Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis ir sarūgtināts, ka valsts pārvaldes iekārta neparedz nekādu kontroli par parlamentāro izmeklēšanas komisiju sniegto priekšlikumu tālāku virzību, līdz ar to vairums institūciju tos vispār ignorē vai izskata formāli. Līdz ar to pašlaik neviens nevar pateikt, vai un kad komisijas izteiktie priekšlikumi uzlabojumiem normatīvajos aktos tiks ieviesti.

Sarunā ar Pietiek Balodis atklāj, ka vispaviršāk pret Zolitūdes traģēdijas komisijas priekšlikumiem izturējušās Saeimas komisijas. Vien atsevišķas komisijas tos izskatījušas savās sēdēs, bet citas aprobežojušās ar materiālu izdalīšanu komisijas deputātiem vai priekšlikumu pārsūtīšanu kādai ministrijai.

Pēc Baloža stāstītā, piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšlikumus gan izskatījusi, bet nav tos ņēmusi vērā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savās sēdēs komisijas priekšlikumus pat nav skatījusi, materiālus vien izdalījusi komisijas locekļiem, savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savās sēdēs priekšlikumus ne reizi nav skatījusi. “It kā esot nolīgts konsultants, kas vērtēs priekšlikumus, pagaidām gan nekas nav dzirdēts,” Tautsaimniecības komisijas attieksmi pret priekšlikumiem raksturo Balodis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojumu pārsūtījusi Labklājības ministrijai, kura sniegusi atbildi, ka „kaut ko darīs”, norāda komisijas priekšsēdētājs. Savukārt Valsts kanceleja uzdevusi sešām ministrijām izvērtēt priekšlikumus, kas to arī izdarījušas un devušas uzdevumus, bet… to izpildes termiņi sniedzoties pat 2018.gadā.

Pēc Baloža domām, visbēdīgāk ir ar priekšlikumiem būvniecības jomā, kur vispār nekas īpaši neesot darīts. “Runājot ar nozari, atklājas, ka viņi ir ļoti pesimistiski. Komisijas darbības laikā viņiem bija gandarījums, ka beidzot sāk ar nozari runāt. Toreiz Ekonomikas ministrijas lielais panākums bija cilvēkresurss Ilze Oša, kas vadīja būvniecības departamentu. Tad viņa aizgāja, un joprojām nav sameklēts cilvēks vietā,” situāciju ar normatīvo aktu uzlabošanu būvniecības nozarē atklāj bijušais komisijas vadītājs.

Balodis nav arī īsti apmierināts ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kurš tika izveidots savulaik likvidēto būvinspekciju vietā pēc Zolitūdes traģēdijas. “Gala ziņojumā mēs neko nevarējām pateikt, jo tas tikai sāka darboties. Bijām piesardzīgi nogaidoši. Mēs ziņojumā ierakstījām, ka būtu nepieciešama strikta Ekonomikas ministrija uzraudzība pār procesiem jaunajā birojā, bet uzraudzība nenotiek,” norāda Balodis, uzsverot, ka birojs izveidojies par birokrātiju pastiprinošu institūciju, no kuras pagaidām īsti jēgu neredz.

Viņš esot pārliecināts, ka vaina ir nevis konkrētos politiķos vai partijās, bet gan sistēmā kopumā. “Tā sistēma ir nemainīgi nesatricināma. Ministrija ir kā postaments, uz kura ir izvietotas visas institūcijas, un, ja kas notiek, ministrijai prasa atbildību. Bet ministrija nespēj atrast departamenta vadītāju, tādēļ nevar nodrošināt kontroli,” secina politiķis. Līdz ar to iniciatīvu likumu izveidē pārņemot lobisti.

“Būvniecības nozarē ir spēcīgs lobistu darbs, kas to likumu izveidoja tādu, kādu viņi grib. Tāds Zolitūdes komisijas gala ziņojums ir netipisks sistēmai. Tā sakrita, ka bija šī traģēdija un visi bija ieinteresēti sēsties pie galda – gan nozarei, gan ministrijai nebija citas izejas kā sēsties pie viena galda. Bet tad tā uzmanība atslāba. Birokratizēt to nozari arī nav nekādas loģikas, bet tajā pašā laikā pateikt, ka viss ir labi, arī nevar, jo notika traģēdija. Tā ir Tautsaimniecības komisijas atbildība,” uzskata Balodis.

Pēc deputāta ieskatiem, nav pareizi, ka parlamentārā komisija beidz pastāvēt līdz ar gala ziņojumu. Viņš mēģinot sekot līdzi, kas notiek ar komisijas priekšlikumiem, lai arī tas nav viņa pienākums. Tādēļ politiķis uzskata, ka būtu jābūt kādam atbildīgajam, kurš kontrolētu, kas ar priekšlikumiem notiek tālāk.

Tāpat viņš uzskata, ka Saeimā būtu jāveido analītiskais dienests, kurš veiktu padziļinātu izpēti un analīzi sarežģītu un neviennozīmīgu likumprojektu gadījumos. Pēc Baloža domām, tai nevajadzētu būt vēl papildu juristu armijai parlamentā, bet gan ekspertiem, kurus piesaistītu katram konkrētam gadījumam. Pēc viņa ieskatiem, nav normāli, ka Saeimas deputāti balso par valdībā pieņemtu likumu, pat neiedziļinoties.

Balodis atgādina, ka pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis toreiz vēl vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā asi iebildis pret būvinspekciju likvidāciju un brīdinājis, ka tam ar būt traģiskas sekas, bet par to neviens īpaši nav aizdomājies.

Pēc deputāta domām, būvniecības likums atgādina sastrutojušu brūci, turklāt būvnieki paliek nepiekāpīgi savās prasībās. It kā Zolitūdes komisija ir nospraudusi galvenos virzienus, bet neviens tos īpaši galvā neņem, norāda Balodis. “Tas izskatās pēc tā, ka kuģis peld pa straumi, kamēr pienāk Zolitūde. Tad visi saprot, ka kaut kas ir jādara,” secina komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka kopumā skats ir pesimistisks. Pēc viņa domām, ir divas institūcijas, kuras ir atbildīgas par to, ka nekas nevirzās uz priekšu. Viena no tām ir Ekonomikas ministrija, bet otra - Tautsaimniecības komisija.

“Manuprāt, vēl viena liela problēma ir lobistu reģistra trūkums. Mēs joprojām nespējam lobistus identificēt. Būvnieki lobē būvniekus, Komercbanku asociācija lobē bankas, bet nenāk lobēt zemkopību. Kamēr ir tikai jākonsultējas ar nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv nozari, tikmēr stāsts ir greizs un nepareizs. Pat anotācijas tiek norādīts, ar ko konsultējas, bet, ja tu lobē bankas, tad tavs viedoklis ir jāuztver ar zināmu skepsi. Ir jāpajautā vēl kādam, bet pie mums tas nenotiek,” ačgārnības likumu izstrādes procesā identificē Balodis.

Tāpat sakarā ar likumu lēno virzību vai neskatīšanu vispār esot jāvaino Saeimas kopējais kūtrums. “To pašu Astoņkāji neviens Saeimā negrib izskatīt, bet, manuprāt, būtu jāizvērtē un jānoskaidro, kas no tā ir patiesība, un tad jārīkojas, bet nekas nenotiek. Neviena komisija to negrib skatīt un neskatīs. Labāk izliksies, ka tāda nemaz nav,” secina deputāts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...