Augu aizsardzības dienests sola dārgās pārbaudes veikt pārkraušanas laikā, bet par "matemātiku" klusē
PIETIEK23.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sola, ka dārgās fitosanitārās pārbaudes apaļkokiem veikšot jau kravu pārkraušanas laikā, lai varētu apskatīt arī kravu iekšpusē esošos kokmateriālus un to iespējamos bojājumus un kaitēkļu klātbūtni. Tomēr eksportētāji arī par to ir skeptiski un norāda, ka arī pēc jaunā cenrāža apstiprināšanas pārbaudes bijušas tikpat formālas kā iepriekš.
Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes - iespējams, uzņēmuma Latvijas finieris interesēs. Tomēr ir apšaubāms, ka VAAD pietiek resursu pārbaužu veikšanai tā, kā norādīts anotācijā.
2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas.
Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.
Dienests papildu darbiniekus pieņemt neplāno, tomēr sakās esam apņēmības pilns šo pienākumu veikt - lai gan matemātiski nespēj paskaidrot, kā tieši.
„Dienestā, ņemot vērā augstos fitosanitāros riskus un, to ka kaitīgiem organismiem labvēlīgākā vieta attīstībai ir tieši zem mizas, ir pastiprinājis kontroles neapstrādātiem apaļkokiem. Atšķirībā no iepriekš noteiktā inspektoram ir pienākums pārbaudīt katru eksporta kravu, kurai nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, taču izņēmuma gadījumā neizslēdzot iespējamību pārbaudīt arī lielāku apaļkoku daudzumu, kurš tiks eksportēts ilgākā laika periodā,” Pietiek skaidro VAAD pārstāve Gunita Šķupele.
VAAD ir skaidrojums arī lielajam laika patēriņam pārbaudei. „Inspektori pirms došanās pārbaudēs izvērtē kaitīgo organismu sarakstus, kurus apstiprinājusi ievedējvalsts. Tādējādi fitosanitārā riska novērtēšana notiek vēl pirms pārbaudes. Pārbaudē apskata apaļkokus, meklējot kaitīgo organismu pazīmes: kaitēkļu ejas, kaitēkļus dažādās attīstības stadijās (olas, kāpurs, kūniņa, imago) un sēņu bojājumu pazīmes – zilējumus un brūnējumus, vēža bojājumus vai pūtītes uz kokmateriālu mizas, melni zaļus plankumus, bāli brūnu saplaisājušu mizu u.c. pazīmes. Atkarībā no pārbaudāmā apaļkoku daudzuma, bet ne mazāk kā 10 vietās, apaļkokiem, meklējot kaitīgo organismu pazīmes koka mizā un zem tās – noņemot mizas sloksnes ar nazi, cirvi vai citu instrumentu,” inspektoru rūpīgo darbu apraksta VAAD pārstāve.
Pēc VAAD skaidrojuma, ja konstatētas ievedējvalsts karantīnas organismu sarakstā esošo kaitīgo organismu pazīmes, veic paraugu noņemšanu un nosūtīšanu testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Šajā gadījumā paraugs, ko nosūta uz laboratoriju var būt ar koksnes urbi no bojājuma vietas noņemtas skaidas, izcirstas bojājumu vietas, izzāģētas bojājuma vietas ar vai bez mizas u.c.
Tomēr eksportētāji apšauba šādu pārbaužu iespējamību, jo aplūkot iespējams tikai kravu ārējos kokmateriālus, kamēr to vidu bez speciālas pārkraušanas apskatīt nav iespējams.
VAAD šīs bažas noraida - tiesa, jau atkal nesniedzot precīzu skaidrojumu: „Mums ir noteiktas prasības, kā veikt pārbaudes, katrā konkrētā gadījumā inspektors izvērtē, kā visērtāk tikt klāt pārbaudāmiem kokiem krāvumā, piem., tas var būt krautnes veidošanas laikā, pārkraujot krautni, formējot kokmateriālus kravās izvešanai, konkrēti par kurām tiks izsniegts fitosanitārais sertifikāts.”
Lai gan jaunais cenrādis, kas paredz pastiprinātās pārbaudes, ir spēkā jau no februāra, eksportētāji apgalvo, ka pārbaudes ir tikpat formālas kā iepriekš – inspektore, pat neizkāpjot no mašīnas, uzmet aci kravai, un tas arī viss.
Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
