Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Attiecībā uz Valsts prezidenta veselības pārbaudi - domāju, ka ir sistēmiska, nevis individuāla problēma ne vien Latvijā, bet vispār demokrātiskā sabiedrībā, politkorekti respektējot gados vecāku cilvēku jebkuru vēlmi (vai kaprīzi) būt sociāli aktīviem.

Ir saprotami, ja pensionāri strādā kādās sabiedriskajās organizācijās vai uzņēmumos privātajā sfērā, tomēr valstiskā līmenī darbspējīgā vecuma personām beidzot jāuzņemas atbildība un "jāņem vara". Tas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem valsts un nācijas tālākas izdzīvošanas priekšnoteikumiem. Pielikumā esošās pārdomas tiku nosūtījis adresātiem pirms divarpus gadiem, nenoformējot kā oficiālu iesniegumu. Nacionālā apvienība tomēr atbildēja. Mediji nepublicēja.

Pašlaik man ir 44 gadi, mani vecāki jau ilgstoši nestrādā, bet dzīvo aktīvu sabiedrisku dzīvi, ir pilnībā patstāvīgi, kā arī sociāli jūtīgos jautājumos uzklausa pieaugušo bērnu padomus; domāju, ka šāds sociālo lomu sadalījums kopumā ir pareizs.

Pieaugušo bērnu pienākums ir atbalstīt savus vecākus un iespēju robežās rūpēties, lai viņi vecumdienās saglabātu agrākā dzīvē iegūto cieņu un nenonāktu to aizskarošās situācijās sabiedriskajā vidē, tai skaitā, veicot darbu, neapzinoties savu darbnespēju. Diemžēl tamlīdzīgs ģimenes modelis latviskajā apziņā ir drīzāk izņēmums. Tomēr, vai pieaugušo bērnu tieši morālo atbildību par vecākiem var un vajag kaut kā reglamentēt likumā - pagaidām šaubos.

Jāatzīmē, ka jaunieši uz Īriju brauc ne vien trūkuma dēļ, bet arī vecākās paaudzes ambīciju rezultātā, jo vienlaikus gan netiek atbrīvotas darbavietas jaunajiem cilvēkiem, gan pensionāri, kuriem jau ir kādi stabili ienākumi, pazemina darbaspēka cenu darba tirgū. Jo īpaši, ja pensija ir tik liela, ka strādāšana ir vienīgi kaprīze, bet alga pat nav īsti nepieciešama un tātad nav intereses veicināt tās palielināšanu, domājot par kvalificētu pēcteci.

Vai šos vecākos cilvēkus būtu iespējams kaut kā patriotiski audzināt un mudināt domāt, kādas gan var būt valstiskuma un tradīciju pārmantojamības iespējas, ja mantinieki fiziskā veidolā netiek ielaisti viņu darba kabinetos, - šaubos.

Vēl viela pārdomām - saskaņā ar MK noteikumiem transportvadītājam, arī B kategorijai, pēc 60 gadu vecuma jāveic obligātā veselības pārbaude ne retāk kā reizi 3 gados, saņemot ne vien ģimenes ārsta, bet arī psihiatra atzinumu. Protams, pārbaudes ir visai formālas, jo ārstu valstī īsti nepietiek pat nopietnas ārstniecības nodrošināšanai. Tomēr nereti pārbaudēs gadās ļaudis, kas "aizmirst" pastāstīt par epilepsiju, pārciestām galvas traumām un insultiem, lai gan autovadīšanas tiesības administratīvā procesa īpatnību dēļ atņemt mūsdienās kādam ir grūti, tātad melot pat nevajadzētu.

Deputātus un Valsts prezidentu vēlam uz 4 gadiem un uzticamies, ka viņi godīgi paši izvērtēs savu veselību un spēju veikt darbu. Tātad loģisks izlīguma variants - liekam mierā augstāko amatpersonu veselību un vienlaikus atbrīvojam vienkāršo tautu no laika tērēšanas un izdevumiem dažādu patiešām stulbu izziņu vākšanai braukšanai, stabos kāpšanai un jo īpaši sanitārajām grāmatiņām, kas pazemo pārdevējas apstākļos, kur lielveikalā katrs pircējs var grābt sveramos cepumus ar netīrām rokām un kraukājoties.

Būtu skaisti, ja Valsts prezidenta kanceleja, atbildot uz Jūsu pieprasījumu, solidarizētos ar tautu un pateiktu, ka valsts noteiktās veselības pārbaudes administratīvām vajadzībām vairumā gadījumu vispār ir formalitāte un arhaisks stulbums.

LR Saeimas deputātu frakcijām - priekšlikumi par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, Satversmes tiesas likumā, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

Latvijas Republikas Satversmes 106. panta 1.teikumā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, savukārt, no Satversmes 116.pantā ietvertās normas izriet, ka minētās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos.

Neapšaubāmi, likumdevēja darbs vērtējams kā īpaši atbildīgs un pieņemtie lēmumi var negatīvi ietekmēt sabiedrību ilgtermiņā. Tāpēc ir pamatoti, ja atsevišķos gadījumos tiek noteikti ierobežojumi ieņemt noteiktus valsts amatpersonu amatus, iekams pretendents nav sasniedzis vecumu, kas sabiedrībai vieš uzticību par viņa sociālo briedumu. Attiecīgas tiesību normas, kā zināms, ietvertas Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Satversmes tiesas likumā. Tādējādi likumdevējs noteicis, bet sabiedrība kopumā akceptē pieeju, ka noteikta sociāla brieduma pakāpe būtu nepieciešama jebkurai amatpersonai, kas tiesīga balsot par likumu pieņemšanu, izsludināt likumus vai vērtēt to atbilstību augstāka juridiska spēka normām.

Nevienā no iepriekšminētajiem likumiem nav noteikts maksimālais vecums, kas ļautu personai pretendēt tikt ievēlētai par Saeimas deputātu, Valsts prezidentu vai Satversmes tiesas tiesnesi. Tas ir saprotams, jo demokrātiskā sabiedrībā pastāv ierasta prakse vecuma ierobežojumus jebkura amata pretendentiem attiecināt tikai uz gados jaunākiem cilvēkiem. Tomēr sabiedrības vecuma struktūra mainās un šo praksi būtu nepieciešams pārskatīt, pie tam, tā nav tikai Latvijā aktuāla problēma.

Demokrātiskās valstīs parasti ir relatīvi laba pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī darbiniekus aizstāvoša darba likumdošana. Tādējādi uzlabojas iedzīvotāju veselība (galvenokārt – fiziskā veselība!), un, salīdzinot ar laiku, kad demokrātijas tradīcijas veidojās, ir ievērojami pagarinājies vidējais mūža ilgums. Tātad agri vai vēlu likumdevējam jebkurā attīstītajā valstī būs jāvērtē ētiska rakstura problēma, proti, vai personas sociālā brieduma iespējamais trūkums ir būtiskāks apstāklis, lai liegtu ieņemt atsevišķus valsts amatpersonu amatus, nekā ar vecumu saistītas personības pārmaiņas. To attīstība līdzīgi kā jaunu cilvēku brieduma pieaugums, protams, noris ļoti individuāli, tomēr pastāv fizioloģijas un psiholoģijas zinātnēs atzīti secinājumi, kas novecošanas procesus ļauj traktēt kā neizbēgamus.

Visai divdomīgi vērtējams, ja likumdevējs atzīst jebkuras personas tiesības noteiktā vecumā saņemt garantētu beztermiņa sociālo nodrošinājumu vecuma pensijas veidā, vienlaikus nevērtējot, vai tādā gadījumā šo personu darbspējas būtu uzskatāmas par pietiekamām, lai kļūtu par augstu stāvokli ieņemošām valsts amatpersonām un veiktu visai sabiedrībai nozīmīgus, ļoti atbildīgus darba pienākumus, kas vienlaikus prasa intensīvi un nepārtraukti turpināt pašizglītošanās procesus.

Sociālā adaptācija faktiski ir indivīda mijiedarbība ar sociālo vidi, kuras gaitā tiek saskaņotas indivīda un sabiedrības vajadzības. Ja likumdevējs nosaka un sabiedrība akceptē, ka personai noteiktos apstākļos ir tiesības uz valsts pensiju vai sociālo pabalstu, tad sabiedrībai būtu pamats uzskatīt, ka šādas personas sociālā adaptācija uz laiku vai pastāvīgi kaut kādā veidā ir ierobežota. Jāatgādina, joprojām pastāv arī tradicionālā pieejā balstīti un Civillikuma 177., 179., 188. pantā noteikti pienākumi, kas attiecas galvenokārt uz darbspējīga vecuma personām un nosaka īpašas tiesības nepilngadīgiem vai nepietiekamu briedumu sasniegušiem bērniem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem.

Valsts amatpersonu pienākumu apjomu nosaka normatīvie akti. Likumi pietiekami precīzi nosaka vispārējus katra amata savienošanas ierobežojumus, bet amatpersonām ir pienākums sevi atstādināt no pienākumu pildīšanas individuālos gadījumos, ko likumā nevar iepriekš precīzi paredzēt un reglamentēt.

Satversmes 109.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Ja pilsonis pretendē uz amatu, kurā būs jāiesaistās tamlīdzīgu likumu pieņemšanā, jāveic šo likumu izsludināšana vai jāvērtē likuma normu atbilstība augstāka juridiska spēka normām, tad rodas pamats analizēt, vai demokrātiskā sabiedrībā par interešu konfliktu nebūtu uzskatāmi gadījumi, kad amatpersona lemj par savām ilgtermiņa, jo īpaši, beztermiņa sociālajām garantijām. Pie tam, Saeimas deputāts, Valsts prezidents vai Satversmes tiesas tiesnesis tiek ievēlēti uz pietiekami ilgu laiku, lai būtu maz ticams, ka viņiem pilnvaru laikā nenāksies lemt par likumu grozījumiem, kas skar, piemēram, vecuma pensijas piešķiršanas aspektus. Tātad interešu konflikta iespēja personām ar attiecīgu sociālo statusu ir nepārprotami prognozējama jau pirms ievēlēšanas amatā.

Satversmes tiesa vairākos spriedumos, arī 21.12.09. sprieduma lietā Nr.2009-43-01 24.punkta 4.rindkopā konstatējusi, ka „valsts un it īpaši tās likumdevēja lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu parasti nozīmīga ir to politiskā dimensija, proti, lēmumi šajā jomā tiek pieņemti, vadoties ne tik daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem, kas, savukārt, ir atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta. Sociālo tiesību jomā robeža starp juridiskiem un politiskiem apsvērumiem ne vienmēr ir precīzi nosakāma, bet politiski jautājumi primāri ietilpst likumdevēja kompetencē”. Tādējādi krīzes situācijā, ko pastiprina demogrāfiskas problēmas, sabiedrībā ir pamats raisīties diskusijai, vai nebūtu lietderīgi ierobežot iespējas darboties likumdevēja orgānos personām, kam saskaņā ar likumu noteiktas vai tuvākajā laikā var tikt noteiktas valsts apmaksātas beztermiņa sociālās garantijas.

Ierosinu priekšlikumu LR Saeimas deputātiem izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi izstrādāt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, Satversmes tiesas likumā, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai noteiktu ierobežojumus pretendēt uz Saeimas deputāta, Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesneša amatu personām, attiecībā uz kurām izdots spēkā esošs administratīvais akts par vecuma pensijas vai pensijas saistībā ar invaliditāti, ja tā noteikta bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa, piešķiršanu.

Informāciju par šiem priekšlikumiem nosūtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī masu medijiem.

Novērtē šo rakstu:

69
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...