Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plānoto Augstskolu likuma [1] grozījumu dēļ aktualizējies jautājums par valodas zināšanu prasībām augstskolu akadēmiskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā neatbalstīja priekšlikumu “Akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābūt aktīvai daļai no pasaules augstākās izglītības telpas un komisija ir rīkojusies neapdomīgi [2]. Šajā vēstulē mēs skaidrosim, kāpēc šāda nostāja kaitēs Latvijas iedzīvotājiem un latviešu valodai.

Augstskolu likums definē prasības akadēmiskajam personālam un tā galvenos uzdevumus: pasniegšanu, pētniecību un šo procesu vadīšanu, kā arī nosaka, ka ievēlēšana notiek atklāta konkursa formā. Prakse rāda, ka Latvijā konkurss pārsvarā izpaliek, jo uz katru vakanci reti kad ir vairāk par vienu kandidātu. Viens konkurenci bremzējošs faktors ir zemais un neskaidrais finansējums, bet otrs ir ierobežotais potenciālo kandidātu loks valodas zināšanu dēļ. Bez konkurences nav arī kvalitātes, kura šobrīd ir atkarīga tikai no kandidāta personīgās motivācijas. Latvijas Augstākās izglītības (AI) sistēma ir maza, vietējo kandidātu skaits nekad nebūs liels, un vienīgais ceļš konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvēršana ārvalstu kandidātiem. No tā sagaidāmi acīmredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivēs vietējos kandidātus pilnveidoties un, pieaugot izglītības kvalitātei, arī Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlēsies studēt tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.

Atļaujot ārvalstu kandidātiem sacensties par akadēmiskajām pozīcijām, mēs virzāmies uz AI internacionalizāciju. Diemžēl daļa sabiedrības internacionalizāciju uztver kā draudus latviešu valodai. Tomēr vērts apzināties, ka internacionalizāciju netiešā veidā jau ilgstoši atbalstām. Kā? Mēs par sasniegumiem uzskatām Latvijas iedzīvotāju ārzemēs iegūtu izglītību un pieredzi. Mēs priecājamies par Kembridžā, Oksfordā vai Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā studējošiem talantīgiem Latvijas jauniešiem. Par pasniedzējiem mēs bieži vēlam cilvēkus, kas ilgstoši stažējušies vai pat studējuši ārvalstu augstskolās vai pētniecības institūcijās. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors kopumā vairāk kā 2 gadus ir stažējies Vācijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors 10 mēnešus ir stažējies Ungārijā, RTU zinātņu prorektors ir ieguvis doktora grādu Zviedrijā, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs - Nīderlandē, utt. Bet studijas un stažēšanās tur taču nenotiek latviešu valodā. Visus iedzīvotājus sūtīt studēt un stažēties ārvalstīs mēs nevaram atļauties, bet ļaut ārvalstu pasniedzējiem strādāt Latvijā, pozitīvi iespaidojot daudz lielāku skaitu Latvijas iedzīvotāju mēs baidāmies, jo tas nenotiks latviešu valodā. Prof. Mārcis Auziņš intervijā[3] saka, “...ir naivi domāt, ka, uzbūvējot ap sevi sētu, nelaižot nevienu citu valodu iekšā, mēs to [latviešu valodu] labāk pasargāsim”. Ne jau valoda, kurā studē vai stažējas, noteiks latviešu valodas attīstību, bet gan latviešu valoda runājošo zinašanas un spēja sarunāties par attiecīgo tematu. Ne velti katrs jauns pētniecības virziens Latvijā attīsta latviešu valodu, radot jaunus terminus.

Populārs arguments, lai liegtu ārvalstniekiem kandidēt uz akadēmiskā personāla vietām, ir iespēja viņus piesaistīt kā viespasniedzējus. Jā, viespasniedzēji var docēt daļu kursu un tā pozitīvi ietekmēt studējošo zināšanas. Diemžēl viņi savās darbībās ir ierobežoti laikā un ietekmē uz vidi, jo viespasniedzējus var pieņemt darbā uz laiku līdz 2 gadiem. Akadēmiskā profesija sevī ietver ne tikai studiju darbu, bet arī pētniecisko, organizatorisko un profesionālo dimensiju, kā to šobrīd akcentē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) [4]. Viespasniedzēja statusā ir niecīgas iespējas attīstīt pētniecību, veikt jauno speciālistu sagatavošanu, iesaistīties organizatoriskajos vai profesionālos jautājumos, kā arī rosināt dažādas izmaiņas. Bet izmaiņas un izaugsme šobrīd ir ļoti nepieciešamas, kā to precīzi parāda tikko veiktais Pasaules Bankas (PB) ekspertu pētījums [5] par dažādām AI sadaļām.

Izglītības un zinātnes ministrs Saeimas komisijas sēdē [6] piedāvāja prasības par pārejas periodu valsts valodas apguvē attiecināt tikai uz profesoriem, vēlāk argumentējot, ka zemāka ranga amatiem kandidātus būtu jāspēj sagatavot pašiem [7]. Mēs, jaunie zinātnieki, tam nepiekrītam. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits Latvijā šobrīd nevienā līmenī nepieļauj radīt nozīmīgu konkurenci, kas vitāli nepieciešama kvalitātei. Turklāt, daļa no kandidātiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri izglītību ieguvuši citur, tāpēc nesauksim viņus par “pašu sagatavotiem”. Otrkārt, kā norāda nesens pētījums [8], pētniecības kvalitātei, kas ir būtiska akadēmiskā personāla darba daļa, nav saistības ar karjeras posmu, tāpēc jauns zinātniskais pienesums no docenta vai asociētā profesora var būt gan tāds pats, gan nozīmīgāks kā no profesora. Treškārt, daudzās valstīs darbojas akadēmiskās karjeras sistēmas (Tenure track), kurās ir milzīgs konkurss uz sākuma pozīcijām, tāpēc jaunākā akadēmiskā personāla vidū ir augstāka konkurence. Nebūsim naivi, domājot, ka tūliņ pārvilināsim uz Latviju profesorus no labākajām pasaules augstskolām, bet jaunajiem censoņiem, kas šo augstskolu konkursos palikuši tūliņ aiz strīpas, mums būtu ko piedāvāt.

Populārs arguments pret ārvalstu pasniedzēju piesaisti ir naudas trūkums AI. Jā, uz akūtu finanšu trūkumu sistēmā norāda gan AI sistēmas dalībnieki, gan PB eksperti [9]. Taču tas nenozīmē, ka neko nevaram izdarīt bez naudas. Turklāt, ja situācija būtu bezcerīga, tad daudzi esošie profesori taču izvēlētos doties uz šīm labāk apmaksātajām vietām ārvalstīs. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par profesiju atalgojumu [10], varam novērtēt, kāds ir šī brīža atalgojums. Piemēram, asociētajiem profesoriem un profesoriem 2018. gada februārī vidējās stundu tarifa likmes bija 13.6 EUR/h un 17.6 EUR/h, strādājot aptuveni 100 stundas mēnesī. Bieži pasniedzēji veic pētniecisko darbu projektos kā vadošie pētnieki (vidējā stundas tarifa likme 11.5 EUR/h), aizpildot atlikušās ~60 stundas līdz pilnai slodzei. Kopā iegūstam ~2050 EUR/mēnesī asociētajam profesoram un ~2450 EUR/mēnesī profesoram, pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar Rietumriropas valstu pasniedzēju algām, tā ir 2 vai 3 reizes zemāka, tomēr, attiecībā pret vidējo algu līmeni un sadzīves izmaksām Latvijā, tā ir konkurētspējīga. Par laimi, atalgojums nav vienīgā motivācija. Latvijai ir ko piedāvāt gan vides un kultūras, gan zinātnes jomā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir ļāvuši ievērojami modernizēt augstskolas un pētnieciskās institūcijas, nodrošinot pieeju modernam aprīkojumam, kā arī ar stipendijām un atalgojumu raisīt jaunās paaudzes ieinteresētību un darbību zinātnē.

Protams, ir pietiekoši daudz izaicinājumu. Daudzi no tiem aprakstīti PB ziņojumos [5]. Uz daļu norāda sociālie partneri - Latvijas Studentu apvienība [11], Ārvalstu investoru padome [12], u.c. PB ekspertu komandas vadītāja Nina Arnholda uz jautājumu kāpēc nepieciešama ārvalstu pasniedzēju iesaiste atbildēja šādi (tulkots): “Tas patiešām ir atkarīgs no tā, ko Jūs vēlaties. Ja Jūs jūtaties kā valsts, kas var iegūt, piesaistot izcilus zinātniekus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, tad Jums nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas. Ja

Jūs jūtaties kā valsts, kura var atļauties šīs iespējas neizmantot, tad, protams, nekas nav jādara. Es nāku no valsts, kurā bija laiks, kad mēs ticējām, ka varam izplatīt savu valodu pasaulē daudz plašāk, bet tam nebija īpašas atsaucības. Ne visi vēlas mācīties vācu valodu. Tas ir tik dīvaini, bet joprojām - realitāte. Bet mēs joprojām vēlamies šos citus cilvēkus. Mēs vēlamies, lai viņi nāk uz mūsu universitātēm. Mūsuprāt, tas ir izšķiroši. Mums jāveic pasākumi, lai šos cilvēkus piesaistītu. Manuprāt, tas ir tik vienkārši.”

Lai palīdzētu Latvijai cīnīties ar šādiem izaicinājumiem, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem iegūt augstas kvalitātes izglītību un nodrošinātu izcilību pētniecībā, nepieciešams augsti kvalificēts, prasmīgs un motivēts akadēmiskais personāls. Šādi cilvēki ir pieejami gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tāpēc aicinām IZM un komisijas deputātus precizētajā priekšlikumā par akadēmiskā personāla valodu zināšanām ietvert pārejas periodu visa ranga pasniedzējiem. Tas būs mazs, tomēr būtisks solis konkurences vairošanā, kas attīstīs gan Latvijas augstāko izglītību, gan iedzīvotāju zināšanas un valsts valodu.

Avoti:

[1] Grozījumi Augstskolu likumā - http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste? OpenView&restricttocategory=923/Lp12

[2] Ieva Siliņa: Latvija: incestuālo augstskolu zeme - https://irir.lv/2018/05/15/latvija-incestualo-augstskolu-zeme

[3] Mārcis Auziņš: Unikālas idejas nereti dzimst ārpus epicentra - https://lvportals.lv/viedokli/295342-marcis-auzins- unikalas-idejas-nereti-dzimst-arpus-epicentra-2018

[4] IZM Infografika: Akadēmiskās profesijas restarts -

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba augst/Pasaules Banka/INFOGR AKAD PROFESIJA.pdf

[5] PB ekspertu pētījums par Augstāko Izglītību Latvijā (2016-2018) - http://izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka- izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu

[6] Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes (17.04.2018) protokols, 61. priekšlikums - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/8ac67fc1a770ba34c225826c00329f4d/$FILE/PR 2018 04 17 10 00 IKZK%20.docx

[7] Intervija ar Izglītības un zinātnes ministru LTV1 Rīta panorāmā (20.04.2018) - https://youtu.be/ MwD2BsWGDs? t=9m43s

[8] Nature news: Scientists can publish their best work at any age - https://www.nature.com/news/scientists-can-publish- their-best-work-at-any-age-1.20926

[9] Ninas Arnholdas komentārs PB pētījuma rezultātu paziņošanas seminārā - http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2903- pasaules-banka-latvijas-piemers-var-iedvesmot-citas-eiropas-valstis-istenot-reformas-augstakaja-izglitiba

[10]           VID: Informācija par darba vietām 2018.gadā - https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2018gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram

[11]           LSA: Augstskolu likuma izmaiņas valodu jautājumā padarītu Latviju konkurētspējīgāku Eiropā un pasaulē - http://www.lsa.lv/augstskolu-likuma-izmainas-valodu-iautaiuma-padaritu-latviiu-konkuretspeiigaku-eiropa-un-pasaule/

[12]           Marta Jaksona: Laiks pārmaiņām augstākajā izglītībā - https://irir.lv/2018/05/16/laiks-parmainam-augstakaja-izglitiba

[13]           Ninas Arnholdas atbilde uz LJZA jautājumu par ārvalstu pasniedzēju piesaisti - https://youtu.be/0SGvbLK5Zvk? t=3h34m45s

Novērtē šo rakstu:

5
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Biznesa neveiksminieki ar savām marionetēm grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...