Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla
Kultūras ministrija*24.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Tāpēc KM pilnībā neatzīst pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" (NBA) prasību pret Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā par parāda piedziņu, un turpinās to pierādīt tiesā arī pēc Senāta nolēmuma, ar kuru izskatīta NBA kasācijas sūdzība un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Ar Senāta 2020.gada 18.jūnija spriedumu ir ticis atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedums, ar kuru pilnībā bija noraidīta pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" prasība pret Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā par parāda, līgumsoda, likumisko un nokavējuma procentu piedziņu par kopējo summu EUR 12 134 532,14 saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību.
KM vērtē kā ļoti būtisku šīs lietas izšķiršanā Senāta secinājumu par būvnieku un valsts noslēgtā līguma 13.8. punkta iztulkojumu, kas attiecas uz piemērojamiem statistiskajiem inflācijas/deflācijas indeksiem. Senāta spriedumā ir norādīts, ka Senāts nepiekrīt būvnieku pārstāvju argumentiem kasācijas sūdzībā, ka apelācijas instances tiesa, iztulkojot līguma punktu par statistisko indeksu piemērošanu, nav pareizi noskaidrojusi līdzēju patieso gribu.
Kasācijas instance konstatēja, ka šajā daļā tiesas secinājumi ir pamatoti ar loģiskiem un racionāliem apsvērumiem. Senāts arī nepiekrita būvnieku pārstāvju norādītajam, ka lieta izskatīta nelikumīgā tiesas sastāvā. Tomēr Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla, un lieta tiks skatīta atkātoti apelācijas instances tiesā.
Gan KM, gan LNB ēkas būvuzraugs - uzņēmums "Hill International" - būvnieku prasību uzskata par papildu finansējumu pieprasījumu, kas nav nedz pamatots, nedz apmierināms. Līgums ar būvnieku tika noslēgts 2008.gada 15.maijā, atrunājot līguma summu, kuru KM, pretēji būvnieka vairākkārtējiem ierosinājumiem, nav piekritusi grozīt.
Pie tam, jāņem vērā, ka tā tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstāko punktu Latvijas vēsturē. Taču būvnieks līguma darbības vidusposmā vairākkārt centies panākt vienošanos par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo būvniecības izmaksu indeksu piemērošanā, tādējādi cenšoties palielināt līguma summu.
Ar šādu rīcību būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza prasības, kas ir juridiski un finansiāli nepamatotas, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku.
* Tekstā saglabāta Kultūras ministrijas izpratne par latviešu valodas stilistiku un pareizrakstību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
