Iesaki rakstu: 
Interneta vietnē www.pietiek.com lasītājs ir izvēlējies mulsinošu virsrakstu – “Kas notiek aiz Veselības inspekcijas slēgtajām durvīm”, kas rada virkni jautājumu ikvienam, jo raksta autors subjektīvi, tendenciozi pauž vienpersonisku viedokli. Ņemot vērā raksta autores publikāciju, Veselības inspekcija informē, ka iestādes durvis ir atvērtas ikvienam un precizē informāciju.
1.Kā I.Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē? Pēc raksta autora akcentētā, sabiedrībai varētu rasties maldīgs viedoklis, ka Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika vienpersoniski ķērusies “vērsim pie ragiem” un reorganizējusi Inpekcijas struktūru.
Pārmaiņas notiek atbilstoši augstākstāvošas iestādes Veselības ministrijas noteiktajiem mērķiem Veselības inspekcijā 2018.gadam - pārskatīta Inspekcijas struktūra, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību visos darbības virzienos, risku mazināšanu sabiedrības un personu veselībai.
Piemēram, administratīvā atbalsta nodaļās tiek samazināts darbinieku skaitu gandrīz uz pusi. Jaunas amata vietas pamatdarbības nodrošināšanai ieviestas, izmantojot esošos vakantos amatus. Izveidotās amata vietas saskaņotas ar Veselības ministriju un Valsts kanceleju.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu?
Iespējams, sūdzības iesniedzēja vēlējusies vērst sabiedrības uzmanību ar “skaļo” virsrakstu, ka Veselības inspekcijas darbā jāiesaistās pat Valsts policijai.
Metot akmeni Ārstniecības riska fonda lauciņā, skaidrojam sekojošo: Ārstniecības riska fonds (ĀRF) tiek izveidots 2013.gadā. ĀRF ir tikai pieci gadi, tādējādi atzīstams par jaunu instrumentu, kas īstenots un vērsts uz pacientu interesēm.
Valsts kontrole veica revīziju plānveida kārtībā. Un tas ir pozitīvi, jo skats no malas vienmēr palīdz ieraudzīt nepilnības un tās izlabot. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka, pieaugot iesniegto iesniegumu skaitam, ir palielinājies katras lietas izskatīšanas laiks. Veselības inspekcija ir ņēmusi vērā Valsts kontroles ieteikumus un integrē tos praktiskā darbībā, ne tikai uz papīra.
Sīkāku informāciju par Ārstniecības riska fonda darbību skatiet šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/arstniecibas-riska-fonds
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas darba laikā?
Veselības inspekcijai ir svarīga klientu apmierinātība un apkalpošanas kvalitāte, Inspekcija īsteno principu Konsultē vispirms, kas paredz mērķtiecīgi mainīt līdzšinējo sadarbības modeli un kopīgi virzīties uz atklātu, visiem pieejamu, saprotamu valsts pārvaldi.
Sīkāku informāciju par grozījumiem Inspekcijas Darba kārtības noteikumiem lasīt šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in-2018/apmekletaju-pienemsana-veselibas-inspekcija
Sūdzības iesniedzēja nav izpratusi atšķirību starp Inspekcijas darba laiku, apmeklētāju pieņemšanas darba laiku un Inspekcijas darbiniekiem noteikto darba laiku.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus?
Veselības inspekcijai tiek izteikti pārmetumi par to, ka tiek organizēti izglītojoši pasākumi kā, piemēram, hipertensijas diena, kuras ietvaros lekciju par “kluso slepkavu” – augstu asinspiedienu brīvprātīgi lasīja pieredzējis ārsts. Pēc lekcijas bija iespējams izmērīt asinsspiedienu. Pasākums bija publiski pieejams visiem. Uzzinājuši par pasākumu sociālajos tīklos, to apmeklēja 15 Inspekcijas viesi.
Vēršam uzmanību, ka iekšējie iestādes pasākumi tiek organizēti, netērējot nodokļu maksātāju naudu, kā arī ikviena aktivitāte, kuras mērķis ir saliedēt Inspekcijas kolektīvu, tiek plānots tā, lai netraucētu ikdienas pienākumu veikšanai.
Kāpēc tiek rīkoti dažādi pasākumi? Veselības inspekcijas kodolu veido speciālisti no dažādām reorganizētām valsts pārvaldes iestādēm. Balstoties uz Inspekcijas kolektīva pārmaiņu vadību, Indras Dreikas mērķis ir saliedēt kolektīvu, kas mērķtiecīgi nav darīts vismaz pēdējos desmit gadus.
Tas sekmētu kvalitatīvu darba rezultātu, kā arī tiek pildīts Veselības ministrijas 2019. gada 23. janvāra rīkojumā Nr. 13-04/49 „Par Veselības inspekcijas mērķiem” uzliktais viens no Veselības inspekcijas mērķiem – nodrošināt pamatfunkcijās nodarbināto profesionālo kvalifikāciju izmantojot iekšējās un ārējās mācību iespējas personālam, t.sk. ārvalstu komandējumi, sūdzību un gadījumu analīzi, ieviešot EurInspect ekspertu ieteikumus un stiprinot cilvēkresursu kapacitāti.
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta?
Juridiskā departamenta vadītāja Valsts civildienesta ierēdņa amata konkurss tika izsludināts atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām. 2019. gada 5. jūnijā konkurss noslēdzās bez rezultāta. Inspekcijas darbinieku piemaksas tiek noteiktas atbilstoši Veselības inspekcijas 2016.gada 29.decembra iekšējo noteikumu Nr. 43 „Atlīdzības noteikumi” 28.punktā atrunātajam.
Piemaksas tiek noteiktas individuāli vērtējot katra darbinieka ieguldījumu Inspekcijas kvalitatīva mērķu sasniegšanā. Sūdzības iesniedzējs ir aizmirsis norādīt, ka S.Lesiņai norādītā atlīdzība janvāra mēnesī sastāv no atlīdzības par darbu un atvaļinājuma naudas.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka striktus noteikumus, cik liels atalgojums var būt un kādas piemaksas var būt. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldēs kompetentus speciālistus nav iespējams piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Un piemaksas ir viens no veidiem, kā ieinteresēt kompetentus speciālistus strādāt valsts pārvaldē. Arī ārstiem ekspertiem ir regulāras piemaksas, jo citādi viņi šeit nestrādātu.
Paldies visiem Veselības inspekcijas darbiniekiem par atbalstu šajā pārmaiņu procesā!
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
