Atļauja amatu savienošanai un papilddarbiem sniegta septiņiem Tieslietu ministrijas darbiniekiem
PIETIEK15.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults Kaspars Vecozols, par kura sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Ilzei Viņķelei pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nav vienīgais ministrijas darbinieks, kam dota oficiāla atļauja papilddarbiem, - kā rāda Tieslietu ministrijas Pietiek sagatavotā informācija, kopš 2010. gada sākuma tāda sniegta kopumā septiņiem darbiniekiem.
Kā nesen informēja Neatkarīgā Rīta Avīze, kuras izdevējam Mediju nams ar Viņķeli bija jātiesājas par virknes fotoattēlu (kuros redzami politiķu Viņķeļu un specdienestu darbinieku Strīķu ģimeņu pārstāvji neoficiālā atmosfērā) autortiesībām, ministre kā aizstāvi bija izvēlējusies Tieslietu ministrijas darbinieku Vecozolu.
„Juriskonsults uzsver, ka pārstāvēt I. Viņķeles intereses tiesā viņam atļauj Tieslietu ministrijas valsts sekretāra parakstīts administratīvs akts. Dienā, kad notika lietas noklausīšanās, viņš paguvis iekļauties pusdienas pārtraukumā, savukārt sēdei, kurā notika skatīšana pēc būtības, viņš paņēmis bezalgas atvaļinājumu. Ja notiks pārsūdzēšana, tādu nāksies ņemt atkal,” – tā ministrijas darbinieka skaidrojumu atstāstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
Taču no šī skaidrojuma izrietēja, ka pietiekami dārgos juridiskos pakalpojumus, kuri citai personai izmaksātu noteiktu naudas summu, Tieslietu ministrijas darbinieks labklājības ministrei vismaz oficiāli sniedzis par velti – tātad vienkārši uzdāvinājis. Saistībā ar to Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot viņa vadīto iestādi veikt pārbaudi, vai, pieņemot šo dāvanu, ministre ir ievērojusi normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, un šī pārbaude joprojām turpinās.
Tikmēr, kā izrādās, Tieslietu ministrijā Vecozols nav vienīgais, kam ir dota oficiāla atļauja amatu un nodarbju savienošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (attēlā) gan izvairījās sniegt skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu, vai viņš kā ministrs uzskata par pieļaujamu un atbalstāmu praksi, kad Tieslietu ministrijas darbinieki sniedz juridiskos pakalpojumus, tostarp pārstāvību tiesās, trešajām personām un kādus vēl pakalpojumus trešajām personām sniedz viņa vadītās ministrijas darbinieki. Savukārt pašas Tieslietu ministrijas atbildi publicējam pilnībā:
„Normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu valsts amatpersonām apvienot valsts amatu ar citu amatu vai nodarbošanos. Valsts amatpersona var apvienot amata pienākumus, ievērojot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta likums) paredzētos ierobežojumus. Interešu konflikta likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.
Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 6.panta otro daļu, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, un ievērojot likumā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā normā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Vispārējā civildienesta ierēdnis bez valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļaujas saņemšanas var savienot valsts amatpersonas amatu ar Interešu konflikta likuma 7.panta sestās daļas 1., 2.un 2.'punktā paredzētajiem amatiem un darbu. Vispārējā civildienesta ierēdnis, kurš vēlas savu amatu savienot ar citu amatu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma izpildi, ir tiesīgs lūgt atļauju amatu savienošanai. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 8.'panta piektajai daļai, saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, tiek izvērtēts, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Neskaitot minētos ierobežojumus, valsts amatpersonai ir pienākums arī personīgi izvērtēt amata savienošanas atbilstību amatpersonas darbības principiem. Interešu konflikta likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
Attiecībā uz iesniegumos pieprasīto informāciju norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu informācija par citiem amatiem, ko valsts amatpersona ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda, ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā. Personu datu aizsardzības nolūkā Interešu konflikta likums nosaka publiskojamo un nepubliskojamo valsts amatpersonas deklarācijas daļu. Saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu publiski nepieejama informācija ir valsts amatpersonas deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori. Atbilstoši Interešu konflikta likuma 26.panta piektajai daļai ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.
Atļaujas amatu savienošanai Tieslietu ministrijā (vārds, uzvārds, amats, kad atļauja izsniegta, par ko atļauja izsniegta)
Iveta Brīnuma - Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte: 12.08.2009. (pakalpojumi tiek sniegti vēl joprojām) juridiskās palīdzības sniegšana sievietēm, kas cieš no vardarbības ģimenē (uzņēmuma līgums).
Inese Bērziņa - Juridiskā departamenta Administratīvā procesa nodaļas juriskonsulte: 12.06.2009. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana administratīvajā lietā visu instanču tiesās par zemes lietošanas tiesību apgrūtinājums-stingrā režīma aizsargjoslas darbības zona, atcelšanu.
Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 13.01.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu pirmās instances tiesā civillietā par uzturlīdzekļu piedziņu.
Laura France - Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte: 11.07.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde administratīvajā lietā visu instanču tiesās par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma (iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzrēķins) atcelšanu.
Kristaps Freimanis - Eiropas Savienības Tiesas departamenta juriskonsults: 10.11.2011. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās darba strīda lietā.
Baiba Jugane – Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas juriskonsulte: 09.07.2012. (pilnvarojuma izpilde turpinās) pilnvarojuma izpilde par pārstāvēšanu visu instanču tiesās zaudējuma piedziņas lietā.
Kristaps Sautiņš - Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults: 14.06.2010. (uzņēmuma līguma izpilde paredzēta vienu mēnesi) juridiska rakstura konsultāciju sniegšana (uzņēmuma līgums).
Kaspars Vecozols – Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsults 31.05.2012. (tiesas sēde 06.06.2012.): pilnvarojuma izpilde pārstāvēšana tiesā civillietā par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, kas izriet no autortiesību pārkāpuma.”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
