Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Sociālo reformu biedrības (LSRB) pilnsapulce vēršas pie Jums ar lūgumu atlikt likuma „Par valsts pensijām” grozījumu pieņemšanu kā pārsteidzīgu un nesagatavotu jautājumu.

LSRB ir iepazinusies ar situāciju, un secina, ka nav nekāda pamata - ne juridiska, ne ekonomiska - šobrīd celt pensionēšanās vecumu. Neizpratni izraisa steiga ar kādu, bez plašas apspriešanas, tiek virzīts šis grozījumu projekts. Runa jau nav par pensijām vien, bet par sistēmu kopumā – nodarbinātību, medicīnu, ģimeņu drošību, iztikas minimumu, labu pārvaldību.

 2012. gada maijā ANO eksperts ārējā parāda un cilvēktiesību jautājumos Sefas Luminas atzīmēja, ka zināmu ekonomisko stabilitāti Latvija atguvusi uz iedzīvotāju rēķina, un tas ir radījis neparedzētas sociālās sekas: bezdarbu, nabadzību un viskrasāko sociālo nevienlīdzību Eiropā. Arī Eiropas Komisija nupat ir norādījusi uz neadekvātu nodokļu un sociālo politiku Latvijā.

Eiropas Komisija savā 16.02.2012. Baltā grāmatā „Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punktā 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības aizsardzības pasākumus. Neizpratni rada tas, ka Latvijā joprojām izvairās ratificēt 1996.gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu, tai skaitā tās 4. pantu „Tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu”.

Pirms 13 gadiem, 1999. gadā Latvijā jau paaugstināja pensionēšanās vecumu – no 55 uz 62 gadiem sievietēm, un no 60 uz 62 gadiem vīriešiem. Tādējādi ES prasības ir izpildītas! Šis solis veidoja pensiju uzkrājumā pārpalikumu miljards latu apmērā. Atgādinām, ka šo, sieviešu “upura naudu” Latvijas politiķi izšķērdēja apdrošināšanā neparedzētiem mērķiem. Šobrīd amatpersonām būtu jāskaidro tautai, kā un kad šie līdzekļi tiks atgriezti atpakaļ pensiju fondā. .

Kopš 1996.gada Latvijā ir pensiju apdrošināšana, kurā iemaksas veic paši nodarbinātie un darba devēji. Valsts ar savu finansējumu pensiju apdrošināšanā faktiski nepiedalās. Vēl vairāk – valdības parāds sociālās apdrošināšanas budžetiem (pensiju fondam) ir ap 3 miljardi latu.

Pašlaik pamatotai lēmumu pieņemšanai iztrūkst būtiski dati par situāciju valstī – valdība nav sniegusi pārskatu par to, kā ir darbojies pensiju apdrošināšanas modelis 1996.-2011. gadā; valdība nav sniegusi atklātu pārskatu par finanšu stāvokli valstī; nav sagatavots budžeta projekts 2013. gadam (veselības aprūpe u.c.); nav pabeigta tautas skaitīšanas datu analīze.

Valdības iecerētā pensijas vecuma celšana praksē nozīmē, ka tiks aizkavēta uzkrātā pensijas kapitāla izmaksa par 3 līdz 36 mēnešiem. Būtībā, tā ir uzkrātā kapitāla nacionalizācija. LSRB ir veikusi aplēses, cik no savas naudas zaudēs katrs strādājošais. Ja uzkrātā pensiju kapitāla izmaksas vidēji būs 200 lati mēnesī, tad saīsinot pensiju izmaksu periodu no 2014. gada par 3 mēnešiem ik gadus, katram strādājošajam tiks atņemti 600 - 7200 Ls viņa uzkrātā kapitāla (skat. informāciju pielikumā).

Tā kā pašlaik sociālās apdrošināšanas budžets nav nošķirts no valsts pamatbudžeta, pamatoti rodas aizdomas, ka iegūtais ietaupījums atkal var tikt izlietots sociālajā apdrošināšanā neparedzētiem mērķiem. Rodas iespaids, ka t.s pensiju reformas patiesais mērķis ir iegūt naudu, lai nevajadzētu atdot parādu sociālās apdrošināšanas fondam, turklāt uz tautas mirstības rēķina. Tas nekādi nav attaisnojami. Atzīmējams, ka valdība un pati Saeima savus tēriņus nesamazina (Saeima tērē 2012. gadā 11 462 228 latus, t.sk. atlīdzībai 9 115 575 latus). Vai tad par šādu naudu Saeimas darbam nebija jābūt daudz kvalitatīvākam?

Saeima 1995. gadā nolēma aizstāt pensijas no valsts budžeta ar pensiju apdrošināšanu un kapitāla uzkrāšanu. Tika cerēts, ka iemaksāta kapitāla neaizskaramības princips netiks pārkāpts.

Tai pat gadā ministrs J.Ritenis brīdināja, ka pensijas ir jāsargā no politiķu iejaukšanās. Latvijā politiķi kopš 1996. gada likumu „Par valsts pensijām” ir grozījuši 24 reizes, tai skaitā 3 reizes pieņēmuši Satversmei neatbilstošas likuma normas. Šāda prakse neatbilst tiesiskuma un demokrātijas principiem. Atgādinām, ka neviena no partijām 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmā netika iekļāvusi pensiju reformu.

Saeimā ir atkāpes no labas pārvaldības principa, kad iedzīvotājiem un pat deputātiem netiek dots pietiekami daudz laika iepazīties ar likuma projektiem. Saeimā nosaka nesamērīgi īsus termiņus priekšlikumu iesniegšanai. Piemēram, šī likuma projektu valdība iesniedza 27.03.2012., tas uzreiz skatīts Saeimas 29.03.2012. sēdē un nodots Sociālo un darba lietu komisijai, termiņš priekšlikumiem 18.04.2012.; pirmajā lasījumā likums pieņemts 19.04.2012. sēdē, nosakot nesamērīgi īsu termiņu priekšlikumiem 2. lasījumā – 05.05.2012., savukārt 2. lasījumā pieņemts 31.05.2012., ar nesamērīgi īsu termiņu priekšlikumiem 3. lasījumā – 05.06.2012.

Saeimas Prezidijam (Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Andrejs Kļementjevs, Dzintars Rasnačs, Jānis Vucāns) ir jānodrošina godīga procedūra, lai notiktu plaša apspriešana un visu ieinteresēto uzklausīšana.

Pensiju likums ir īpaši svarīgs, jo ietekmēs tautas dzīvi gadsimta garumā. Nepareizi akcenti grauj demogrāfiju, spiež jauniešus emigrēt no Latvijas. Projektu nedeva apspriest ne Ārlietu komisijā (kurai jāatbild par ES līgumā paredzēto sociālo tiesību pārņemšanu un 1996. gada Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju), ne Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (budžeta projekti turpmākiem gadiem, kā atlīdzināt iepriekšējo gadu nepamatotās izmaksas no pensiju uzkrājuma), ne Budžeta un finanšu komisijā (iedzīvotāju ienākuma nodokļu nepieciešamās izmaiņas, atvieglojumi uzkrājumiem pensiju trešajā līmenī). Pat Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā nenotika atklāta diskusija par pensiju apdrošināšanas rezultātiem un kļūdām. Arī termiņā iesniegtus nevalstisko organizāciju neērtus priekšlikumus komisijas sēdē neskatīja, it kā tādu nebūtu.

Visas partijas, kas ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu, no 2012. gada 1. janvāra tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas. Par šo naudu partijām ir jāveic darbs – katrai partijai ir iedzīvotājiem jāskaidro virzāmie likumu projekti, partijas nostāja un iedzīvotāju ieguvumi. Diemžēl partijas šo darbu nepilda, arī partiju mājas lapās informācijas par svarīgiem, bet nepopulāriem lēmumiem praktiski nav, nerunājot par aprēķiniem un prognozēm.

Tik svarīgi jautājumi kā sociālās drošības sistēma un pensiju apdrošināšana nedrīkst tikt izlemti bez plašas apspriešanas sabiedrībā.

Par paraugu jāņem būtu Šveice, kur valdība ne tikai pacietīgi skaidroja iedzīvotajiem plusus un mīnusus, bet arī sakārtoja nodarbinātību un medicīnisko aprūpi tā, ka tauta referendumā piekrita paaugstināt pensionēšanās vecumu uz 64 gadiem sievietēm un 65 gadiem vīriešiem, saglabājot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas tiem, kuriem ir veselības problēmas.

Dīvaini, bet partiju attieksme pret tautu stipri atgādina baronu laikus pirms 250 gadiem.

Baroni Vidzemes landtāgā Jēkaba ielā Rīgā (Saeima atrodas Vidzemes Bruņinieku namā) 1765. gadā sprieda, kā apiet imperatores rīkojumu būtiski uzlabot latviešu zemnieku stāvokli. Vienlaikus baroni stiprināja patvaļu, uzlika latviešiem papildu nodokļus, nodevas, klaušas un sodus.

Godātie deputāti ! Atgādinām Jums, ka esat devuši solījumu kalpot tautai !

Aicinām atlikt uz rudens sesiju grozījumu pensiju likumā skatīšanu. Līdz tam organizēt pensiju apdrošināšanas līdzšinējo kļūdu plašu apspriešanu, visu priekšlikumu uzklausīšanu un nodrošināt sabiedrību ar vispusīgu informāciju..

Pielikums: vidējā summa, kādu personas zaudēs no sava uzkrātā pensiju kapitāla (sakarā ar pensijas izmaksu perioda saīsināšanu)

Ja pensijai uzkrātais kapitāls vidēji nodrošinās ikmēneša izmaksu 200 latus, tad no 2014. gada saīsinot pensiju izmaksu periodu par 3 mēnešiem ik gadus, no katra strādājošā tiek atņemta šāda kapitāla daļa:

1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram (3 mēneši x 200)

1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram (6 mēneši x 200)

1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram (9 mēneši x 200)

1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram (12 mēneši x 200)

1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram (15 mēneši x 200)

1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram (18 mēneši x 200)

1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram (21 mēneši x 200)

1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram (24 mēneši x 200)

1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram (27 mēneši x 200)

1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram (30 mēneši x 200)

1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram (33 mēneši x 200)

1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)

1964.-1994. gados dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)

Ikmēneša izmaksu personai no pensiju kapitāla aprēķina pēc likuma 12. panta formulas – uzkrātā kapitāla summa dalīta ar paredzamo dzīves ilgumu (ap 200 mēneši jeb 17,5 gadi) pēc pensionēšanās.

Uzkrātā kapitāla summa nākamībā varētu arī būt lielāka, jo algām Latvijā vajadzētu tuvināties ES līmenim.

* Latvijas Sociālo reformu biedrības priekšsēdētājs - 29.05.2012. pilnsapulces uzdevumā

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...