Iesaki rakstu: 
Valdības sēdē otrdien formāli līdz aprīlim papildu informācijas saņemšanai atliekot jautājumu par 130 miljonu latu vērtā Krievu salas projekta virzību, faktiski tas jau ir uzlikts uz bremzēm. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka Latvija nevar pazaudēt 54 miljonu latu lielo Kohēzijas fonda finansējumu šim projektam, bet noraida minējumu, ka Krievu salas projektam patiesībā jau ieslēgta sarkanā gaisma un šī nauda, iespējams, tiks pārdalīta par labu kādiem projektiem Ventspilī un Liepājā. Tas pēdējā laikā ir kļuvis par šīs koalīcijas tendenci.
Krievu salas projekta galvenais mērķis ir novērst ostas darbības izraisīto vides degradāciju, jo lielākā daļa Rīgas Brīvostas darbības notiek Andrejostā un Eksportostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā. Ostas termināļus bija plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Vienlaikus pēdējos gados tika kalti privātbiznesa plāni par Andrejostas teritoriju attīstību, un aiz tiem stāvēja ar Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga interešu pārstāvniecību saistīti cilvēki.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis noliedz, ka projektam faktiski jau izlemts ieslēgt sarkano gaismu un Kohēzijas fonda naudu pārdalīt par labu, piemēram, projektiem Ventspilī vai Liepājā. Šāda tendence novērojama pēdējos mēnešos, kopš Valda Dombrovska (Vienotība) vadītajā koalīcijā pieaugusi Ventspils mēra Aivara Lemberga un Liepājas mēra Ulda Seska ietekme. „Nu, kādēļ Liepāja, kādēļ Ventspils? Latvijā ir daudz arī citu pilsētu,” saka Augulis.
„Brīvostai ir jāiedod skaidrs stividoru viedoklis, ka viņi ir gatavi pārvākties uz Krievu salu ar apliecinājumu, ka viņi to darīs. Šobrīd tādu nav. Ja tādi apliecinājumi būs, tad, iespējams, to projektu vēl var uz priekšu virzīt, ja nebūs, tad nav jēgas, un valdībai ir jādomā, kā tālāk rīkoties, jo mēs nedrīkstam pazaudēt Kohēzijas fonda naudu,” saka satiksmes ministrs.
Augulis uzsver, ka šī Kohēzijas fonda nauda iezīmēta kā atbalsts komercdarbībai, nevis infrastruktūras izveidei un tas ietekmēs naudas iespējamo pārdali par labu citiem projektiem. „Vajadzēs Eiropas Komisijas atzinumu, ka, jā – tā drīkst.” Bez 54 miljonu latu lielā Kohēzijas fonda finansējuma bija plānots, ka 75 miljonus latu projektā ieguldīs Rīgas Brīvostas pārvalde.
Vienlaikus Satiksmes ministrijas sniegtais atzinums, ar ko tā otrdien iepazīstināja valdību, faktiski sniedz vairākus argumentus, kādēļ projektam būtu jāieslēdz sarkanā gaisma. Ministrija atzīst, ka ir vairāki riski projekta īstenošanai. Saskaņā ar projekta iesniegumā norādīto laika grafiku jau 2010. gada beigās bija jāsāk darbi projekta īstenošanai, tomēr reāli tie vēl nav sākti. Tāpat vēl nav saņemta Eiropas Komisijas atļauja šim projektam. Projekta iesniegums 2010. gada 25. maijā iesniegts Eiropas Komisijā lēmuma pieņemšanai, taču šobrīd tas vēl nav pieņemts.
Lēmuma pieņemšanai Eiropas Komisija vairākas reizes pieprasījusi sniegt papildu informāciju par projektā ietvertajām aktivitātēm, ko Latvija ir izdarījusi. Projekta iesniegumā ietvertie ekonomiskie aprēķini, pieņēmumi un prognozes balstīti uz pirmskrīzes datiem, bet 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, pārkrauto ogļu apjoms, uz ko vērsta Krievu salas projekta darbība, krities par aptuveni 25%. Tāpat, lai savienotu esošo dzelzceļa tīklu ar Krievu salas termināliem, būtu nepieciešamas a/s Latvijas dzelzceļš miljonu investīcijas, kas, kā brīdina Satiksmes ministrija, var novest pie tā, ka uzņēmums būs spiests paaugstināt maksu par infrastruktūras izmantošanu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
