Autoceļu uzturētājs noliedz darbošanos "Zaķa draugu" karjerā nakts melnumā un nesaimniecisku rīcību
PIETIEK07.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrība Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) noliedz, ka liels skaits tai piederošo automašīnu būtu naktī no 4.uz 5.decembri aktīvi vedušas šķembas no privātā SIA Vlakon karjera uz dažādām vietām Latvijā, tajā skaitā arī nepamatoti veikušas ļoti lielus attālumus. Šis arī esot vienīgais karjers, ar kuru LAU noslēgts līgums par konkrētajiem darbiem atbilstošas cietības šķembām.
Kāds Pietiek šajās dienās ziņoja par "dīvainu sapni", kurā vairāk nekā sešdesmit smagās pašizgāzēju automašīnas no visas Latvijas, kas turklāt ļoti izskatījušās pēc valsts akciju sabiedrībai piederošiem automobiļiem, sabraukušas Vlakon karjerā, lai visu nakti tumsas aizsegā pa visu Latviju izvadātu “unikālu” produktu - šķembu un grants maisījumu “032”.
Sapņa vēstītājs arī bija saskatījis, ka viens otrs no šoferiem pa šo nakti esot veicis 2-3 reisus līdz pat 200 kilometru attālumā. Viņam šķietot dīvaini – kāpēc šāds maisījums būtu jāved tādus gabalus, pat lepni garām citiem karjeriem, kas arī piedāvā to pašu produktu?
Kā pēc vairāku dienu pārdomām nu skaidro pats LAU, 4. un 5. decembrī no atradnes Pērtnieki materiālu pārvadāšanu esot veikušas tikai četras LAU tehnikas vienības - un tikai darba laikā. „Pieminētais šķembu maisījums tiks izmantots kā pamats ceļa seguma dubultās virsmas apstrādei, līdz ar to šķembu cietības Losandželosa koeficientam ir jābūt mazākam par 35. Šādu cietības koeficientu nodrošina tikai dažas no Latvijā esošajām atradnēm. LAU atradnes šķembu maisījumu ar šādu cietības koeficientu nenodrošina,” apgalvo LAU, piebilstot, ka no visiem sadarbības partneriem, ar kuriem LAU ir noslēgts līgums par šķembu maisījumu iegādi, tikai atradne Pērtnieki nodrošinot šādu šķembu cietības koeficientu.
Pēc LAU sniegtajām ziņām, valsts akciju sabiedrība būvmateriālus iegādājas no komersantiem, ar kuriem publiska iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi. Līgumsaistības LAU par šķembu maisījumu iegādi ir ar šādiem uzņēmumiem - SIA Viatek 1, SIA Pļaviņu DM, SIA Karjers Serviss, SIA Limbažu ceļi, SIA Vlakon, SIA Haut, SIA Jaunie meži u.c. LAU īpašumā ir divas atradnes – Dārzciems un Akmenscūciņas.
Minētajās divās dienās šķembas vestas uz autoceļiem: Iecavas novadā - V1010 Stūri - Ziemeļi 3,310-4,310 (1 km), Rundāles novadā - V1034 Bauska - Priedīte 1,030-2,630 (1,6 km) un Ikšķiles novadā - V965 Kaparāmuri - Dobelnieki 3,940-4,940 (1 km). „Gar iepriekš norādītajiem autoceļu posmiem ir blīva apbūves teritorija, un ir saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par ceļa segumu slikto stāvokli un putekļainību. Līdz ar to 2015.gada vasarā ir plānots uzlabot šos ceļa segumus, veicot dubultās virsmas apstrādi,” norāda LAU.
Pietiek publicētā "sapņa" autors arī bija dalījies pārdomās, kādēļ nepieciešama, pēc viņa domām, tik nesaimnieciska darbība. "Ceļu uzturētājs strādājot pēc tādiem tarifiem, ka uzņēmumam 2013. gadā sanākusi pamatīga peļņa. Valsts akciju sabiedrībā tas tā kā nebūtu labi, jo skaidrs, ka tarifi sarēķināti pārlieku trekni. Lai nebūtu jāpārskata tarifi, tagad, piemēram, mēģinot sadārdzināt pakalpojumu izmaksas – tai skaitā vest no attāliem karjeriem pat divsimt kilometru attālumā, turklāt tādā veidā vēl palīdzot labam īpašniekam, kuram gan nav nekāda sakara ar uzņēmuma vadītāju,” savās pārdomās dalījās sapņotājs.
LAU noliedz sava vadītāja saistību ar Vlakon. "Vēršam jūsu uzmanību, ka plašsaziņas līdzekļos ir radīta nepamatota saistība par LAU valdes priekšsēdētāju un uzņēmumu SIA Vlakon. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs savā darbībā ievēro labas pārvaldības principus un papildus ikdienas komercdarbību regulējošiem normatīviem aktiem, ievēro arī tai saistošas speciālās tiesību normas, kā piemēram, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. LAU un jebkuras juridiskās vai fiziskas personas rīcībā esošā informācija (pieejama LR Komercreģistra iestādē) sniedz juridiski pamatotu ieskatu par uzņēmuma SIA Vlakon īpašniekiem un tā amatpersonām,” skaidro Audere.
LAU peļņa 2013.g bija 1,196 miljoni eiro, bet pērn tiek prognozēta jau trīs miljonu peļņa, savukārt šogad uzņēmums ieplānojis strādāt ar 1,710 miljonu eiro peļņu.
Pietiek jau informējis par Vlakon netiešo saistību ar līdzšinējo Satiksmes ministrijas ("zem" šīs ministrijas atrodas arī LAU) "kūrētāju" - Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi un viņa priekšvēlēšanu kampaņas finansējumu.
Tā viens no Zaķa priekšvēlēšanu reklāmu apmaksātājiem ir bijis rēzeknietis Raitis Baltpurviņš ir valdes loceklis ceļubūves firmā SIA Krustpils, kas pieder Aļonai Kozulei - vienai no Zaķa ceļabiedrēm slavenajā politiķu un uzņēmēju atpūtas braucienā uz Gruziju, kas notika augustā neilgi pirms vēlēšanām, par ko Pietiek jau rakstījis.
Starp Zaķa un vēl vairāku politiķu - kā Valda Dombrovska un Raimonda Vējoņa - līdzbraucējiem bija arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs LAU ceļa darbiem Latgalē.
Zaķis ir apstiprinājis, ka tiešām ir braucis makšķerēt uz Kozuļiem piederošajiem zivju dīķiem, bet LAU iepirkumus par labu Kozuļu biznesam viņš neesot ietekmējis, lai gan Vienotība viņu bija neformāli norīkojusi par Satiksmes ministrijas „pieskatītāju”, kamēr to vadīja bezpartejiskais ministrs Aivis Ronis.
Baltpurviņš faktiski vada Kozuļiem piederošo ceļubūves firmu SIA Krustpils, kas, startējot viena pati vai kopā ar vēl kādu, ir uzvarējusi daudzos ceļu un ielu remontdarbu pasūtījumus gan Latgales pašvaldībās, gan Zaķa dzimtajā Jēkabpilī. Pēdējo iepirkuma līgumu par 69 889 eiro Baltpurviņš jūnijā SIA Krustpils vārdā parakstījis par trīs ielu remontdarbiem Jēkabpilī. No Jēkabpils pašvaldības puses līgumu parakstījis domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps (Vienotība). Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka jūlijā SIA Krustpils kopā ar Saldus ceļinieku tikusi pie vēl viena 291 277 eiro vērta līguma par ielu remontdarbiem Jēkabpilī.
Dažādos iepirkumu dokumentos norādītā Baltpurviņa e-pasta adrese [email protected] ļauj spriest, ka viņam ir cieša saikne arī ar citu Kozuļu biznesu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
