Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis ir sarūgtināts, ka valsts pārvaldes iekārta neparedz nekādu kontroli par parlamentāro izmeklēšanas komisiju sniegto priekšlikumu tālāku virzību, līdz ar to vairums institūciju tos vispār ignorē vai izskata formāli. Līdz ar to pašlaik neviens nevar pateikt, vai un kad komisijas izteiktie priekšlikumi uzlabojumiem normatīvajos aktos tiks ieviesti.

Sarunā ar Pietiek Balodis atklāj, ka vispaviršāk pret Zolitūdes traģēdijas komisijas priekšlikumiem izturējušās Saeimas komisijas. Vien atsevišķas komisijas tos izskatījušas savās sēdēs, bet citas aprobežojušās ar materiālu izdalīšanu komisijas deputātiem vai priekšlikumu pārsūtīšanu kādai ministrijai.

Pēc Baloža stāstītā, piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšlikumus gan izskatījusi, bet nav tos ņēmusi vērā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savās sēdēs komisijas priekšlikumus pat nav skatījusi, materiālus vien izdalījusi komisijas locekļiem, savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savās sēdēs priekšlikumus ne reizi nav skatījusi. “It kā esot nolīgts konsultants, kas vērtēs priekšlikumus, pagaidām gan nekas nav dzirdēts,” Tautsaimniecības komisijas attieksmi pret priekšlikumiem raksturo Balodis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojumu pārsūtījusi Labklājības ministrijai, kura sniegusi atbildi, ka „kaut ko darīs”, norāda komisijas priekšsēdētājs. Savukārt Valsts kanceleja uzdevusi sešām ministrijām izvērtēt priekšlikumus, kas to arī izdarījušas un devušas uzdevumus, bet… to izpildes termiņi sniedzoties pat 2018.gadā.

Pēc Baloža domām, visbēdīgāk ir ar priekšlikumiem būvniecības jomā, kur vispār nekas īpaši neesot darīts. “Runājot ar nozari, atklājas, ka viņi ir ļoti pesimistiski. Komisijas darbības laikā viņiem bija gandarījums, ka beidzot sāk ar nozari runāt. Toreiz Ekonomikas ministrijas lielais panākums bija cilvēkresurss Ilze Oša, kas vadīja būvniecības departamentu. Tad viņa aizgāja, un joprojām nav sameklēts cilvēks vietā,” situāciju ar normatīvo aktu uzlabošanu būvniecības nozarē atklāj bijušais komisijas vadītājs.

Balodis nav arī īsti apmierināts ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kurš tika izveidots savulaik likvidēto būvinspekciju vietā pēc Zolitūdes traģēdijas. “Gala ziņojumā mēs neko nevarējām pateikt, jo tas tikai sāka darboties. Bijām piesardzīgi nogaidoši. Mēs ziņojumā ierakstījām, ka būtu nepieciešama strikta Ekonomikas ministrija uzraudzība pār procesiem jaunajā birojā, bet uzraudzība nenotiek,” norāda Balodis, uzsverot, ka birojs izveidojies par birokrātiju pastiprinošu institūciju, no kuras pagaidām īsti jēgu neredz.

Viņš esot pārliecināts, ka vaina ir nevis konkrētos politiķos vai partijās, bet gan sistēmā kopumā. “Tā sistēma ir nemainīgi nesatricināma. Ministrija ir kā postaments, uz kura ir izvietotas visas institūcijas, un, ja kas notiek, ministrijai prasa atbildību. Bet ministrija nespēj atrast departamenta vadītāju, tādēļ nevar nodrošināt kontroli,” secina politiķis. Līdz ar to iniciatīvu likumu izveidē pārņemot lobisti.

“Būvniecības nozarē ir spēcīgs lobistu darbs, kas to likumu izveidoja tādu, kādu viņi grib. Tāds Zolitūdes komisijas gala ziņojums ir netipisks sistēmai. Tā sakrita, ka bija šī traģēdija un visi bija ieinteresēti sēsties pie galda – gan nozarei, gan ministrijai nebija citas izejas kā sēsties pie viena galda. Bet tad tā uzmanība atslāba. Birokratizēt to nozari arī nav nekādas loģikas, bet tajā pašā laikā pateikt, ka viss ir labi, arī nevar, jo notika traģēdija. Tā ir Tautsaimniecības komisijas atbildība,” uzskata Balodis.

Pēc deputāta ieskatiem, nav pareizi, ka parlamentārā komisija beidz pastāvēt līdz ar gala ziņojumu. Viņš mēģinot sekot līdzi, kas notiek ar komisijas priekšlikumiem, lai arī tas nav viņa pienākums. Tādēļ politiķis uzskata, ka būtu jābūt kādam atbildīgajam, kurš kontrolētu, kas ar priekšlikumiem notiek tālāk.

Tāpat viņš uzskata, ka Saeimā būtu jāveido analītiskais dienests, kurš veiktu padziļinātu izpēti un analīzi sarežģītu un neviennozīmīgu likumprojektu gadījumos. Pēc Baloža domām, tai nevajadzētu būt vēl papildu juristu armijai parlamentā, bet gan ekspertiem, kurus piesaistītu katram konkrētam gadījumam. Pēc viņa ieskatiem, nav normāli, ka Saeimas deputāti balso par valdībā pieņemtu likumu, pat neiedziļinoties.

Balodis atgādina, ka pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis toreiz vēl vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā asi iebildis pret būvinspekciju likvidāciju un brīdinājis, ka tam ar būt traģiskas sekas, bet par to neviens īpaši nav aizdomājies.

Pēc deputāta domām, būvniecības likums atgādina sastrutojušu brūci, turklāt būvnieki paliek nepiekāpīgi savās prasībās. It kā Zolitūdes komisija ir nospraudusi galvenos virzienus, bet neviens tos īpaši galvā neņem, norāda Balodis. “Tas izskatās pēc tā, ka kuģis peld pa straumi, kamēr pienāk Zolitūde. Tad visi saprot, ka kaut kas ir jādara,” secina komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka kopumā skats ir pesimistisks. Pēc viņa domām, ir divas institūcijas, kuras ir atbildīgas par to, ka nekas nevirzās uz priekšu. Viena no tām ir Ekonomikas ministrija, bet otra - Tautsaimniecības komisija.

“Manuprāt, vēl viena liela problēma ir lobistu reģistra trūkums. Mēs joprojām nespējam lobistus identificēt. Būvnieki lobē būvniekus, Komercbanku asociācija lobē bankas, bet nenāk lobēt zemkopību. Kamēr ir tikai jākonsultējas ar nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv nozari, tikmēr stāsts ir greizs un nepareizs. Pat anotācijas tiek norādīts, ar ko konsultējas, bet, ja tu lobē bankas, tad tavs viedoklis ir jāuztver ar zināmu skepsi. Ir jāpajautā vēl kādam, bet pie mums tas nenotiek,” ačgārnības likumu izstrādes procesā identificē Balodis.

Tāpat sakarā ar likumu lēno virzību vai neskatīšanu vispār esot jāvaino Saeimas kopējais kūtrums. “To pašu Astoņkāji neviens Saeimā negrib izskatīt, bet, manuprāt, būtu jāizvērtē un jānoskaidro, kas no tā ir patiesība, un tad jārīkojas, bet nekas nenotiek. Neviena komisija to negrib skatīt un neskatīs. Labāk izliksies, ka tāda nemaz nav,” secina deputāts.

Novērtē šo rakstu:

17
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...