Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ar esošo kapacitāti pat teorētiski nav iespējams veikt fitosanitārās pārbaudes sertifikāta saņemšanai apaļkokam (zāģbaļķiem) pēc Ministru kabineta noteikumu anotācijā norādītā apraksta un cenu aprēķina. VAAD gan negrasās palielināt inspektoru skaitu, bet norāda, ka aprēķinos norādīts "vidējais laika patēriņš". Savukārt pakalpojuma izmantotāji apgalvo, ka līdz šim vispār nekāda pārbaude nav veikta un inspektori tikai formāli uzmetuši aci no mašīnas eksportam paredzētajai kravai.

Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes. Pakalpojuma cenas ievērojamo pieaugumu VAAD skaidro ar to, ka kopš 2000.gada nav mainīti izcenojumi fitosanitārajām pārbaudēm dažādiem koksnes materiāliem. Visas izmaksas, kas ietvertas fitosanitāro pārbaužu izcenojumos, tai skaitā atlīdzībai, par degvielu, informāciju tehnoloģijām, inspektoru aprīkojumu, ir vairākkārt kāpušās, kā arī palielinājušies fitosanitārie apdraudējumi, teikts anotācijā.

Anotācijā arī detalizēti aprakstīts, kā veidojas pakalpojuma izcenojums: „Pārbaudē kokmateriāls ir jāatsedz no mizas. Pārbaudāmo vietu skaits kaitīgo organismu noteikšanai ir atkarīgs no kokmateriāla veida (skujkoki, lapu koki) un tā daudzuma. Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni) (cenrāža 12.1.6.2. apakšpunkts), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums).”

Šajā pašā anotācijā norādīts, ka 2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas. Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre uz jautājumu, vai šīs pārbaudes ir vienīgais dienesta inspektoru darbs, atbildēja noliedzoši. „Protams, nē, viņi taču ir inspektori!” pauda VAAD pārstāve. Dienesta mājas lapā norādīti 111 dažādi maksas pakalpojumi, kā arī 36 darbības, par kurām jāmaksā valsts nodeva.

Ūdre apliecina, ka papildu darbiniekus un inspektorus piesaistīt VAAD neplāno, un uz jautājumu, kā dienests plāno veikt anotācijā aprakstītās pārbaudes, atbild: „Aprēķiniem tika izmantots vidējais pārbaudē apskatāmais apaļkoku daudzums (20m3), bet tas nebūt nenozīmē, ka visās pārbaudēs apskata vienādu apaļkoksnes daudzumu konkrētā laika vienībā. Tas nozīmē, ka vienā pārbaudē apskatāmais daudzums varētu būt lielāks, taču svarīgi ir ievērot pārbaužu veikšanas metodiku. Šajā laikā ietilpst arī kaitīgo organismu konstatācijas gadījumos konkrētas organisma sugas noteikšana uz vietas, pēc tam parauga noformēšana, nosūtīšana laboratorijai atklāta kaitīgā organisma apstiprināšanai.”

Savukārt apaļkoku eksportētāji apgalvo, ka līdz šim un arī pēc jaunā cenrāža stāšanās spēkā pārbaudes tiek veiktas vairāk nekā formāli un nekad neviens inspektors neesot pat mēģinājis atsegt koka mizu un ielūkoties, vai tur nemitinās kaitēkļi. „Atbrauc labi, ja uz katru otro kravu. Atbrauc inspektore, pat neizkāpj no mašīnas, paskatās uz kravu, pajautā, cik daudz, pasaka – samaksā rēķinu un vari braukt, tā arī ir visa pārbaude,” stāsta koksnes eksportētājfirmas IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis.

Pēc uzņēmēja teiktā, inspektore pāris minūtes uzmet aci 10 000 kubikmetru koksnes, un līdz šim par to izrakstījusi rēķinu 1400 eiro apmērā, bet tagad - 28 500 eiro.

Viņš izrēķinājis, ka pat tad, ja viena darba diena VAAD inspektoram izmaksā 56,60 eiro, eksportētāji arī iepriekš, maksājot 14 centus par kubikmetru, ir krietni pārmaksājuši par pakalpojumu, jo pat ar visu ceļā līdz ostai pavadīto laiku vienai kravai inspektors nav veltījis vairāk kā divas stundas.

Zemkopības ministrija (ZM), lai pamatotu pārbaužu cenas palielinājumu, norāda uz tās starptautisko nozīmīgumu. „Fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” pamato ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...