Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas attīstības pamatā ir jāliek Latvijas uzņēmumi un laba, kvalitatīva, stratēģiski domājoša valdība. Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale! Tā divos teikumos var noformulēt biedrības Latvijas attīstībai ideoloģisko pamatu, kas izkristalizēts ilgās diskusijās par attīstības stratēģijas jautājumiem.

Pēdējā gada laikā biedrībā notikušas vairāk nekā 100 diskusijas par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar attīstību. Ik nedēļu pie mums notiek vismaz divas diskusijas – to tēmas ir no nodokļu reformas līdz veselības aprūpei, no mežsaimniecības līdz kultūrai. Tēmu loks ir ļoti plašs, jo mums ir jādomā stratēģiski un jāņem vērā visi iespējamie aspekti, taču dominē viens galvenais jautājums: kā varam veicināt attīstību gan atsevišķās nozarēs, gan Latvijā kopumā?

Attīstības domāšanai, īpaši stratēģiskai ilgtermiņa domāšanai, ir jākļūst par mūsu otro dabu, par mūsu prioritāti. Tikai mērķtiecīga, apzināta, racionāli izsvērta un gudra politika būs rezultatīva, kā to varam sekmīgi mācīties arī no citu tautu pieredzes. Un tieši no ilgtspējas un stratēģiskas domāšanas viedokļa mums pirmām kārtām ir jārisina problēmas, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas veiktspēju un atbalstu Latvijas uzņēmumiem.

Jārunā arī par apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas ietekmēs gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta pilnvaras, gan veidu, kā valsts institūcijas sadarbojas savā starpā un ar citiem valsts elementiem. Tikai tā varam panākt nepieciešamo kvalitāti un veicināt visas valsts pārvaldes darba labāku organizēšanu. Tikai ar kvalitatīvi strādājošu valdību varam nodrošināt tālredzīgu un stratēģisku plānošanu, un tikai tā varam uzlabot valsts pārvaldes sadarbību ar uzņēmējiem.

Kāds varētu jautāt – vai un kādēļ valsts pārvaldei būtu jāsadarbojas ar biznesu? Vai tad tirgus ekonomikas apstākļos šīs lietas nav šķirtas?! Protams, ka ir šķirtas – valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar valsts pārvaldi. Taču tas nenozīmē, ka abiem nevajadzētu sadarboties. Uzņēmējdarbība, it īpaši Latvijas uzņēmumi, ir valsts pastāvēšanas pamats, visu mūsu ienākumu avots, arī visu valdības ienākumu avots.

Valdība budžeta ieņēmumu kontekstā vislabāk būtu uzlūkojama kā partneris, kura uzdevums – sadarbībā ar biznesu – ir radīt priekšnoteikumus saimnieciskam un radošam darbam un arvien pieaugošam kopproduktam. Valdības uzdevums nav iekasēt arvien pieaugošus un nepelnītus nodokļus. Ar uzņēmējdarbības atbalstu un ražīgu, radošu sadarbību starp valdību un uzņēmējiem arī valsts budžetā ienāktu daudz lielāki līdzekļi, kas, protams, ļautu uzlabot valsts politiku un tās kvalitāti visās pārraugāmajās jomās.

Ja valsts ir godprātīgs partneris, kura peļņas norma (jeb biznesam uzliktais nodokļu slogs) pēc pastāvošajiem likumiem ir noteikta aptuveni 30% apmērā no nacionālā kopprodukta, tad palielināt budžeta ienākumus varētu, kopīgiem spēkiem meklējot risinājumus, kas palielina kopproduktu un veicina nacionālo biznesu, citiem vārdiem sakot, veicina vērtību radīšanu.

Diemžēl šobrīd bieži vien valsts uzvedas drīzāk kā netaisnīgs partneris, kurš naudas trūkuma gadījumā atļaujas prasti un voluntāri palielināt savu peļņas normu (nodokļu likmi) par labu vienam partnerim – valstij un par sliktu otram partnerim – uzņēmējam. Diemžēl netiek domāts atbilstoši abpusēja ieguvuma stratēģijai un bieži vien stratēģiski netiek domāts vispār. Bet, ja nav uzņēmumu, nav nodokļu, nav darba cilvēkiem – un tad vairs nav arī valsts.

Uzņēmēji, to organizēts un produktīvs valsts iedzīvotāju darbs, uzņēmēju organizēta jaunu vērtību radīšana ir mūsu valsts pamats.

Mēs esam par konstruktīvu sadarbību starp dažādām valsts komponentēm – īpaši starp sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem un valdību. Mūsu ideoloģijas pamatā – nevis ienākumu pārdale, bet ienākumu vairošana.

Protams, ka arī sociālie jautājumi ir jārisina. Taču tie jārisina, kopīgiem spēkiem radot jaunas vērtības un augot, nevis pārdalot jau esošās un stagnējot. Nabadzība un bezdarbs jārisina, iesaistot cilvēkus produktīvā darbā, tātad radot jaunas darbavietas un atbalstot uzņēmējus, kas to nodrošina. Veselības aprūpe jāveicina, radot strādāt spējīgu, uz tirgus ekonomikas principiem un privāto iniciatīvu balstītu veselības aprūpi, kurā solidaritātes principu nodrošinātu labi strādājoša veselības apdrošināšana (Nīderlandes modelis). Demogrāfijas un emigrācijas problēmas risināmas, dodot cilvēkiem pārliecību par stabilu attīstību rītdien, atjaunojot cilvēkos entuziasmu un cerību.

Par nodokļiem runājot, protams, nāksim klajā ar jaudīgām pārmaiņām, tostarp apvienojot darba nodokļus vienā un krietni samazinot likmi, tādējādi padarot šo nodokli konkurētspējīgu reģionā. Plānojam arī ieviest nulles likmi reinvestētai peļņai – kā Igaunijā.

Skaidrs, ka mums būs nepieciešams īpaši koncentrēties uz vairākiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem projektiem, kas papildus vietējai nodarbinātībai spētu radīt arī eksporta potenciālu Latvijā radītiem materiāliem, prasmēm un zināšanām. Svarīgi, ka šie plāni paredzētu Latvijā izstrādātu risinājumu – gan produktu, gan pakalpojumu, gan arī zināšanu un iemaņu eksportu.

Par valsts pārvaldi runājot, jāatjauno tās kvalitāte. Jāatjauno politikas kā profesijas prestižs un kvalitāte. Gluži kā strādnieku un matrožu padomju, tā arī nesagatavotu un nepieredzējušu entuziastu laiks politikā un valsts pārvaldē varētu būt beidzies. Pat velosipēda vadītājam šodien nepieciešamas zināšanas un atbilstoša vadītāja apliecība. Autobusa vadītājiem tiek prasītas jau diezgan nopietnas zināšanas, pieredze un reputācija.

Izrādās, daži vēl arvien domā, ka valsti var vadīt pat ar entuziasmu apveltīts vidusskolēns – bez atbilstošas pieredzes, izglītības un zināšanām.

Kādēļ tik slikti mums ir gājis līdz šim? Pirms 20 gadiem pārņēmām valsti. Vēlējāmies to radikāli uzlabot un sekmīgi pārvaldīt. Kādēļ nav izdevies tik labi, kā gribējām? Piedāvāju nelielu līdzību.

Iedomāsimies, ka valsts vietā pārņēmām daudz vienkāršāku struktūru – autobusu parku – un mūsu uzdevums bija nodrošināt labu autobusu satiksmi. Toreiz vēlējāmies veikt īstas revolūcijas, tādēļ uzreiz padzinām visus iepriekšējos autobusu vadītājus, jo (droši vien pamatoti) baidījāmies, ka tie arī turpmāk būtu gribējuši vadīt autobusus tāpat kā līdz šim, kas mums, protams, nederēja. Uzreiz pieteicās jauni, entuziasma pilni autobusu vadītāji, kuriem bija skaista vīzija par nākotni, bet bieži nebija ne pieredzes, ne atbilstošo zināšanu, ne sekmīga darba priekšvēstures. Nav brīnums, ka jaunie autobusi šad un tad iebrauca grāvī. Nav brīnums, ka kāds to autobusu arī nozaga. To redzot, tauta sāka protestēt un dusmoties uz autobusu vadītājiem. Reaģējot uz cilvēku noskaņojumu, vadītāji sāka arvien biežāk mainīties, bet satiksmes drošība no tā neuzlabojās. Redzot neveiksmes, cilvēki sāka ienīst autobusu vadītājus. Nostiprinājās pārliecība, ka tie vienkārši pēc dabas ir slikti cilvēki. Tauta sāka pieprasīt, lai viņiem dod jaunus vadītājus, vēlams tādus, kas nekad agrāk nav sēdējuši pie jebkāda transporta līdzekļa stūres. Viņi tādus arī dabūja... Satiksmes drošība, protams, kļuva arvien sliktāka.

Tad nu iestājās vispārējs apjukums, depresija un svēts sašutums par autobusu vadītāju nespēju nodrošināt kvalitatīvu satiksmi. Daudzi sāka braukt prom, emigrēt – kur drošāk.

Autobusu vadītājus sāka pa īstam nicināt kā sugu. Neviens godīgs cilvēks vairs nevēlējās kļūt par autobusa vadītāju, īpaši, ja viņam bija kādas lietderīgas prasmes un zināšanas, kuras varēja labāk pielietot citur. Neviens vairs nevēlējās arī mācīties par autobusa vadītāju.

Protams, ja labi pameklēja, arvien varēja atrast kādus, kas par pāris aliņiem bija gatavi stūrēt jebkuru autobusu. Šis ir tikai tēlains salīdzinājums, un nekādā ziņā tur nav meklējamas līdzības ar kādu reālu autobusu parku. Bet ar mūsu politiku gan.

Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret politikas veidošanu, personāla komplektēšanu un valsts pārvaldi kopumā. Ir pēdējais laiks pulcināt cilvēkus, kam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas un kas vēlas veltīt savu dzīvi, lai atjaunotu politikas un valsts pārvaldes kvalitāti Latvijā. Ar to tad arī pamazām nodarbojamies.

Efektivitāte valsts pārvaldē ir uzlabojama, veicot dažas konstitucionālas reformas, tostarp stiprinot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta institūtus, kā arī koncentrējot valsts resursus kompaktākā, racionālākā un krietni motivējošākā sistēmā. Mūsu redzējumā – būtu nepieciešams mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paredzot, ka ievēlēšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, kas nodrošinātu daudz rūpīgāku Valsts prezidenta izvēli un ievēlēšanu.

Būtu nepieciešams paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, dodot prezidentam tiesības izvirzīt vairāku svarīgu amatpersonu kandidātus. Būtu lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, paredzot tiesības saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministru kandidātus, faktiski divpersoniski sastādot valdību – sadarbībā ar iepriekš Saeimas apstiprinātu Ministru prezidentu. Savukārt Ministru prezidentam tiesības iecelt ministrus, saskaņojot tikai ar Valsts prezidentu, dodamas, lai panāktu, ka valdība strādā kā saliedēta komanda, un Ministru prezidents var uzņemties pilnu atbildību par valdības darbu.

Mūsuprāt, būtu lietderīgas arī paplašinātas Ministru prezidenta tiesības jebkurā brīdī noteikt jaunas Saeimas vēlēšanas, protams, nepārsniedzot galējo termiņu – reizi četros gados. Visu šo reformu mērķis – nodrošināt Saeimas un valdības politisko atbildību, valdības kvalitāti un valsts stabilitāti.

Lai panāktu valdības darba augstāku efektivitāti, esam plānojuši panākt, ka valdības sēdes kļūtu par politisku prioritāšu apspriešanu un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, nevis strādātu kā ierēdņu sagatavotu tiesību aktu akceptēšanas mašīna, kā tas diemžēl ir patlaban. Panāksim, ka Ministru kabinets nosaka politiskos mērķus un termiņus to izpildei, bet kvalitatīvu un labi atalgotu ierēdņu korpuss palīdz to tehniski precīzi īstenot. Lai tam tuvinātos, kabineta sēdēs būtu jāpiedalās tikai Ministru kabineta locekļiem un tikai izņēmuma gadījumos kādām uzaicinātām personām.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai nepieciešams, ka ikvienam pārvaldē strādājošajam ir motivācija strādāt Latvijas attīstības labā, kā arī īstenot sev un savai iestādei noteiktos uzdevumus, sasniedzot izmērāmus un iepriekš noteiktus mērķus. Tas panākams ar jauna veida atalgojuma sistēmu, kas labi atalgotu rezultatīvu un kvalitatīvu darbu, bet nemaksātu par dīkstāvi. Protams, ka valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem visā hierarhijā – no augšas līdz apakšai – nosakāmi konkrēti un izmērāmi mērķi, pēc kuriem varētu sekot viņu veiktspējai.

Sabiedrība ir smalki un gudri jāpārvalda. Tas jādara, nepieļaujot ne tirāniju, ne pārprastu visatļautību. Indivīda brīvība un radošās izpausmes ir svētas un veicināmas, bet, to darot, jāuzmanās, ka neieslīgstam bezmērķīgā eksistencē, pašiznīcinošā depresijā vai haotiskā anarhijā. Cerības rada tas, ka pēdējā gada laikā esam sastapuši daudzus spējīgus un idejām bagātus cilvēkus, kuriem Latvija nav vienaldzīga. Viņi tic valsts attīstībai un ir gatavi strādāt. Daudzi jau ir iesaistījušies, citi mums vēl pievienosies.

Mēs ticam Latvijai.

Mēs ticam drīzam Latvijas uzplaukumam.

Mēs ticam, ka Latvija var kļūt par attīstītu valsti un ka spējam to panākt paši saviem spēkiem.

Mēs ticam Latvijas cilvēkiem, viņu darba tikumam un spējām.

Mēs ticam Latvijas cilvēku talantam, labas izglītības un zinātnes vērtībai.

Mēs ticam Latvijai, kurā atgriežas cilvēki, katrs ar savu unikālu pieredzi un zināšanām.

Mēs ticam, ka varam sasniegt pirmās vietas pasaulē ikvienā jomā, kurā mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādājam.

Mēs ticam harmoniskai un ar aizrautību strādājošai Latvijai, kurā katrs izvēlas un dara savu darbu ar prieku, nevis spiestā kārtā.

Mēs ticam, ka katrs, kurš godprātīgi dara savu darbu, var tikt nodrošināts pietiekami, lai būtu gandarīts un laimīgs.

Mēs ticam, ka varam panākt labu veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem, kam tā vajadzīga.

Mēs ticam, ka, saredzot galamērķi un atgūstot cerību, mūsu kā nācijas depresija, nolemtības un neveiksmes sajūta izzudīs pati par sevi.

Mēs ticam, ka savas iestrādes varēsim nodot bērniem, kuriem tādēļ būs arvien vieglāk turpināt īstenot nebijušu Latvijas uzplaukumu.

Lai to panāktu, mēs pulcināsim talantīgus un iedvesmotus cilvēkus, kuri vēlas īstenot sapni par harmonisku, laimīgu, pārtikušu un stipru Latviju.

Strādāsim, labojot vienu kļūdu pēc otras, ar skaidru stratēģisku vīziju un liekot akmeni pie akmens, līdz pamati ir stingri un māja veidojas arvien skaistāka.

Aicinu piedalīties!

Novērtē šo rakstu:

13
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...