Atlaistais "Latvijas pasta" šefs kļuvis par padomnieku jaunajai valdei
PIETIEK07.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepietiekami efektīvas darbības dēļ no amata pirms pāris nedēļām atbrīvotais Valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols saglabājis labi apmaksātu darbu uzņēmumā, turklāt ar tiešu ietekmi uz jaunieceltās valdes lēmumiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
20.janvārī Satiksmes ministrija, kas ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas pastā, negaidīti paziņoja par uzņēmuma valdes nomaiņu, iepriekšējai vadībai pārmetot nepietiekami efektīvu darbību biznesa plānā noteikto mērķu sasniegšanai. Tikai dažas nedēļas vēlāk noskaidrojies, ka bijušais Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols, kurš ir atbildīgs par uzņēmuma līdzšinējo darbību, saglabājis ne tikai labi apmaksātu amatu Latvijas pastā, bet tiešu ietekmi uz jaunieceltās valdes lēmumiem.
Vītols kļuvis par Latvijas pasta jaunieceltās valdes padomnieku un viņa alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir tuvu līdzšinējai. Valdes padomnieka Vītola atalgojums mēnesī ir aptuveni divi tūkstoši latu, bet kā valdes priekšsēdētājs viņš saņēmis nedaudz vairāk par 2,5 tūkstošiem latu. Vītols, norādot, ka vairs nav valsts amatpersona un uzņēmuma darbinieku atalgojums ir komercnoslēpums, atteicās Pietiek atklāt, kāda ir viņa jaunā alga, bet nenoliedza, ka tā ir ap diviem tūkstošiem latu.
Vītols uzsvēra, ka viņa uzdevums jaunajā amatā ir nodrošināt pēctecību jaunieceltās valdes darbā, jo šī pēdējos gados ir jau septītā Latvijas pasta vadība. Tas apgrūtinot iesākto darbu pabeigšanu. "Jaunajai valdei var būt savs, citādāks redzējums un stratēģija, bet uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4000 cilvēku, nevar visu pārtraukt, kamēr jaunā valde pētīs situāciju - pēctecībai ir jābūt," uzskata bijušais uzņēmuma šefs.
Satiksmes ministrijs Aivis Ronis Pietiek atzina, ka ir informēts par Vītola jauno amatu, bet nesaskata, ka tas būtu pretrunā ar Satiksmes ministrijas mērķi, nomainot līdzšinējo Latvijas pasta vadību. Ronis skaidro, ka Vītols jaunajai valdei pietuvinātā amatā iecelts tikai "uz laiku, lai nodotu lietas". Sīkāk ne par Vītola jauno algu, ne līguma nosacījumiem un tā termiņu ministrs nezinot. Tomēr Roņa teiktais, ka bijušais uzņēmuma šefs Latvijas pasta valdes padomnieka amatā neuzkavēsies ilgi, ir pretrunā ar paša Vītola teikto. Viņš Pietiek noliedza, ka amatā ir tikai uz īsu laiku.
Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, jaunās Latvijas pasta valdes labvēlība pret Vītolu varētu būt saistīta ar neilgi pirms vadības maiņas pieņemtiem lēmumiem. Latvijas pasta IT departamenta direktora amatā strādā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītājas Olitas Augustovskas vīrs Edgars Augustovskis. Vītols atteicās apstiprināt Pietiek rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka dažas dienas pirms Latvijas pasta valdes nomaiņas Augustovskis saņēmis algas pielikumu - valdes kompetencē neesot bijis lemt par departamenta vadības atalgojumu. Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība, un "Olšteina sešinieks", uzsvēra, ka nav informēts par SM kapitālsabiedrību darbiniekiem un to radniecīgajām saitēm.
Pietiek jau rakstīja, ka 20.janvārī no amatiem tika atsaukts Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols un valdes locekļi Ilze Aleksandroviča, Ivo Lecis un Andrejs Vīcups. Par valsts uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts ilggadējais Latvijas pasta darbinieks Māris Kleinbergs, bet par valdes locekļiem - mazpazīstamie finansists Egons Strazdiņš un jurists Arnis Salnājs. Satiksmes ministrs Ronis Pietiek apgalvo, ka kandidāti Latvijas pasta valdei esot atlasīti no SM uzkrātās "CV datubāzes".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
