Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20

Projekta oficiālajos mērķos teikts:

„4. Veikt sabiedriskās domas noskaidrošanu saistībā ar lielo plēsēju populācijas stāvokli un interešu konfliktiem salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda pētījumu. Anketēšana plānota gan elektroniska, gan arī tiešā veidā, izplatot anketas reģionālajos medību kolektīvos.”

Savukārt projekta oficiālajos sasniedzamajos rezultātos teikts:

„4. Ar anketēšanas palīdzību noskaidrotas sabiedriskās domas tendences lielo plēsēju populācijas saglabāšanas un apsaimniekošanas jautājumos Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.”

Šī ir tā būtiskā neskaidrība un samulsums! Kā var būt tā, ka sabiedrības locekļiem, kuriem šis jautājums interesē un problēma rūp, vispār netiek dota iespēja paust savu viedokli, kaut projekta mērķī tas paredzēts, - tā vietā tiek domāts tikai par mednieku viedokļa noskaidrošanu.

Vēl jo vairāk – tas notiek pēc visa tā, kas mums visiem bijis jāpieredz publiskajā telpā no šīs vienas sugu apsaimniekošanā iesaistītās interešu grupas – medniekiem - saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieces veikto lūša mātes nošaušanas gadījumu Alūksnes pusē! 

Informācijā par projektu no Mežzinātnes institūta "Silava" mājas lapas ir norāde uz dokumentu „Sugas aizsardzības plānu atjaunošana vilkam, lūsim un brūnajam lācim Latvijā”. Informācija par plānotajām 3 apspriedēm. Pirmā apspriede notika 17.janvārī, otrā plānota 22.februārī ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos.
http://www.silava.lv/73/section.aspx/627

VARAM valsts sekretārs uzrunāts un jautāts, kāpēc nav nodrošināta iespēja viņa nozares pārraudzītajā projektā sabiedrībai paust savu viedokli, kā paredzēts projekta mērķos, atbild - ja mērķis nebūs  nodrošināts, mēs viņiem par to nesamaksāsim…

Uz jautājumu - kas izstrādāja iepirkumu, kas it kā ietver publicitātes pasākumus un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, atbilde ir - LVAF. Taču sabiedrības pārstāvjiem, kas vēlas paust savu viedokli šobrīd, kad projekts noris, no tā vieglāk nepaliek.

Pietiek izlasīt pētījuma veicēja, zinātnieka Jāņa Ozoliņa interviju žurnāla MMD janvāra numurā (skat. institūta "Silava" mājas lapā norāde uz saiti "MMD" - "Kā dzīvo mūsu lūši un vilki?"
http://www.silava.lv/userfiles/file/Aktualitates/2017_01_MMD_Ozolins.pdf).

Šajā materiālā ir daži pārsteidzoši izteikumi: "... tā kā nomedīšanas limiti tikuši paaugstināti, plēsēju skaits pēc katras medību sezonas faktiski bijis daudz mazāks (līdz pat divām reizēm) nekā attēlos redzamie pētnieku aprēķinātie lielumi." Jautājums - uz kāda pamata limiti tikuši paaugstināti?

Tad vēl: "… Tādēļ, lai varētu notikt,  piemēram, lūšu medības, obligāti veicams monitorings, medībām veicams ikgadējs monitorings, medībām nepieciešamas ikgadējas atrunas, kas pamatotas ar pētījumiem."

Un vēl: "Ja arī šosezon limits nebūs izpildīts, nāksies to samazināt. Zināms, ka dzīvnieku pietiek, bet… lūšu gadījumā jādomā arī par Latvijas “seju” starptautiskajā aspektā – lai neteiktu, ka mēs esam briesmoņi, kas atļauj medīt pārlieku daudz (ja jau reiz iepriekšējos gados nav bijis iespējams nomedīt atļauto skaitu).”

Izrādās, ka ne tikai dabas aizsardzībā iesaistītā sabiedrības daļa neko nezina par šādu projektu, bet pat atsevišķi medību kolektīvi par to neko nezinot jau 15 gadus, neskatoties pat uz īpaši mednieku auditorijai paredzēto īpašo anketēšanu

".. Ir dažas lietas, kas rada izbrīnu. Piemēram, pētījumi notiek jau vairāk nekā 15 gadus, bet joprojām ir daži kolektīvi, kas (izliekas?) neko par to nezinot." (Arī šis ir citāts no intervijas ar Jāni Ozoliņu.)

Un vēl viena nianse - lasu medību žurnāla "Medības" galvenās redaktores Lindas Dombrovskas teikto rakstā "Legālas medības aizsargā dzīvniekus" (Latvijas Avīze, 22.01.2017 - http://www.la.lv/legalas-medibas-aizsarga-meza-dzivniekus/):

"Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” 17. janvārī notika seminārs, kura laikā apsprieda trīs Latvijas lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus, kā arī Dr. biol. Jānis Ozoliņš prezentēja lielo plēsēju monitoringa rezultātus.

“Silavas” vadošais pētnieks Jurģis Jansons uzsvēra, ka dažādos interneta portālos izskanējušās diskusijas par lūšiem nav institūta cienīgas un tiks pārtrauktas, ja sāksies semināra laikā. Interesanta bija arī viņa replika par to, kādēļ tik liels satraukums ir par lūšu mazuļiem, bet neviens neuztraucas par mežacūku sivēniem..." Kā labi zināms, Jurģis Jansons ir arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs!

Lūk, kāda ir oficiālā LVAF sniegtā informācija:

„LVAF projektiem (konkursam iesniedzamie dokumenti) atsevišķi veidots komunikācijas plāns netiek pieprasīts. Līdz ar to komunikācijas plānu kā dokumentu nosūtīt nav iespējams. Plānotie publicitātes pasākumi ir minēti projekta iesniegumā un ir paredzēti uz visu projekta norises laiku. Galvenokārt iesaistīti ar nozari (vai ar tēmu) saistīti mediji.

Uz pirmo sugas aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas apspriedi tika sūtīti e-pasti ieinteresētajām grupām - kopumā izsūtītas 35 e-pastu grupas (gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas; informācija tika izsūtīta mēnesi pirms sapulces norises). Tāda pieeja izvēlēta, jo SAP apspriedē ir svarīgs SAP atjaunošanā iesaistīto grupu viedoklis. Lielākā daļa organizāciju uz sapulci deleģēja vienu, dažas - divus un vairāk pārstāvjus. Uz pirmo apspriedi tika uzaicināts arī lielo plēsēju medību ierobežojumu aktīvists Mareks Viļķins.

Īsi pirms sapulces norises tika izsūtīta preses relīze. Mūsu, institūta pieeja ir informāciju sūtīt ziņu aģentūrai - no tās profesionāļi, nozares speciālisti paņem sev interesējošās ziņas. Informāciju žurnālisti ir lasījuši, jo relīzes izsūtīšanas dienā ar Jāni Ozoliņu sazinājās žurnālisti un norunāja intervijas. Darba procesā mums ir izveidojies savs kontakts ar mediju pārstāvjiem, tad tas arī tika izmantots - caur personīgiem

Sabiedriskās domas noskaidrošana nenotiks tikai vienā mērķa grupā. Informācija par iepriekšējā perioda pētījumiem ir lasāma 2008. gada Vilku aizsardzības plāna 31. lappusē. Galveno respondentu kodolu veido t.s. ģimeņu aptauja, kas notiek caur skolām. Mēs izvēlamies šo pieeju, jo tādā veidā aptaujas ir rīkotas arī citās valstīs, tā ir zinātniskajā literatūrā publicēta metodika un vajadzības gadījumā ļauj salīdzināt
valstis savstarpēji, kas ir ļoti būtiski, jo vilku populācijas sniedzas pāri valstu robežām.

Mednieki mums ir specifiska mērķa grupa, un tos mēs papildus aptaujājam ar organizāciju vadītāju un žurnāla MMD starpniecību, kuru lasa arī ne tikai mednieku auditorija. Mums ir visprecīzāk jāzina mednieku viedoklis, jo viņu ietekme uz lielajiem plēsējiem ir vislielākā. Mēs nedrīkstam arī jaukt attieksmi pret plēsējiem un to medībām ar attieksmi pret medībām kā tādām.

Protams, ir tikai normāli, ka sabiedrībā ir nošķirti dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokļi, kuri parasti ir pret medībām, un mednieku viedokļi, kuri savukārt ir par savas nodarbes saglabāšanu. Taču tas ir daudz plašāks "cīņas lauks". Arī šajā laukā nebūtu vienkārši iesaistīt pārējo sabiedrību. Mums tas nav jādara. Mūsu uzdevums ir nodrošināt sugas aizsardzību, proti, veidot stratēģiju aizsardzības pasākumiem "šeit un tagad", un tas nozīmē - vidē, kurā pastāv medības un tās ir legalizētas.

Kamēr medības sugu neapdraud un nepasliktina populācijas stāvokli, mums nav iemesla tās noraidīt, neiedziļinoties medību procesā, apjomā un mednieku viedoklī par sugu aizsardzību un skaita regulēšanu. Mēs rēķināmies ar medībām kā ar vienu no iespējām sadzīvot ar plēsējiem.

Un visbeidzot. Mēs šeit institūtā esam biologi, un jā - visdrīzāk kādreiz pieļaujam kļūdas komunikācijas jomā. Taču kas tad ir galvenais sugu aizsardzībā? Kāpēc LVAF konkursam par SAP atjaunošanu un izstrādi nepiesakās un tiesības veikt projektus neiegūst komunikāciju un sociālo zinātņu eksperti? Kādreiz varbūt pienāks reize, kad arī šīs nozares būs izšķirošās, taču pagaidām varat iepazīties kaut vai ar organizācijām, kas apspriedušas un parakstījušās t.s. Lielo plēsēju un cilvēku līdzāspastāvēšanas platformā Eiropas Komisijā Briselē. Vai nav tā, ka lielākā daļa tajā arī pārstāvēta ar medniekiem un vislielākajiem plēsēju pretiniekiem - lauksaimniekiem? Savukārt „Greenpeace” pārstāvi tur nemana. Protams, var jau arī EK pārmest komunikācijas neprasmi. Tomēr šķiet, ka konstruktīvi risinājumi un kompromisi visur tiek vērtēti augstāk par vienkāršu neatzīšanu vai norobežošanos.

Cik objektīvs šāds pētījums vispār var būt? Ja par monitoringu, pētījuma rezultātiem un iegūtajiem datiem mums - sabiedrībai tiks darīts zināms pēc projekta, un, kā paredzams, mednieku viedoklis tiks postulēts kā sabiedrības viedoklis, tad tas nav nekas cits kā vistīrākā krāpšana! Un par mūsu - apkrāpto naudu. Kā jau rakstīts iepriekš, pie mums lūšus un vilkus kapās, kamēr Brisele neiejauksies. 

Novērtē šo rakstu:

46
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...