Auditori smejas par Kampara uzņēmuma rekordilgo izpēti

Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora.

„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā savā blogā rakstīja Kampars, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.

Lursoft datu bāze rāda, ka arī pašlaik Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, - tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.

Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vairāk nekā pusgadu, - vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.

Finanšu kompānijas Behrens konsultante Valērija Gapoņenko atzīst, ka šāda uzņēmuma izpētei varētu būt nepieciešamas 3-5 nedēļas: „Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri iesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Pašai izpētei un analīzei nepieciešamas kādas divas nedēļas.” Tiesa, drošības naudas iemaksāšanu gan viņai būšot grūti komentēt: „Drošības naudu mēdz maksāt, tā ir normāla prakse. Drošības nauda atkarīga gan no līguma, gan pirkuma summas.”

Auditors Andris Deniņš norāda, ka izpētei pilnīgi pietiktu ar 2-3 nedēļām atkarībā no tā, kāda ir uzņēmuma struktūra, savukārt īpaši ironisks ir zvērināts advokāts Jānis Zelmenis: „Šāda uzņēmuma izpētei man vajadzētu apmēram nedēļu, ja tiek iedoti visi gada pārskati, svarīgākie līgumi. Respektīvi, ja uzņēmuma īpašnieks ir ieinteresēts pārdot, tad izpēte neaizņem vairāk par nedēļu.”

Pēc J. Zelmeņa domām, normāli „drošības naudu droši vien iemaksātu, ja ļoti vēlētos nopirkt šo uzņēmumu un redzētu, ka tam ir liels potenciāls vai kāds know-how, kas nākotnē var nest lielus ienākumus. Un tad izpētes laikā mēģinātu samazināt cenu. Katrā ziņā, ja tiek iemaksāta šāda apmēra drošības nauda, tad pircēja interese ir ļoti liela un viņš noteikti nekavējas ar izpēti un darījuma noslēgšanu”.

Taču Kampara gadījumā nezināmais pircējs acīmredzami kavējas ar darījuma noslēgšanu, uz ko netieši iepriekš ir norādījis arī pats ministrs savos VID aprīļa beigās sniegtajos skaidrojumos: „Deklarācijas 8. sadaļā norādītais Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr.1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta.”

Ne ekonomikas ministra preses padomniece Elīna Bīviņa, ne pats Kampars joprojām nevēlas atbildēt uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem – cik ilgi vēl turpināsies due diligence process uzņēmumā Firma Ronis un vai ekonomikas ministrs varētu minēt vēl kādu uzņēmumu ar 200 000 latu gada apgrozījumu, kurā due diligence process turpinātos vairāk nekā pusgadu.

Ņemot vērā Kampara veiktā darījuma aizdomīgo un, iespējams, pat fiktīvo raksturu, Pietiek saistībā ar šiem faktiem ir vērsies ar jaunu iesniegumu prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Novērtē šo rakstu: