilvēkiem ir pilnībā lojāli un latviešu sabiedrībā asimilējušies kolonistu pēcnācēji, kā arī pārkrievotas etniskas grupas, kas labprāt vēlētos atgūt saikni ar dzimto valodu un kultūru, tādējādi nošķiroties no milzīgās krievu valodā runājošās bijušās PSRS iedzīvotāju masas, kuras apzīmēšanai nu jau vairāk kā piecpadsmit gadus tiek lietoti tādi vārdu savienojumi kā „nacionālā minoritāte”, „krievvalodīgo minoritāte”, „krievvalodīgie iedzīvotāji”, „etniskās grupas”, „mazākumtautību skolas” utt., ar tiem apzīmējot kādu saudzējamu mazākumu.

Pašas Krievijas pastiprinātā interese un „krievvalodīgās mazākumtautības” tiesību lobēšana Latvijā un Eiropā izgaismo, ka pāri par 700 000 cilvēkiem, kas pēc neatkarības atgūšanas palika Latvijā, tāpat kā visas diplomātiskās pārstāvniecības pasaulē, ir PSRS mantojums un līdz ar to nekādi nav uzskatāmi par Latvijas iedzīvotāju etnisku vai vēsturisku minoritāti.

Nemanot, ar pašu latviešu politiķu, inteliģences un pašas tautas līdzdalību latvieši ir  piekrituši meliem, kurus turpinot, Latvijas valsts drīzumā būs spiesta piekrist nākamajiem, vēl lielākiem un rafinētākiem. Kādas ir šo melu izmaksas Latvijā? Tikai daži piemēri:

Gandrīz trešā daļa no visām valsts skolām ir tā saucamās „minoritāšu skolas”, kurās, ar nelieliem izņēmumiem, mācības notiek krievu valodā. 2010./2011.gadā mācības krievu valodā valsts apmaksāja 56 636 skolēniem jeb 26,18% no kopējā skaita, pedagogu algām iztērējot aptuveni 36 813 400 Ls8.  Jāņem vērā, ka pašvaldības savu skolu uzturēšanai iztērē vismaz tikpat daudz. Ja atzīstam, ka finansējam krievu kolonistu skolas un bērni, kas bieži vien tiek audzināti naidā pret valsti, kas viņus baro, nebūs spējīgi pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā9, var secināt, ka vismaz 70 miljoni latu 2010./2011. mācību gadā tika izlietoti pretēji mūsu valsts un sabiedrības interesēm.

Ja latviešu bērni skolā mācās „bagāto Puškina un Ļermontova” un „potenciālās partnervalsts” valodu, tas vērtējams pozitīvi. Bet, ja latviešu bērni pēc divdesmit gadiem savā neatkarīgā valstī atkal spiesti mācīties bijušās okupētājvalsts valodu, lai, lieli uzauguši, varētu dabūt darbu vai tikt saprasti paši savā zemē, tā ir traģēdija. Īpaši tādēļ, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ neatkarības laikā izaugušie un krievu valodu neprotošie latviešu jaunieši ir spiesti pamest savu valsti.  Vai nav jājautā, cik maksā viens jauns, izglītots un darbīgs pilsonis?

Ja Saeimas gaiteņos „skan minoritāšu valoda”, tas ir labs piemērs citām valstīm. Bet, ja realitātē Latvijas Saeimā 30% no deputātiem ir krievu kolonisti, tas jau ir bīstami mūsu valsts pastāvēšanai.

Ja kāds sludina „pašvaldību vēlēšanu tiesību došanu visiem iedzīvotājiem” apelējot pie tā, ka viņi maksā nodokļus, tas skan demokrātiski. Ja tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem prasa bijušie PSRS militāristi un kolonisti, tas ir rupjš starptautisko tiesību normu pārkāpums un nopietns apdraudējums valstij. Labi zināms, ka pašvaldību vēlēšanas ir bāze un reizē arī kase nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kopējais materiālo un morālo zaudējumu apmērs šajos divdesmit atgūtās neatkarības gados nav tik vienkārši aplēšams.

Zināms, ka Latvijas laukos, kur latvieši ir būtiskā pārsvarā, visu tautību bijušās PSRS kolonisti ir gandrīz pilnībā asimilējušies un iekļāvušies pamatnācijā. Pretēji lielajās pilsētās vērojamai bīstamai tendencei, jaukto ģimeņu bērni laukos jau ir latvieši un latviešu skolās uzrāda labākos sasniegumus, īpaši eksaktajās zinībās. Cilvēki strādā, maksā nodokļus, kopj zemi un ir pilnvērtīgi valsts pilsoņi, kas dzīvo Latvijā gan fiziski, gan informatīvi. Viņi paši sevi uzskata par latviešiem, un nevienam pat prātā nenāk pētīt viņu sociālo vai etnisko izcelšanos.

Kādēļ arī šos Latvijai lojālos pilsoņus būtu jāsauc par kolonistu pēcnācējiem? Vai tā nebūs viņu netaisnīga pazemošana?

Kādēļ vispār ir svarīgi lietas saukt īstajos vārdos?

Pavisam vienkārši – aiz katriem meliem slēpjas bailes kaut ko zaudēt – īpašumus, varu, naudu, informāciju, iespējas, prestižu utt. Aiz lieliem meliem slēpjas lielas bailes. Atzīstot patiesību, visus šos labumus atgūs Latvijas valsts un tās pamatnācija, bet zaudēs Krievija un simti tūkstoši tās (bijušās PSRS) kolonistu.

Ja publiskajā telpā, inteliģences aprindās un varas gaiteņos atzīsim faktu, ka Latvijā joprojām dzīvo ap 700 000 okupācijas laikā pretlikumīgi iepludināto kolonistu un ka viņi nav ne „etniska grupa”, ne „krievvalodīga minoritāte”, nedz arī cita saudzējama un priviliģēta (!) grupa, tad:

Iegūsim stabilu platformu valsts pamatnācijas un visu lojālo pilsoņu interešu aizstāvībai daudzās sasāpējušās lietās, kas attiecas uz valodas, pilsonības un izglītības politiku, uz zemes īpašumtiesību un nacionālās tautsaimniecības aizsardzību.

Ar pašcieņu formulēsim skaidrus un nepārprotamus nosacījumus visiem nepilsoņiem - kolonistu un okupantu pēcnācējiem – ko mēs sagaidām no tiem, kas vēlas iegūt prestižo Latvijas pilsoņa pasi. Latvijas pilsonība nedrīkst būt lēta manta – to nosaka mūsu ģeopolitiskā situācija un bēdīgā vēsturiskā pieredze.

Atvērsim acis tiem kolonistiem un bijušās PSRS militārpersonām, kas negrasās mainīties, dzīvo naidā un nespēj pieņemt faktu, ka nav atnesuši Latvijai ne uzplaukumu, ne kultūru, bet tikai postu un iznīcību - ar krievu valodu piedevām. Tas vajadzīgs, lai šie cilvēki izmantotu Krievijas laipni pasniegto roku un potenciālo mūsu valsts atbalstu repatriācijai uz vietu, kur viņi jutīsies vairāk piederīgi – uz savu tēvzemi.

Aicinām apturēt "Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)" projekta tālāku virzību un turpināt to tikai pēc plašākas sabiedrības pārstāvju, inteliģences un starptautisko tiesību speciālistu iesaistīšanas tā izstrādē. Aicinām neizvairīties no patiesās situācijas un problēmu atzīšanas visās latviešu nācijas attīstībai svarīgās jomās. Tikai un vienīgi tā būs iespējams atrast šīm problēmām atbilstošu pozitīvu risinājumu.

Atsauces uz informācijas avotiem:

1 – Latvijas statistikas gadagrāmata, 2009. LR CSP, 2010.

2 - http://zinas.nra.lv/viedokli/jevgenija-zaiceva/50492-2011-gada-tautas-skaitisana-bridinajuma-zvans.htm

„Kopējais Latvijas iedzīvotāju zudums posmā kopš 2004. gada (1. maijā iestājamies ES) līdz 2011. gadam ieskaitot (ņemot vērā tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus) ir 419,2 tūkstoši cilvēku jeb 18,1%. Iedzīvotāju skaita samazinājums dabiskā ceļā (mirušo pārsvars pār jaundzimušajiem) bijis 69,2 tūkstoši cilvēku jeb 3%. Atlikušos 15% jeb 349,6 tūkstošus cilvēku Latvija zaudējusi tāpēc, ka tie aizbraukuši peļņā uz ES valstīm.”

3 http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/Macisanas%20Rokasgramata.pdf; http://m.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/latvijas-mezu-zemes-arzemnieku-kabatas-219780

„Latvijas novados un pagastos ārzemniekiem pārdotas ievērojamas mežu un zemes platības. Valsts zemes dienesta apkopotie dati (tie gan ir tikai par privātpersonu, ne uzņēmumu īpašumiem) liecina, ka dažu pagastu un novadu lauku teritorijas būtībā pilnīgi ir ārzemju pilsoľu īpašumā  – piemēram, ārzemniekiem pieder visa Pilskalnes pagasta mežu zeme, bet Auces lauku teritorijā  – 98%. Trešajā vietā ir Ozolnieku pagasts ar 89%. Ārzemnieki mežus pirkuši arī pilsētās. Piemēram, latviešu tik apdainotajā Siguldā no 659,6 hektāriem pilsētas meža zemes ārvalstu privātpersonām pieder 657,2 hektāri jeb 99,64%. No 4 431 404 hektāriem Latvijas mežu zemes pašlaik ārzemniekiem pieder 1 569 877 hektāri jeb vairāk nekā 30% procentu.No lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām visiespaidīgākās ārzemju privātpersonu izpirktās platības ir, piemēram, Auces lauku teritorijā, kur no 3751,6 hektāra viľiem pieder 2760,8 hektāri jeb 73,59 procenti. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme ievērojamā platībā izpārdota arī, piemēram, Ādažu  novadā. No 5568,5 hektāriem te ārzemju pilsoľi nopirkuši 3326,4 hektārus jeb 59,74%.

Kāpēc ārzemnieki pērk Latvijas mežus? Tāpēc, ka tās ir investīcijas, kas balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem. Kā saka skandināvi – pirmkārt, meži Latvijā šobrīd vidēji ir reizes piecas, bet dažviet pat visas desmit reizes lētāki nekā Skandināvijā. Vienlaikus to ekonomiskais potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Tas nozīmē, ka mežs Latvijā aug ātrāk nekā Skandināvijā un koksnes kvalitāte arī ir pietiekami laba. Iespējams, tikai Krievijas tuvums un nedrošības sajūta, ko tas rada, līdz šim pasargājusi mūs no tā, ka ārzemnieki būtu nopirkuši Latvijā katru pēdējo zemes pēdu.”

4 - Poriņa V. (2010).”Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā”. R.: LVI, 208 lpp.

Pētījums Eiropas Komisijas projektā (projekta vad. Latvijā V.Poriņa) "Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajās sabiedrībās". Tā rezultāti publiskoti šādās publikācijās.

       Poriņa V. (2010). ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo diskrimināciju, www.diena.lv, 02.06.2010.

       Poriņa V. (2007). Valodas izvēle kultūru komunikācijā Latvijā.// Latviešu valoda – pastāvīgā un mainīgā. R.: Valsts valodas komisija, 147.-157. lpp.


5 - Valsts skolās nav vienotu mācību līdzekļu un vienotas programmas vēstures apguvei. Ir gadījumi, kad bērniem „mazākumtautību” skolās Latvijas un Eiropas vēsturi māca vadoties pēc Krievijā izdotiem mācību līdzekļiem.

6 – Vēstule publicēta portālā www.delfi.lv 2011.gada 7.septembrī:

Pirms definēt PSRS ieceļotāju statusu Latvijā Lisabonas līguma kontekstā mēs aicinām to izdarīt pirmām kārtām 1949.g. 12. augusta Ženēvas konvencijas kontekstā. Tāpat aicinām balstīties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1983. un 1987. gada lēmumiem, kuros aplūkota PSRS piespiedu migrācija Baltijas valstīs un aicināts izskatīt šo jautājumu ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā.

Mēs nepiekrītam LR Kultūras ministrijas augstāk minētajai tēzei, ka Latvijas situācija nav unikāla.

Dramatiskās etnisko proporciju izmaiņas Latvijā un Igaunijā pēckara Eiropas kontekstā ir unikālas divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka tās tika realizētas militāras okupācijas apstākļos, pārkāpjot starptautisko tiesību aktus un neprasot okupēto tautu piekrišanu. Okupētājvalsts kolonistu ieceļošana Latvijā sākotnēji norisinājās pat vienlaicīgi ar vietējo iedzīvotāju deportāciju. Līdzīgā veidā etniskās izmaiņas okupētajās teritorijās veica arī nacistiskā Vācija. Jāuzsver, ka arī nacistiskās Vācijas uzvaras gadījumā Latviju bija plānots kolonizēt.

Otrkārt, Latvijas kolonizācijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls savu apjomu dēļ. 
Ja pēckara posmā Rietumeiropā imigrantu vidējā proporcija nepārsniedza viencipara skaitli, tad Latvijā šajā laikā iebrauca tāds kolonistu skaits, ka daudzviet to īpatsvars pārsniedza pat pamatnācijas īpatsvaru.

Lielākajās Latvijas pilsētās latvieši kļuva par minoritāti.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987. gadā saskatīja nopietnus draudus latviešu nacionālās identitātes zaudēšanai. Vēl tagad valstsnācija ir mazākums (40,7%) valsts galvaspilsētā. Tā ir absolūti unikāla situācija ES Lisabonas līgumu parakstījušo valstu vidū.

Mūsuprāt, ir kļūda to ignorēt.

Domājam, ka, formulējot Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas
pamatnostādnes, nav pareizi izvairīties pieminēt Latvijas kolonizācijas faktu un izlikties, ka PSRS okupācijas radītītās sekas (radikāli izmainīts Latvijas etniskais sastāvs) neko daudz neatšķiras no Rietumeiropas situācijas.

Mūsuprāt, pastāv nopietns risks, ka problēmas risinājumi, kas tiek piedāvāti balstoties uz šādas maldīgas tēzes, novedīs turpat, kur līdzšinējā integrācijas politika, kas arī balstījās uz maldīgiem pieņēmumiem un arī ignorēja LR Saeimas 1996.g. "Deklarācijā par Latvijas okupāciju" ieskicētos virzienus PSRS kolonizācijas seku risināšanai.“

7 - Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, okupētās valsts pienākums nav un nevar būt iekļaut savā vidū okupantvalsts kolonistus. Uz to norādījis arī P.Gobls savā nesenajā rakstā (http://www.economist.com/blogs/easternapproaches/2011/08/20-years-baltic-independence

Gobls arī piebilst, ka Krievija un Rietumi 20 gadus ir izdarījuši spiedienu uz Latviju, lai tā nerealizētu šīs savas fundamentālās tiesības. 

8 - http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/5785.html; http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-vispareja/6281.html

9 - Latvijas Avīze, trešdiena, 2011.gada 13.jūlijā Ināras Mūrnieces intervija ar pedagoģi Ludmilu Sočņevu „Jāiesakņojas latviešu tautā”.

Novērtē šo rakstu:

17
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...