Iesaki rakstu: 
Ar ieņēmumiem no Aerodium vēja tuneļa pārdošanas – aptuveni astoņiem miljoniem juaņu (ap 640 000 latu) nepietiek, lai atmaksātu naudu, ko Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Šanhajā piešķīris uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) un Ventspils brīvostas pārvalde, turklāt naudas atmaksai ir arī juridiski šķēršļi. Tomēr Satiksmes ministrijas (SM) vadība ir noskaņota atprasīt no Ekonomikas ministrijas (EM) šos naudas līdzekļus. Pēc neoficiālas informācijas, starp Ulda Auguļa (ZZS) un Arta Kampara (Vienotība) ministrijām šajā jautājumā ir viedokļu sadursme. „LDz jebkurā gadījumā naudu atprasīs atbilstoši līgumam,” Pietiek uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.
2009. gada 2. novembrī starp Latvijas dalības organizētāju Expo izstādē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LDz ticis noslēgts līgums par 1,7 miljonu latu ziedojumu, lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010. 2009. gada 21. septembrī arī Ventspils brīvostas valde atbalstīja līguma noslēgšanu ar LIAA par brīvostas reklamēšanu starptautiskajā izstādē World Expo 2010. Līguma summa bija 450 tūkstoši latu. Vienlaicīgi Ventspils brīvosta izvirzīja prasību izstādes iekārtas pēc izstādes beigām pārdot izsolē un ieņēmumus no tās atmaksāt brīvostai proporcionāli tās finansējuma apmēram.
Pietiek zināms, ka LIAA jau saņēmusi vēstuli no LDz, prasot atmaksāt Latvijas dalībai Expo atvēlēto naudu. Pēc neoficiālas informācijas, starp EM un SM, kura ir valsts interešu pārstāve gan LDz, gan Ventspils brīvostā, pastāv domstarpības par šīs naudas atmaksu. „Mēs neesam sajūsmā par to summu, par kuru tika pārdots vēja tunelis, bet, protams, ka pieteiksimies un mēģināsim to naudu dabūt atpakaļ. Tā jau nu nebūs, mēs prasīsim, lai atdod visu līdz pēdējam,” Pietiek atzina SM pārstāvis Ventspils brīvostas valdē Artis Stucka (ZZS), runājot arī par LDz atgūstamo naudu. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis Pietiek uzsver, ka „LDz jebkurā gadījumā naudu atprasīs atbilstoši līgumam”. „Tā bija cena, kas bija iegūstama. Alternatīvais risinājums bija Latvijas valstij samaksāt naudu, lai vēja tuneli nojauktu, jo mums ir pienākums līdz maijam to nojaukt,” kritiku par pārāk mazo summu, ko izdevies iekasēt par vēja tuneļa pārdošanu noraida EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Pūce apstiprina, ka ir juridiski šķēršļi LDz un Ventspils brīvostas piešķirto līdzekļu atmaksai, tomēr noliedz, ka EM apsvērtu iespēju naudu neatmaksāt. „Ekonomikas ministrijai nav citas iespējas, kā šo naudu pārskaitīt uz Valsts kasi. Mums vispār nav nekādas iespējas pārskaitīt naudu Ventspils brīvostai vai Latvijas dzelzceļam,” atsaucoties uz likuma „Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu” normām, saka Pūce. Saskaņā ar likumu, ja valsts budžeta iestāde saņem naudu par pārdotu mantu, tā ar šiem finanšu līdzekļiem var darīt tikai vienu darbību – ieskaitīt EM budžetā. „Tas nav vienkāršs stāsts, jo ir likuma ierobežojumi,” saka Pūce.
„Ekonomikas ministrijai nav tiesību šo naudu pārskaitīt Latvijas dzelzceļam vai brīvostai. Mēs patlaban vērtējam juridiskās iespējas, kāda varētu būt tālākā rīcība, bet skaidra risinājuma mums vēl nav. Mēs konsultējamies ar Valsts kasi. Protams, ir taisnība, ka LIAA direktors ir šādu līgumu noslēdzis, bet tas nerada tiesības uzņēmumiem. No otras puses, tas, ka LDz ir ziedojis ievērojamus līdzekļus Expo, tomēr ir labas gribas žests un būtu tikai saprātīgi atrast kaut kādu risinājumu. Arī Ventspils brīvostas gadījumā ir jāmeklē optimāls risinājums, jo viņi ir atbalstījuši valstij svarīgu pasākumu, un tas ir tikai saprātīgi, ka valsts atrod korektu risinājumu, kā naudu atdot,” skaidro Pūce. Pagaidām no vēja tuneļa pārdošanas iegūtā nauda nekur nav ieskaitīta, tā atrodas Ķīnas bankā, jo pēc līguma ar Expo organizētājiem no Ķīnas puses procedūru nevar pabeigt, kamēr maijā nebeigsies izstāde.
Tikmēr SM līdz 29. martam apkopos informāciju par iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) laikā nozares uzņēmumu dalītajiem līdzekļiem un ziedojumiem. „Audits būtu par skaļu teikts, bet mēģinām tikt skaidrībā,” saka Stucka.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
