Augu aizsardzības dienests plāno iekasēt naudu par pakalpojumu, ko nespēj veikt
PIETIEK15.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ar esošo kapacitāti pat teorētiski nav iespējams veikt fitosanitārās pārbaudes sertifikāta saņemšanai apaļkokam (zāģbaļķiem) pēc Ministru kabineta noteikumu anotācijā norādītā apraksta un cenu aprēķina. VAAD gan negrasās palielināt inspektoru skaitu, bet norāda, ka aprēķinos norādīts "vidējais laika patēriņš". Savukārt pakalpojuma izmantotāji apgalvo, ka līdz šim vispār nekāda pārbaude nav veikta un inspektori tikai formāli uzmetuši aci no mašīnas eksportam paredzētajai kravai.
Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes. Pakalpojuma cenas ievērojamo pieaugumu VAAD skaidro ar to, ka kopš 2000.gada nav mainīti izcenojumi fitosanitārajām pārbaudēm dažādiem koksnes materiāliem. Visas izmaksas, kas ietvertas fitosanitāro pārbaužu izcenojumos, tai skaitā atlīdzībai, par degvielu, informāciju tehnoloģijām, inspektoru aprīkojumu, ir vairākkārt kāpušās, kā arī palielinājušies fitosanitārie apdraudējumi, teikts anotācijā.
Anotācijā arī detalizēti aprakstīts, kā veidojas pakalpojuma izcenojums: „Pārbaudē kokmateriāls ir jāatsedz no mizas. Pārbaudāmo vietu skaits kaitīgo organismu noteikšanai ir atkarīgs no kokmateriāla veida (skujkoki, lapu koki) un tā daudzuma. Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni) (cenrāža 12.1.6.2. apakšpunkts), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums).”
Šajā pašā anotācijā norādīts, ka 2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas. Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.
VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre uz jautājumu, vai šīs pārbaudes ir vienīgais dienesta inspektoru darbs, atbildēja noliedzoši. „Protams, nē, viņi taču ir inspektori!” pauda VAAD pārstāve. Dienesta mājas lapā norādīti 111 dažādi maksas pakalpojumi, kā arī 36 darbības, par kurām jāmaksā valsts nodeva.
Ūdre apliecina, ka papildu darbiniekus un inspektorus piesaistīt VAAD neplāno, un uz jautājumu, kā dienests plāno veikt anotācijā aprakstītās pārbaudes, atbild: „Aprēķiniem tika izmantots vidējais pārbaudē apskatāmais apaļkoku daudzums (20m3), bet tas nebūt nenozīmē, ka visās pārbaudēs apskata vienādu apaļkoksnes daudzumu konkrētā laika vienībā. Tas nozīmē, ka vienā pārbaudē apskatāmais daudzums varētu būt lielāks, taču svarīgi ir ievērot pārbaužu veikšanas metodiku. Šajā laikā ietilpst arī kaitīgo organismu konstatācijas gadījumos konkrētas organisma sugas noteikšana uz vietas, pēc tam parauga noformēšana, nosūtīšana laboratorijai atklāta kaitīgā organisma apstiprināšanai.”
Savukārt apaļkoku eksportētāji apgalvo, ka līdz šim un arī pēc jaunā cenrāža stāšanās spēkā pārbaudes tiek veiktas vairāk nekā formāli un nekad neviens inspektors neesot pat mēģinājis atsegt koka mizu un ielūkoties, vai tur nemitinās kaitēkļi. „Atbrauc labi, ja uz katru otro kravu. Atbrauc inspektore, pat neizkāpj no mašīnas, paskatās uz kravu, pajautā, cik daudz, pasaka – samaksā rēķinu un vari braukt, tā arī ir visa pārbaude,” stāsta koksnes eksportētājfirmas IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis.
Pēc uzņēmēja teiktā, inspektore pāris minūtes uzmet aci 10 000 kubikmetru koksnes, un līdz šim par to izrakstījusi rēķinu 1400 eiro apmērā, bet tagad - 28 500 eiro.
Viņš izrēķinājis, ka pat tad, ja viena darba diena VAAD inspektoram izmaksā 56,60 eiro, eksportētāji arī iepriekš, maksājot 14 centus par kubikmetru, ir krietni pārmaksājuši par pakalpojumu, jo pat ar visu ceļā līdz ostai pavadīto laiku vienai kravai inspektors nav veltījis vairāk kā divas stundas.
Zemkopības ministrija (ZM), lai pamatotu pārbaužu cenas palielinājumu, norāda uz tās starptautisko nozīmīgumu. „Fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” pamato ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.
Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
