Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas attīstības pamatā ir jāliek Latvijas uzņēmumi un laba, kvalitatīva, stratēģiski domājoša valdība. Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale! Tā divos teikumos var noformulēt biedrības Latvijas attīstībai ideoloģisko pamatu, kas izkristalizēts ilgās diskusijās par attīstības stratēģijas jautājumiem.

Pēdējā gada laikā biedrībā notikušas vairāk nekā 100 diskusijas par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar attīstību. Ik nedēļu pie mums notiek vismaz divas diskusijas – to tēmas ir no nodokļu reformas līdz veselības aprūpei, no mežsaimniecības līdz kultūrai. Tēmu loks ir ļoti plašs, jo mums ir jādomā stratēģiski un jāņem vērā visi iespējamie aspekti, taču dominē viens galvenais jautājums: kā varam veicināt attīstību gan atsevišķās nozarēs, gan Latvijā kopumā?

Attīstības domāšanai, īpaši stratēģiskai ilgtermiņa domāšanai, ir jākļūst par mūsu otro dabu, par mūsu prioritāti. Tikai mērķtiecīga, apzināta, racionāli izsvērta un gudra politika būs rezultatīva, kā to varam sekmīgi mācīties arī no citu tautu pieredzes. Un tieši no ilgtspējas un stratēģiskas domāšanas viedokļa mums pirmām kārtām ir jārisina problēmas, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas veiktspēju un atbalstu Latvijas uzņēmumiem.

Jārunā arī par apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas ietekmēs gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta pilnvaras, gan veidu, kā valsts institūcijas sadarbojas savā starpā un ar citiem valsts elementiem. Tikai tā varam panākt nepieciešamo kvalitāti un veicināt visas valsts pārvaldes darba labāku organizēšanu. Tikai ar kvalitatīvi strādājošu valdību varam nodrošināt tālredzīgu un stratēģisku plānošanu, un tikai tā varam uzlabot valsts pārvaldes sadarbību ar uzņēmējiem.

Kāds varētu jautāt – vai un kādēļ valsts pārvaldei būtu jāsadarbojas ar biznesu? Vai tad tirgus ekonomikas apstākļos šīs lietas nav šķirtas?! Protams, ka ir šķirtas – valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar valsts pārvaldi. Taču tas nenozīmē, ka abiem nevajadzētu sadarboties. Uzņēmējdarbība, it īpaši Latvijas uzņēmumi, ir valsts pastāvēšanas pamats, visu mūsu ienākumu avots, arī visu valdības ienākumu avots.

Valdība budžeta ieņēmumu kontekstā vislabāk būtu uzlūkojama kā partneris, kura uzdevums – sadarbībā ar biznesu – ir radīt priekšnoteikumus saimnieciskam un radošam darbam un arvien pieaugošam kopproduktam. Valdības uzdevums nav iekasēt arvien pieaugošus un nepelnītus nodokļus. Ar uzņēmējdarbības atbalstu un ražīgu, radošu sadarbību starp valdību un uzņēmējiem arī valsts budžetā ienāktu daudz lielāki līdzekļi, kas, protams, ļautu uzlabot valsts politiku un tās kvalitāti visās pārraugāmajās jomās.

Ja valsts ir godprātīgs partneris, kura peļņas norma (jeb biznesam uzliktais nodokļu slogs) pēc pastāvošajiem likumiem ir noteikta aptuveni 30% apmērā no nacionālā kopprodukta, tad palielināt budžeta ienākumus varētu, kopīgiem spēkiem meklējot risinājumus, kas palielina kopproduktu un veicina nacionālo biznesu, citiem vārdiem sakot, veicina vērtību radīšanu.

Diemžēl šobrīd bieži vien valsts uzvedas drīzāk kā netaisnīgs partneris, kurš naudas trūkuma gadījumā atļaujas prasti un voluntāri palielināt savu peļņas normu (nodokļu likmi) par labu vienam partnerim – valstij un par sliktu otram partnerim – uzņēmējam. Diemžēl netiek domāts atbilstoši abpusēja ieguvuma stratēģijai un bieži vien stratēģiski netiek domāts vispār. Bet, ja nav uzņēmumu, nav nodokļu, nav darba cilvēkiem – un tad vairs nav arī valsts.

Uzņēmēji, to organizēts un produktīvs valsts iedzīvotāju darbs, uzņēmēju organizēta jaunu vērtību radīšana ir mūsu valsts pamats.

Mēs esam par konstruktīvu sadarbību starp dažādām valsts komponentēm – īpaši starp sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem un valdību. Mūsu ideoloģijas pamatā – nevis ienākumu pārdale, bet ienākumu vairošana.

Protams, ka arī sociālie jautājumi ir jārisina. Taču tie jārisina, kopīgiem spēkiem radot jaunas vērtības un augot, nevis pārdalot jau esošās un stagnējot. Nabadzība un bezdarbs jārisina, iesaistot cilvēkus produktīvā darbā, tātad radot jaunas darbavietas un atbalstot uzņēmējus, kas to nodrošina. Veselības aprūpe jāveicina, radot strādāt spējīgu, uz tirgus ekonomikas principiem un privāto iniciatīvu balstītu veselības aprūpi, kurā solidaritātes principu nodrošinātu labi strādājoša veselības apdrošināšana (Nīderlandes modelis). Demogrāfijas un emigrācijas problēmas risināmas, dodot cilvēkiem pārliecību par stabilu attīstību rītdien, atjaunojot cilvēkos entuziasmu un cerību.

Par nodokļiem runājot, protams, nāksim klajā ar jaudīgām pārmaiņām, tostarp apvienojot darba nodokļus vienā un krietni samazinot likmi, tādējādi padarot šo nodokli konkurētspējīgu reģionā. Plānojam arī ieviest nulles likmi reinvestētai peļņai – kā Igaunijā.

Skaidrs, ka mums būs nepieciešams īpaši koncentrēties uz vairākiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem projektiem, kas papildus vietējai nodarbinātībai spētu radīt arī eksporta potenciālu Latvijā radītiem materiāliem, prasmēm un zināšanām. Svarīgi, ka šie plāni paredzētu Latvijā izstrādātu risinājumu – gan produktu, gan pakalpojumu, gan arī zināšanu un iemaņu eksportu.

Par valsts pārvaldi runājot, jāatjauno tās kvalitāte. Jāatjauno politikas kā profesijas prestižs un kvalitāte. Gluži kā strādnieku un matrožu padomju, tā arī nesagatavotu un nepieredzējušu entuziastu laiks politikā un valsts pārvaldē varētu būt beidzies. Pat velosipēda vadītājam šodien nepieciešamas zināšanas un atbilstoša vadītāja apliecība. Autobusa vadītājiem tiek prasītas jau diezgan nopietnas zināšanas, pieredze un reputācija.

Izrādās, daži vēl arvien domā, ka valsti var vadīt pat ar entuziasmu apveltīts vidusskolēns – bez atbilstošas pieredzes, izglītības un zināšanām.

Kādēļ tik slikti mums ir gājis līdz šim? Pirms 20 gadiem pārņēmām valsti. Vēlējāmies to radikāli uzlabot un sekmīgi pārvaldīt. Kādēļ nav izdevies tik labi, kā gribējām? Piedāvāju nelielu līdzību.

Iedomāsimies, ka valsts vietā pārņēmām daudz vienkāršāku struktūru – autobusu parku – un mūsu uzdevums bija nodrošināt labu autobusu satiksmi. Toreiz vēlējāmies veikt īstas revolūcijas, tādēļ uzreiz padzinām visus iepriekšējos autobusu vadītājus, jo (droši vien pamatoti) baidījāmies, ka tie arī turpmāk būtu gribējuši vadīt autobusus tāpat kā līdz šim, kas mums, protams, nederēja. Uzreiz pieteicās jauni, entuziasma pilni autobusu vadītāji, kuriem bija skaista vīzija par nākotni, bet bieži nebija ne pieredzes, ne atbilstošo zināšanu, ne sekmīga darba priekšvēstures. Nav brīnums, ka jaunie autobusi šad un tad iebrauca grāvī. Nav brīnums, ka kāds to autobusu arī nozaga. To redzot, tauta sāka protestēt un dusmoties uz autobusu vadītājiem. Reaģējot uz cilvēku noskaņojumu, vadītāji sāka arvien biežāk mainīties, bet satiksmes drošība no tā neuzlabojās. Redzot neveiksmes, cilvēki sāka ienīst autobusu vadītājus. Nostiprinājās pārliecība, ka tie vienkārši pēc dabas ir slikti cilvēki. Tauta sāka pieprasīt, lai viņiem dod jaunus vadītājus, vēlams tādus, kas nekad agrāk nav sēdējuši pie jebkāda transporta līdzekļa stūres. Viņi tādus arī dabūja... Satiksmes drošība, protams, kļuva arvien sliktāka.

Tad nu iestājās vispārējs apjukums, depresija un svēts sašutums par autobusu vadītāju nespēju nodrošināt kvalitatīvu satiksmi. Daudzi sāka braukt prom, emigrēt – kur drošāk.

Autobusu vadītājus sāka pa īstam nicināt kā sugu. Neviens godīgs cilvēks vairs nevēlējās kļūt par autobusa vadītāju, īpaši, ja viņam bija kādas lietderīgas prasmes un zināšanas, kuras varēja labāk pielietot citur. Neviens vairs nevēlējās arī mācīties par autobusa vadītāju.

Protams, ja labi pameklēja, arvien varēja atrast kādus, kas par pāris aliņiem bija gatavi stūrēt jebkuru autobusu. Šis ir tikai tēlains salīdzinājums, un nekādā ziņā tur nav meklējamas līdzības ar kādu reālu autobusu parku. Bet ar mūsu politiku gan.

Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret politikas veidošanu, personāla komplektēšanu un valsts pārvaldi kopumā. Ir pēdējais laiks pulcināt cilvēkus, kam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas un kas vēlas veltīt savu dzīvi, lai atjaunotu politikas un valsts pārvaldes kvalitāti Latvijā. Ar to tad arī pamazām nodarbojamies.

Efektivitāte valsts pārvaldē ir uzlabojama, veicot dažas konstitucionālas reformas, tostarp stiprinot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta institūtus, kā arī koncentrējot valsts resursus kompaktākā, racionālākā un krietni motivējošākā sistēmā. Mūsu redzējumā – būtu nepieciešams mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paredzot, ka ievēlēšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, kas nodrošinātu daudz rūpīgāku Valsts prezidenta izvēli un ievēlēšanu.

Būtu nepieciešams paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, dodot prezidentam tiesības izvirzīt vairāku svarīgu amatpersonu kandidātus. Būtu lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, paredzot tiesības saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministru kandidātus, faktiski divpersoniski sastādot valdību – sadarbībā ar iepriekš Saeimas apstiprinātu Ministru prezidentu. Savukārt Ministru prezidentam tiesības iecelt ministrus, saskaņojot tikai ar Valsts prezidentu, dodamas, lai panāktu, ka valdība strādā kā saliedēta komanda, un Ministru prezidents var uzņemties pilnu atbildību par valdības darbu.

Mūsuprāt, būtu lietderīgas arī paplašinātas Ministru prezidenta tiesības jebkurā brīdī noteikt jaunas Saeimas vēlēšanas, protams, nepārsniedzot galējo termiņu – reizi četros gados. Visu šo reformu mērķis – nodrošināt Saeimas un valdības politisko atbildību, valdības kvalitāti un valsts stabilitāti.

Lai panāktu valdības darba augstāku efektivitāti, esam plānojuši panākt, ka valdības sēdes kļūtu par politisku prioritāšu apspriešanu un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, nevis strādātu kā ierēdņu sagatavotu tiesību aktu akceptēšanas mašīna, kā tas diemžēl ir patlaban. Panāksim, ka Ministru kabinets nosaka politiskos mērķus un termiņus to izpildei, bet kvalitatīvu un labi atalgotu ierēdņu korpuss palīdz to tehniski precīzi īstenot. Lai tam tuvinātos, kabineta sēdēs būtu jāpiedalās tikai Ministru kabineta locekļiem un tikai izņēmuma gadījumos kādām uzaicinātām personām.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai nepieciešams, ka ikvienam pārvaldē strādājošajam ir motivācija strādāt Latvijas attīstības labā, kā arī īstenot sev un savai iestādei noteiktos uzdevumus, sasniedzot izmērāmus un iepriekš noteiktus mērķus. Tas panākams ar jauna veida atalgojuma sistēmu, kas labi atalgotu rezultatīvu un kvalitatīvu darbu, bet nemaksātu par dīkstāvi. Protams, ka valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem visā hierarhijā – no augšas līdz apakšai – nosakāmi konkrēti un izmērāmi mērķi, pēc kuriem varētu sekot viņu veiktspējai.

Sabiedrība ir smalki un gudri jāpārvalda. Tas jādara, nepieļaujot ne tirāniju, ne pārprastu visatļautību. Indivīda brīvība un radošās izpausmes ir svētas un veicināmas, bet, to darot, jāuzmanās, ka neieslīgstam bezmērķīgā eksistencē, pašiznīcinošā depresijā vai haotiskā anarhijā. Cerības rada tas, ka pēdējā gada laikā esam sastapuši daudzus spējīgus un idejām bagātus cilvēkus, kuriem Latvija nav vienaldzīga. Viņi tic valsts attīstībai un ir gatavi strādāt. Daudzi jau ir iesaistījušies, citi mums vēl pievienosies.

Mēs ticam Latvijai.

Mēs ticam drīzam Latvijas uzplaukumam.

Mēs ticam, ka Latvija var kļūt par attīstītu valsti un ka spējam to panākt paši saviem spēkiem.

Mēs ticam Latvijas cilvēkiem, viņu darba tikumam un spējām.

Mēs ticam Latvijas cilvēku talantam, labas izglītības un zinātnes vērtībai.

Mēs ticam Latvijai, kurā atgriežas cilvēki, katrs ar savu unikālu pieredzi un zināšanām.

Mēs ticam, ka varam sasniegt pirmās vietas pasaulē ikvienā jomā, kurā mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādājam.

Mēs ticam harmoniskai un ar aizrautību strādājošai Latvijai, kurā katrs izvēlas un dara savu darbu ar prieku, nevis spiestā kārtā.

Mēs ticam, ka katrs, kurš godprātīgi dara savu darbu, var tikt nodrošināts pietiekami, lai būtu gandarīts un laimīgs.

Mēs ticam, ka varam panākt labu veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem, kam tā vajadzīga.

Mēs ticam, ka, saredzot galamērķi un atgūstot cerību, mūsu kā nācijas depresija, nolemtības un neveiksmes sajūta izzudīs pati par sevi.

Mēs ticam, ka savas iestrādes varēsim nodot bērniem, kuriem tādēļ būs arvien vieglāk turpināt īstenot nebijušu Latvijas uzplaukumu.

Lai to panāktu, mēs pulcināsim talantīgus un iedvesmotus cilvēkus, kuri vēlas īstenot sapni par harmonisku, laimīgu, pārtikušu un stipru Latviju.

Strādāsim, labojot vienu kļūdu pēc otras, ar skaidru stratēģisku vīziju un liekot akmeni pie akmens, līdz pamati ir stingri un māja veidojas arvien skaistāka.

Aicinu piedalīties!

Novērtē šo rakstu:

13
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...