Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Tā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 lasām, ka tiesa sniedz patvaļīgu, likumam neatbilstošu interpretāciju, citēju: „Zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu.”

Piemērojot izteikumu tautā, jāsaka - cik garš, tik plats, manipulējam, kā patīk, vai pārrakstām Senāta pieņēmumus, likums ir pie malas, kaut tiesai ir jābūt neatkarīgai, vadīties tikai no likuma un atsaukties uz judikatūru vienīgi gadījumos, lai apstiprinātu likuma nosacījumus, tātad konstatējam, ka tas ir tīšs likuma pārkāpums.

Spriedumā nav norādīts, uz kura likuma pamata šī neatkarīgā tiesa izdomā un secina, ka zemes īpašniekam ir – tiesības gan, gan, tajā skaitā, faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu, kad minētajās normās likumdevējs kategoriskā formā nosaka prasības un pienākumus un pat paskaidro, kurā gadījumā (14.panta gadījumā, ja ir atsevišķs mājas un zemes īpašums) un kādā formā (rakstiski) pienākumi jārealizē? Tātad tiesas secinājums ir tiesas tīšs likuma pārkāpums.

Tāpat Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016.gadā sprieduma lietā Nr. C30524515 jau manipulē ar pareizām normām, bet interpretē to pašu izdomājumu, ka noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem, un raksta, ka „starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2. 1 daļa un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas – nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu, bet rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2 014, 347. lpp.”)”.

Atvainojos, tiesa apjuka un apmaldījās „divās priedēs”, nesaprot likuma prasības, maldina atbildētāju? Mūsuprāt, izdarīts tīšs likuma un principa uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Ventspils tiesa vismaz vienā pozīcijā nostājusies likuma pusē, proti, spriedumā 2016.gada 1.decembrī lietā Nr. C30636016, arhīva Nr.C-1182-16, noteica, ka “saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi”.

Šī tiesa noraidīja arī prasību piedzīt nomas maksu par periodu, par kuru prasītājs maksu jau saņēmis no apsaimniekotāja „Tomo”, proti, prasītājs ir mēģinājis izmantot tiesu krāpšanas nolūkā, apkrāpt atbildētāju.

Mūsu rīcībā ir nonākusi arī SIA „Vienotais norēķinu centrs” pamācība „parādniekiem”, kā pakļauties pieprasītās nomas maksas apmaksai. Šī „pamācība”, ja nedaudz iedziļinās tajā, vērtējama kā psiholoģiskā terora dokuments, lai iebiedētu dzīvokļu īpašniekus, un tā būtu izvērtējama, jo satur izspiešanas pazīmes.

Lai pierādītu minēto, iespējams arī 92 tiesu spriedumos, kuri minēti SIA „Vienotais norēķinu centrs” pamācībā, citēju vairāku likumu normas:

a) Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļā noteikts: ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

b) Šī likuma 12.panta 2. un 2.1 daļa: (2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

c) (21) Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Sekas un atbildība zemes nomas līguma neslēgšanas gadījumā minēta zemes reformas un dzīvojamo māju privatizācijas likumā nav regulētas, tātad, vēršamies pie Civillikuma.

d) Civillikuma 1484. pants: ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā. Vai tiesām nav skaidrs – nav līguma, nav vienošanās, nav arī nomas maksas prasījuma piedziņas. Vēl jo vairāk – nav tiesiska pamata prasīt nomas maksu ar atpakaļejošu datumu, kad zemes īpašnieks, iespējams, slēpjoties ar prettiesiski krimināliem iemesliem nav vēlējies slēgt rakstveida līgumu un savlaicīgi saņemt nomas maksu.

e) Tāpat likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 1.daļas 3.punkts nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu -, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Bet kā lai mājas dzīvokļu kopība vai pārvaldnieks realizē šo likuma prasību bez zemes īpašnieka, kurš nav ieradies un nav zināms? Tātad tiesai bija jāpārbauda vai zemes īpašnieks ar īpašuma tiesību pierādošu dokumentu – zemesgrāmatas apliecību ir/bija ieradies pie mājas kopības vai pārvaldnieka, proti, vai prasītājs ir ievērojis šo elementāro un katram saprotamo nosacījumu par nomas līguma slēgšanu rakstveidā. Tas, ka tiesu interesētu noskaidrot šo patiesību, šādas kārtības ievērošanu, spriedumos ierakstu neatrodam.

Tiesas nav tiesiskas nepārbaudīt šos un citus faktus, atbalstīt apšaubāmas prasītāju prasības. Pretējā gadījumā, kad zemes īpašnieks, iespējams, dažādu prettiesisku iemeslu dēļ, kā pirmpirkuma tiesību slēpšanas dēļ, lai paiet viens gads izpirkuma noilgumam, lai slēptu nodokļu nomaksu vai citu prettiesisku iemeslu dēļ nevēlas slēgt nomas līgumu, tādēļ otrai pusei nekāds pienākums nevar rasties (CL 1484.p.).

Arī likumā nav noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam būtu pienākums meklēt zemes īpašnieku, ja zemes īpašnieks slēpjas un nevēlas likumā noteiktā kārtībā saņemt nomas maksu, nepilda ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.pantu viņam uzliktos pienākumus: f) 54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

(2) Zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Zemes īpašniekam ar šīm likumu normām nepārprotami skaidri noteikts, ka nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, bet, ja nevar vienoties, likums zemes īpašniekam piešķir tiesības ar prasību vērties tiesā pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības. Tātad arī likumā minētie 6 % gadā nevar tikt tulkoti citādāk, ka tos var noteikt tikai no brīža, kad tiek noslēgta rakstiska vienošanās, vai no laika, kad zemes īpašnieks iesniedzis prasību tiesā par nomas līguma apstiprināšanu, ko noteikusi tiesa. Norma neparedz arī maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu, jo ne tiesai, ne prasītājam nav pamata izdomāt to, kas nav likumā noteikts.

Kā pārliecinājāmies, minētās tiesas ir tīši pārkāpušas vairāku likumu normas, izdomājot patvaļīgus, likumiem neatbilstošus secinājumus, ar ko nodarīts liels kaitējums tiesu varas ticībai, pārkāpts princips uz taisnīgu tiesu, nodarīts kaitējums valsts interesēm un sabiedrībai, radot plašu sabiedrisku spriedzi lielā iedzīvotāju masā. Ar šādiem secinājumiem spriedumos tiesas ir radījušas precedentus taisnīgas tiesas principu pārkāpumiem, ļāvušas ieviest anarhijas principus, ļaujot zemesgrāmatām nenodrošināt prasības ievērošanu par zemes pirmpirkuma tiesībām, un iespējas zemes īpašniekiem turēt neziņa dzīvokļu kopības un terorizēt ar draudiem piedzīt nepamatotu nomas maksu, norādot, ka, re, 92 spriedumi jau ir bijuši un visi ir par labu prasītājiem (izspiešanas pazīmes).

Turklāt nav izslēgts, ka zemes īpašnieki nevēlas slēgt rakstveida nomas līgumu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Un tiesas arī šo faktu neizvērtē, tātad atbalsta shēmas? Mūsuprāt, minētajos un, iespējams, citos šīs kategorijas spriedumos, iespējams, arī SIA “Vienotais norēķinu centrs” 98 uzskaitītajos spriedumos saskatāmi tīši likuma pārkāpumi, ko nepieciešams papildus pārbaudīt un likuma noteiktā kārtība pret tiesnešiem ierosināt disciplinārlietas, neatkarīgi no tā, kura tiesa ir spriedusi.

Nobeigumā ir secinājums, par ko bez šaubīšanās var viegli pārliecināties katrs šī raksta lasītājs. Proti, ja tiesas savos spriedumos būtu ievērojušas minētā Civillikuma 1484.panta un citu minēto speciālo likuma normu vienu galveno prasību principu - par rakstveida nomas līguma slēgšanu, gandrīz visas minētās un daudzas citas anomālijas šajā attiecībās neparādītos, attiecības sakārtotos līdz maksimumam, nebūtu minētā terora un spriedzes sabiedrībā. Ne tikai daudzi desmiti tiesu ietaupītu spēkus un enerģiju, izbrīvētu laiku citiem tiesu procesiem. Tas ir to vērts, un tā ir neapstrīdama likuma prasība.

Pamatojoties uz teikto un Satversmes 89. un 92.pantu, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu, 12.panta 2. prim daļu un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu un 54.panta 1., 2. 3. un 4. daļu, Civillikuma 1484. pantu, Komerclikuma 389. un 406. pantu un vadoties pēc „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma” 1.panta 1.daļas 1.punkta,

lūdzu:

1. Ierosināt minēto un pēc ieskatiem citu, arī nosaukto SIA „Vienotā norēķinu centra” 92 civillietu spriedumu likumības izpēti;

2. Ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem, kuru spriedumos pārbaudes rezultātā konstatēti šajā iesniegumā minēto likumu un citu likumu tīši pārkāpumi;

3. Ierosināt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumus un papildināt šī likuma 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šādā redakcijā: „Nomas līguma rakstveida formas neievērošana šā likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadījumos, kad zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, neviens darījums pirms attiecīga rakstiska akta taisīšanas nav spēkā. Ar likumu noteikto procentu aprēķināšana no zemes kadastrālās vērtības un aprēķinātā nomas maksa var tikt izprasīta no rakstiska nomas līguma noslēgšanas dienas vai no prasības iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības”.

* Biedrības „Ausma” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu: