Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults Kaspars Vecozols, par kura sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Ilzei Viņķelei pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nav vienīgais ministrijas darbinieks, kam dota oficiāla atļauja papilddarbiem, - kā rāda Tieslietu ministrijas Pietiek sagatavotā informācija, kopš 2010. gada sākuma tāda sniegta kopumā septiņiem darbiniekiem.

Kā nesen informēja Neatkarīgā Rīta Avīze, kuras izdevējam Mediju nams ar Viņķeli bija jātiesājas par virknes fotoattēlu (kuros redzami politiķu Viņķeļu un specdienestu darbinieku Strīķu ģimeņu pārstāvji neoficiālā atmosfērā) autortiesībām, ministre kā aizstāvi bija izvēlējusies Tieslietu ministrijas darbinieku Vecozolu.

„Juriskonsults uzsver, ka pārstāvēt I. Viņķeles intereses tiesā viņam atļauj Tieslietu ministrijas valsts sekretāra parakstīts administratīvs akts. Dienā, kad notika lietas noklausīšanās, viņš paguvis iekļauties pusdienas pārtraukumā, savukārt sēdei, kurā notika skatīšana pēc būtības, viņš paņēmis bezalgas atvaļinājumu. Ja notiks pārsūdzēšana, tādu nāksies ņemt atkal,” – tā ministrijas darbinieka skaidrojumu atstāstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Taču no šī skaidrojuma izrietēja, ka pietiekami dārgos juridiskos pakalpojumus, kuri citai personai izmaksātu noteiktu naudas summu, Tieslietu ministrijas darbinieks labklājības ministrei vismaz oficiāli sniedzis par velti – tātad vienkārši uzdāvinājis. Saistībā ar to Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot viņa vadīto iestādi veikt pārbaudi, vai, pieņemot šo dāvanu, ministre ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, un šī pārbaude joprojām turpinās.

Tikmēr, kā izrādās, Tieslietu ministrijā Vecozols nav vienīgais, kam ir dota oficiāla atļauja amatu un nodarbju savienošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (attēlā) gan izvairījās sniegt skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu, vai viņš kā ministrs uzskata par pieļaujamu un atbalstāmu praksi, kad Tieslietu ministrijas darbinieki sniedz juridiskos pakalpojumus, tostarp pārstāvību tiesās, trešajām personām un kādus vēl pakalpojumus trešajām personām sniedz viņa vadītās ministrijas darbinieki. Savukārt pašas Tieslietu ministrijas atbildi publicējam pilnībā:

„Normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu valsts amatpersonām apvienot valsts amatu ar citu amatu vai nodarbošanos. Valsts amatpersona var apvienot amata pienākumus, ievērojot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) paredzētos ierobežojumus. Interešu konflikta likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 6.panta otro daļu, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, un ievērojot likumā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā normā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Vispārējā civildienesta ierēdnis bez valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļaujas saņemšanas var savienot valsts amatpersonas amatu ar Interešu konflikta likuma 7.panta sestās daļas 1., 2.un 2.'punktā paredzētajiem amatiem un darbu. Vispārējā civildienesta ierēdnis, kurš vēlas savu amatu savienot ar citu amatu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma izpildi, ir tiesīgs lūgt atļauju amatu savienošanai. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 8.'panta piektajai daļai, saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, tiek izvērtēts, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Neskaitot minētos ierobežojumus, valsts amatpersonai ir pienākums arī personīgi izvērtēt amata savienošanas atbilstību amatpersonas darbības principiem. Interešu konflikta likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

Attiecībā uz iesniegumos pieprasīto informāciju norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu informācija par citiem amatiem, ko valsts amatpersona ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda, ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā. Personu datu aizsardzības nolūkā Interešu konflikta likums nosaka publiskojamo un nepubliskojamo valsts amatpersonas deklarācijas daļu. Saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu publiski nepieejama informācija ir valsts amatpersonas deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 26.panta piektajai daļai ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

Atļaujas amatu savienošanai Tieslietu ministrijā (vārds, uzvārds, amats, kad atļauja izsniegta, par ko atļauja izsniegta)

Iveta Brīnuma - Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte: 12.08.2009. (pakalpojumi tiek sniegti vēl joprojām) juridiskās palīdzības sniegšana sievietēm, kas cieš no vardarbības ģimenē (uzņēmuma līgums).

Inese Bērziņa - Juridiskā departamenta Administratīvā procesa nodaļas juriskonsulte: 12.06.2009. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana administratīvajā lietā visu instanču tiesās par zemes lietošanas tiesību apgrūtinājums-stingrā režīma aizsargjoslas darbības zona, atcelšanu.

Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 13.01.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu pirmās instances tiesā civillietā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 11.07.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde administratīvajā lietā visu instanču tiesās par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma (iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzrēķins) atcelšanu.

Kristaps Freimanis - Eiropas Savienības Tiesas departamenta juriskonsults: 10.11.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās darba strīda lietā.

Baiba Jugane – Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas juriskonsulte: 09.07.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās zaudējuma piedziņas lietā.

Kristaps Sautiņš - Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults: 14.06.2010. (uzņēmuma līguma izpilde paredzēta vienu mēnesi) juridiska rakstura konsultāciju sniegšana (uzņēmuma līgums).

Kaspars Vecozols – Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults  31.05.2012. (tiesas sēde 06.06.2012.): pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana tiesā civillietā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, kas izriet no autortiesību pārkāpuma.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...