Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim rakstītu vēstuli, kuras autors ir liecinieks pašlaik iztiesājamajā divu mazgadīgu bērnu Baložos notikušās slepkavības lietā, kur uz apsūdzēto sola ir nosēdināta abu bērnu māte. Apjomīgais dokuments ir traktējams dažādi, taču virkne tajā minēto faktu met ļoti nopietnu šaubu ēnu uz veikto izmeklēšanu.

Šī gada 16.jūlijā saņēmu Rīgas tiesas apgabala prokurores V. Šumskas atbildi (kopija pielikumā Nr.1) uz savu iesniegumu (kopija pielikumā Nr.2), kurā lūdzu sniegt man iespēju par saviem līdzekļiem veikt sava mobilā telefona (Just 5 Spacer), kurš kriminālprocesa ietvaros izņemts 11.10.2014. (izņemšanas protokola kopija pielikumā Nr.3), ekspertīzi, kā arī izvērtēt izmeklētājas V. Čuprikas darbības pret mani kā liecinieku izmeklēšanas gaitā.

Kā var saprast no minētās atbildes, nolēmuma daļā tiks pieprasīti izmeklētājas paskaidrojumi, taču ne ar vienu vārdu nav minēta ekspertīzes veikšana telefonam. Šo prokurores lēmumu pārsūdzēju virsprokuroram (kopija pielikumā Nr.4), vēlreiz uzdodot jautājumu, kādēļ man tiek liegta iespēja veikt šo ekspertīzi. Gribu piebilst, ka iepriekš biju vērsies Tiesībsarga birojā, kur man paskaidroja, ka man esot ar likumu noteiktas tiesības veikt neatkarīgu ekspertīzi par saviem līdzekļiem. Diemžēl nepajautāju likuma pantu un punktu, kurus zināt gan nav mans pienākums, bet, pamatojoties uz šo sarunu, arī pieprasīju prokurorei un virsprokuroram veikt šādu ekspertīzi.

Atbilde uz šo sūdzību (kopija pielikumā Nr.5) pārsteidza ne tikai mani, bet arī vairākus juristus, kuriem to parādīju. Izrādās, ka es prokurores V.Šumskas atbildes tekstā, citēju: “Nolūkā izvērtēt Sūdzībā minēto argumentu pamatotību Kriminālprocesa likuma 110.panta trešās daļas 3.punktā paredzētajā apjomā, no VP Rīgas reģiona pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas izmeklētājas V.Čuprikas pieprasīts paskaidrojums.”, neesmu izlasījis to, ka telefonam tomēr tikusi nozīmēta atkārtota ekspertīze. Vēl vairāk, izrādās, ka es pats esmu šo savu lūgumu pārsūdzējis.

Šādu situāciju neuzskatu par likumīgu un pieļaujamu. Turklāt nav atbildes uz Tiesībsarga jurista ieteikto neatkarīgo ekspertīzi, kura tika pieprasīta un kuras veikšanu esmu gatavs apmaksāt no saviem līdzekļiem.

Iemesli, kādēļ vēlos veikt šo ekspertīzi, tiks aprakstīti zemāk. Esmu runājis ar vairākiem juristiem, un tas, kā es šo situāciju redzu, ir nepieļaujami tiesiskā valstī.

Tātad 10.10.2014. tika pastrādāts briesmīgs noziegums - nogalināti divi bērniņi (1,5 un 3 gadus veci), policija, aizdomās par slepkavības pastrādāšanu aizturēja bērnu māti Gintu Voicišu. Es biju Gintas draugs, kurš, pats par sevi saprotams, arī tika turēts aizdomās. Bērnu bioloģiskais tēvs, kuru arī turēja aizdomās, tika aizturēts ilgāk nekā es, bet tomēr tika izlaists (cik man zināms nākamās dienas vakarā). Iemeslus šādai izmeklēšanas rīcībai varu tikai minēt, taču tajā brīdī man tika teikts, ka Ginta esot jukusi, ka esot pierādījumi pret viņu utt.

Tagad saprotu, ka pastāv vēl kāda versija – pierādījumu nav, un aizturēja to, kuram vismaz kaut ko var “piešūt” – bērnu māti. Tikai tāpēc, ka viņa vienīgā no iesaistītajām pusēm ir bijusi tuvumā notikuma vietai. Man šoka rezultātā iestājās atmiņas zudumi par laiku, kad notika noziegums, ko centās izmantot izmeklēšana, mēģinot apsūdzēt arī mani. Par pratināšanas laikā pieļautajiem pārkāpumiem pret mani, pierādījumu iespējamu falsifikāciju u.c. ir rakstīts jau iepriekšējos iesniegumos (skat. pielikumu Nr.2).

Vēl viena lieta, ko līdz šim neesmu skaļi izpaudis. Naktī no 10.10.2014. uz 11.10.2014. mani pratināja trīs vīrieši. Tas notika Baložu [policijas] iecirknī, otrajā stāvā. Zinu, kā šādas pratināšanas tiek veiktas, tādēļ nepretojos. Pratināšanas laikā tika izmantotas visdažādākās psiholoģiskās ietekmēšanas metodes ar mērķi mani “salauzt”. Kad tas neizdevās, viens no pratinātājiem man iesita ar kulaku pa kājas augšstilba muskuli. Sāpēja  ļoti, bet zinu, ka policisti sit bez zilumiem, kas arī apstiprinājās.

Tikai novembra sākumā pats noskaidroju savu alibi. Tas notika pēc tam, kad pats ieguvu sava dienesta telefona sarunu izdruku (kopija pielikumā Nr.6). Lai gan šīs izdrukas jau bija izmeklēšanas rīcībā un es vairākkārtīgi lūdzu izmeklētāju kopīgi izskatīt tās, lai precizētu manu alibi, - šis lūgums tika ignorēts. Tajā brīdī vēl nesapratu, ka iespējamās izmeklēšanas aizdomas pret sevi biju izraisījis ar savu iesniegumu, kuru vēlējos iesniegt jau pirmdienā (13.10.2014.), taču reāli man tas izdevās tikai 15.10.2014. Izmeklētāja telefoniski atrunājās, ka viņai neesot laika utml. Bija pat viena īsziņa, kurā izmeklētāja atbildēja, ka neesot laika. Un tas, neskatoties uz to, ka informācija, kuru vēlējos paust, bija ļoti būtiska.

Izmisumā aizbraucu uz Baložu iecirkni, kur manis teikto noklausījās visi, ieskaitot iecirkņa priekšnieku, kuram tas šķita tik nozīmīgs, ka viņš ieteica jebkādā formā šo informāciju nogādāt izmeklēšanai: ”Ja negrib runāt – uzraksti iesniegumu un aizved.” To arī izdarīju, taču, šķiet, tādējādi pieļāvu kļūdu un radīju pret sevi izmeklēšanas nepatiku. Vienu eksemplāru (kopija pielikumā Nr.7) iesniedzu izmeklētājai V.Čuprikai, otru - viņas priekšniekam A.Sozinovam. Šāda subordinācijas neievērošana varēja arī nepatikt. Turklāt iesniegumā norādīju, ka nozieguma pastrādāšanā varētu būt bijis iesaistīts arī bērnu bioloģiskais tēvs, tādējādi faktiski apstrīdot izmeklēšanas versiju, ka to pastrādājusi tikai Ginta Voiciša.

Savu alibi nedaudz vēlāk kā mēnesi pēc notikuma biju apstiprinājis, izmantojot minēto izdruku (pielikums Nr.6), taču tikai pēc tam ievēroju vēl ko - proti, - laika posmā no 11.10.2014 līdz 31.10.2014. kāds ir lietojis mana telefona (kurš ir izņemts kā pierādījums) mobilā interneta pieslēgumu. Pats par sevi saprotams, ka es to nebūtu varējis darīt. Arī manam uzņēmumam, kura īpašnieks es biju, neviens netika lūdzis atļauju izmeklēšanas vajadzībām lietot mobilo internetu.

Šeit gribu uzsvērt, ka nekādā gadījumā nesūdzos par sava uzņēmuma resursu iespējamu pretlikumīgu izmantošanu un neprasu nekādas kompensācijas, bet par faktu, ka lietišķais pierādījums ticis lietots pēc tā izņemšanas. Tobrīd secināju, ka kāds iespējams savas nezināšanas vai vieglprātības dēļ nolēmis paspēlēties ar manu telefonu. Tas būtībā ir nepieļaujami, bet negribēju strīdēties.

Jau šī gada maijā vai jūnijā no Gintas advokāta uzzināju, ka apsūdzība balstās uz faktu, ka Ginta no sava datora mēnesi pirms notikušā ir apmeklējusi interneta mājas lapas, kuras satur informāciju par slepkavību veidiem vai tml. Turklāt saraksts esot visai garš. Pirmās emocijas, protams, bija – “Tātad tomēr viņa!”. Bet, nedaudz apdomājot, ienāca prātā, ka varbūt ir savādāk. Varbūt šīs lapas tur tiešām uzrādās, taču tās nav apmeklējusi Ginta, bet gan kāds cits jau pēc datora izņemšanas. Tādā gadījumā baidos, ka arī no mana telefona ir apmeklētas šīs pašas lapas, jo līdz brīdim, kamēr netika noskaidrots mans alibi, arī es biju aizdomās turamais. Cik noprotu, tas nav vienīgais apsūdzības pierādījums, bet viens no būtiskākajiem.

Šī iemesla dēļ arī pieprasīju nu jau prokurorei veikt atkārtotu neatkarīgu ekspertīzi. Pēc kāda jurista ieteikuma maijā iesniedzu lūgumu mobilo sakaru operatoram “Tele 2” izsniegt man bāzes staciju izdruku un atkārtotu lietojuma izdruku par laika posmu no 09.10.2014. līdz decembra mēnesim, ja nemaldos. Saņēmu atbildi (pielikums Nr.8), kurā teikts, ka likums pieļauj tikai sarunu un mobilā interneta lietojumu izsniegšanu man kā privātpersonai. Arī šajā atbildē parādās tie paši mobilā interneta lietojumi.

Jau pēc šī iesnieguma uzrakstīšanas un atbildes saņemšanas, pastiprināti pētot augstākminētās izdrukas, ievēroju vēl ko. Mans telefons ir ticis izmantots ne tikai interneta lietošanai, bet arī man nezināma satura sms saņemšanai. Otrajā izdrukā (kopija pielikumā Nr.8) skaidri redzams, ka 23.10.2014. kāds ieslēdzis telefonu, visas dienas garumā saņēmis divpadsmit sms no interneta un tad izslēdzis to. Paanalizējot sūtītāja adreses (izdrukā parādās ciparu un burtu kombinācija 54656C6532) sapratu, ka tas patiesībā ir mobilā operatora nosaukuma kodējums heksadecimālajā sistēmā (54=T 65=e 6C=l 65=e 32=2). Pats par sevi tas vēl neko nenozīmē, jo visticamāk tās ir operatora pašreklāmas sms, taču šis ir divu SIM karšu telefons un izdrukas man ir pieejamas tikai par dienesta Nr, kuru saziņā ar Gintu nemēdzu izmantot. Kas ir darīts ar manu privāto SIM karti, man nav zināms un tieši to arī vēlējos noskaidrot. Skaidrs ir viens – telefons ticis ieslēgts ar konkrētu mērķi to lietot.

Gribētu vērst Jūsu Ekselences uzmanību uz faktu, ka šāda lietišķā pierādījuma izmantošana ir likuma pārkāpums, par ko pienākas bargs sods. Tātad, var secināt, ka ir bijuši būtiski iemesli, kādēļ izmeklēšana spērusi šādu soli. Manuprāt, tie ir jau iepriekš minētie – pierādījumu nebija.

Acīmredzot tieši kaut kādas mistiskas sms ir kāds no būtiskiem pierādījumiem pret Gintu. Skaidrs, ka pierādījums nevar būt sarakste starp mani un apsūdzēto Gintu jau pēc notikušā. Taču ar elementāra eksperimenta palīdzību ir iespējams noskaidrot, ka šīs man sūtītās sms ir izsūtītas ar citu datumu, nekā tas uzrādās manā telefonā un, iespējams, vēl kādā ierīcē. Viss, kas ir jāizdara – jānomaina pašas ierīces kalendāra datums. Ierīcē esošā vēsture sms metadatos uzrādīs, ka tā izsūtīta un saņemta datumā, kurš uz to mirkli būs uzstādīts. Pie tam, šī informācija nemainīsies nekad.

Mans minējums par sms saturu ir – tajās ir mana un Gintas sarakste, kurā es viņai lieku saprast, ka man viņas bērni nav vajadzīgi. Gintai parādās motīvs, un viņa nogalina mazuļus, lai varētu būt kopā ar mani. Gribētu uzsvērt, ka šādas sarunas nav bijis nekad. Bērni man vienmēr ir patikuši un arī es - bērniem. Nerunāju tikai par konkrēto Gintas gadījumu. Bet izmeklēšanai bija vajadzīgs motīvs, un, ja tā nebija, tad bija “jāizdomā”. 

Mans tagadējais redzējums uz notikušo ir sekojošs: pēc nozieguma pastrādāšanas izmeklēšanai neizdevās gūt tiešus pierādījumus Gintas, manai vai bērnu tēva vainai, tādēļ tika darīts viss, lai vismaz vienu no mums tomēr padarītu par vainīgu. Nācās “radīt” pierādījumu bāzi. Tika paņemts mans mobilais telefons, apmeklētas dažādas mājas lapas, kuras satur informāciju par slepkavību pastrādāšanas veidiem un tamlīdzīgi. Taisnību sakot, līdz šī gada maijam nezināju, ka šādas lapas vispār eksistē. Biju pārliecināts, ka tiesībsargājošās iestādes tās momentā slēdz.

Iespējams, šādas pašas darbības tika veiktas arī G.Voicišas datorā un, iespējams, arī telefona aparātā. Ar bērnu tēva telefonu to nebija iespējams veikt, jo viņam gluži vienkārši nepiederēja telefons, ar kuru iespējams izmantot internetu. Rezultātā bērnu tēvs no vainīgo kandidātiem tika izsvītrots, jo nederēja šīm mahinācijām, savukārt gan Gintai, gan man telefoni un datori izrādījās piemēroti. Tā kā mans alibi šajā laikā tomēr jau bija pārbaudīts, manu telefonu pievienoja klāt tikai drošības dēļ un datorus (tobrīd 3) nekonfiscēja.

Kāds paziņa, kurš ir saistīts ar tiesībsargājošo sistēmu, man izteica šādu versiju - pēc šo mājaslapu apmeklēšanas telefonus un datoru aizved uz Stabu ielu veikt ekspertīzi. Viss ir atkarīgs no jautājuma formulējuma. Proti, - ja, piemēram, ekspertam tiek dots uzdevums izvilkt no ierīcēm to lietojuma vēsturi, viņš to arī izdara. Loģiski, ka tur parādās arī tā lietojuma vēsture, kura ir jau pēc izņemšanas. Bet ekspertam jau neviens nejautā laiku, viņam jautā vēsturi. Vai, piemēram, jautājums varētu būt arī šāds - vai no konkrētajām ierīcēm ir apmeklētas tādas un tādas interneta mājas lapas? Arī šajā gadījumā atbilde ir “jā”. Tiesa redz pierādījumu un eksperta atzinumu. Arī tiesnesis var neredzēt vai nezināt, ka šīs konkrētās lapas ir lietotas jau pēc notikuma. Vai arī, un tas nav neticami, ar eksperta priekšnieku vienojas, ka datumi tiks mainīti. Par labu šai versijai runā kaut vai tas, ka Rīgā ļaudis tagad mēļo, ka KNAB uzsāktā lieta, kurā atstādināta augsta ranga VP amatpersona Gudermanis (esmu dzirdējis arī uzvardu Araks), ir tieši par ekspertīžu viltošanu Stabu ielā.

Es nepieprasu neko nepamatotu, vēlos vienīgi veikt neatkarīgu ekspertīzi un noskaidrot, kas un kādā nolūkā ir rīkojies prettiesiski, jo man, juristiem un vienkārši maniem draugiem ir pilnīgi skaidrs, ka šādi rīkoties nedrīkst. Ņemot vērā esošo situāciju, gribu aicināt šo ekspertīzi veikt ārpus valsts, kādas kaimiņvalsts, piemēram, Lietuvas ekspertīžu birojā.

Lai vismaz daļēji sevi pasargātu, esmu izlēmis vērsties arī pie sabiedrības un izstāstīt šo stāstu medijiem. Te vairs nav runa tikai par mani, Gintu vai kādu citu. Te ir runa par jebkuru sabiedrības locekli. Es apzinos, ka pēc šādas informācijas nonākšanas publiskajā telpā, es automātiski kļūšu par jebkura sevi cienoša tiesībsargājošo iestāžu darbinieka ienaidnieku Nr.1! Kā teica kāds pazīstams jurists – tiesiskā valstī par šīs informācijas publisku izpaušanu Tev piemērotu liecinieka aizsardzības programmu. Latvijā virsprokurors liek man saprast, ka es esmu “idiots”, kurš pat lasīt neprot. Ja nemaldos, Argentīnā bija šāda anekdote: “Ja tevi uz ielas sit, laupa vai mēģina nogalināt, Dieva dēļ nekliedz – policija sadzirdēs!” Un cik tālu no tā esam mēs Latvijā? Kalnmeiera kungs pats ir izteicies medijos, ka pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte ir katastrofāla. Nu jau arī viņa vadītā iestāde piesedz “katastrofālo kvalitāti”.

Esmu pārliecināts, ka mans Latvijas pilsoņa pienākums ir norādīt uz acīmredzamām prettiesiskām darbībām, kuras notiek, lai cik tas dīvaini neskanētu, - tieši tiesībsargājošās institūcijās. Ja es redzu skaidru netaisnību, tad mans pienākums ir to novērst.

Aicinu Jūs, Prezidenta kungs, apzināties, ka, pievēršot šai lietai savu uzmanību, Jūs varat mainīt milzīgas cilvēciskas traģēdijas likteni. Notiesāt māti, kura zaudējusi divus bērnus, par viņu slepkavību, kuru viņa, iespējams, nemaz nav pastrādājusi! Lai par to pārliecinātos, nav jādara daudz – jāveic viena patiesi neatkarīga ekspertīze, vēlams ne Latvijā, jo Gudermanis un Araks par “skaistām acīm” nav atstādināti, taču Jūsu Ekselence to zina labāk par mani. Tas ir godaprāta un principa jautājums.

P.S. Ja man, sabiedrībai un tiesai ar reāliem pierādījumiem tiks apliecināta Gintas vaina notikušajā, tad uzskatu, ka, protams, viņai būtu jāsaņem pienākošais sods par nodarījumu un viņa jāievieto ārstniecības iestādē, jo normāls cilvēks, sevišķi jau māte, šādu zvērību pastrādāt nevarētu.

Ja VP un Prokuratūra nespēj pierādīt Gintas Voicišas vainu, tad pierādījumu viltošanas vietā būtu jāatzīst sava bezspēcība. “Nevaram, jo finansējums, cilvēkresursi utt. ir tādi, kādi tie ir.”

Cik man zināms, par nepieskaitāmu viņu nav atzinušas vismaz divas ekspertīzes, kā arī ir izieta melu detektora pārbaude, kas judikatūrā tiek atzīts par 95% no patiesības.
Jūsu Ekselence, vai sēdināsim uz piecu procentu bāzes?

Iesniegums sastādīts divos (2) eksemplāros, uz piecām (5) lapām, latviešu valodā, ar astoņiem (8) pielikumiem uz piecpadsmit (15) lapām, pa vienam eksemplāram katrai pusei.

Tālāk seko liecinieka stāstījums Pietiek, kas vēstulē Valsts prezidentam nav atspoguļots.

P.P.S. Jau pirms visa augstāk minētā iesniedzu iesniegumu VP Iekšējās drošības birojam (pielikums Nr. 2). Ar šo iesniegumu tika sākta “futbola” spēle vārda vistiešākajā nozīmē. IDB to pārsūtīja prokuratūrai, prokuratūra – tiesai, tiesa un prokuratūra sniedza atbildi, daļā par izmeklētāju rīcību (konstatējot, ka nekā pretlikumīga izmeklētāju darbībās nav), taču daļā par mobilā telefona iespējamu pretlikumīgu izmantošanu pārsūtīja to atpakaļ IDB. Tas naski pārsūtīja šo iesniegumu VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam G.Marķitānam. Tas sniedza man atbildi (kuru nesaņēmu personīgi, izrādījās Latvijas pasts vainīgs, bet pēc tam saņēmu elektroniski), ka esot konstatējis, ka, citēju: “Pārbaudes laikā konstatēts, ka laika posmā no 15.10.2014. līdz 28.10.2014. mobilais telefons “SPACER” Just 5 atradās VP darbinieku rīcībā, līdz ar ko Jūsu iesnieguma pārbaudes materiāli nosūtīti VP Iekšējās drošības birojam lēmuma pieņemšanai.” (pielikums Nr. 9)

Rodas divi pamatoti jautājumi. Pirmais, - kāpēc vispār IDB kārtējo reizi pārsūtīja vēl kādam (šajā gadījumā G.Marķitānam), ja pēc brīža saņēma atpakaļ šo pašu iesniegumu? Atbilde, iespējams, slēpjas faktā, ka bija jāmaina datumi un laiki, kuros telefons atradies VP rīcībā. Proti, izņemšanas protokolā (pielikums Nr.3) ir skaidri redzams, ka telefons ticis izņemts 11.10.2014., pie tam, nenorādot konkrētu laiku, kad tas ticis veikts (tas pats par sevi jau ir pārkāpums). Patiesībā telefons tika izņemts 11.10.2014. agrā rītā, kad mani palaida mājās (orientējoši no 4:00-6:00). Bet izdrukās skaidri redzams (pielikums Nr. 8, lapa 3), ka 11.10.2014. telefons ir saņēmis/pārraidījis GPRS signālus no plkst. 01:59:40 līdz pat 17:07:54. Lielākajā daļā šī laika telefons jau atradās VP darbinieku rīcībā. Un otrais, kādēļ VP RRP pārbaudē nav konstatēts, ka telefons bijis VP darbinieku rīcībā un ticis lietots arī 11.10.2014? Šis paliek atklāts jautājums.

Ieraugot šo “neprecizitāti”, es telefoniski sazinājos ar IDB izmeklētāju, lai vērstu viņa uzmanību arī uz šo faktu. Šis izmeklētājs teica, ka noteikti to noskaidros, ka viņi “NEKAD” nevienu no savējiem nepiesedzot utt. Cita starpā dzirdēju arī ierasto jautājumu no izmeklētāju puses. Tu taču esi liecinieks, Tev nekas nedraud, kādēļ Tu bāzies tajā lietā? Jā, minēju arī to, ka pret daļu no izmantotajiem datiem man nav pretenziju, jo tas bija mobilā interneta pieslēgums datoram, kuru biju lietojis pats. Taču nevienā mirklī neesmu teicis, ka man nav nekādu pretenziju pret mobilo datu lietošanu kopumā. Šo visu rakstu tādēļ, ka nu jau esmu saņēmis atbildi no IDB un tā savā melīgumā pārspēj visu līdz šim dzirdēto (Pielikums Nr. 9).

Īsumā izanalizēšu šo atbildi. Jau pirmajā rindkopā meli. Proti, VP darbinieku rīcībā telefons bija jau kopš 11.10.2014. agra rīta. Bet tādēļ jau arī tika organizēta šī neskaitāmā pārsūtīšana instancēm, lai kaut kur pa vidu birokrātija samainītu datumus. Par laika posmu no 15.10.2014. līdz 28.10.2014. “visi papīri” noteikti ir kārtībā. Visticamāk, nevar uzrādīt nekādu iemeslu, kādēļ tieši 11.10.2014. telefons ticis lietots. Tas viss ir aprakstīts otrajā rindkopā, kuras beigās atkal meli. Kā jau minēju iepriekš – man nav pretenziju (patiešām nebiju ievērojis, ka pielikuma Nr. 6 lapā 2. ir manis paša lietotais mobilais internets datoram), taču man ir pretenzijas pret pirmajā lapā uzrādītajiem lietojumiem, kuri veikti tieši no mana telefona. Trešā rindkopa ir šedevrs. Telefonu man izņēma 11.10.2014. naktī, precīzu laiku neatceroties (Jums vajadzētu dzirdēt kādi apvainojumi tiek bārstīti pār liecinieku, kad viņš nespēj atcerēties kādu konkrētu laiku). Izmeklētāja un neatceras. Vai tad protokolā (pratināšanas nav šie laiki minēti?). Ko nozīmē 11.10.2014. naktī? Naktī no 10.10.2014. uz 11.10.2014. vai nākamajā? Tad jau varētu nojaust, ka es pats visu 11.10.2014. esmu lietojis savu telefonu, taču tas tā nebija.

Pēc šī iesnieguma izlasīšanas vēlreiz telefoniski sazinājos ar tā autoru. Jautāju, kurā naktī tad pēc viņu domām mani pratināja? Izrādās, ka tomēr naktī no 10.11.2014. uz 11.10.2014. Izmeklētāja arī nenoliedzot faktu, ka telefons man ticis izņemts agrā rītā. Tad loģisks ir jautājums – kurš telefonu ir lietojis? Atbilde no izmeklētāja puses skanēja vairāk kā nepārliecinoši. Viņš “NEZINOT”! Viņam neesot tiesību to noskaidrot. Un eksistējot taču telefoni, kuri pat izslēgtā veidā pieņemot/sūtot mobilā interneta un GPRS datus! Tas prasīja vienu telefona zvanu un desmit minūtes laika. Pietika tikai piezvanīt mobilā tālruņa ražotājam un pajautāt. Atbilde mani nepārsteidza. Konkrētais modelis nespēj patstāvīgi izveidot savienojumu ar internetu, būdams izslēgts. Tuvākajā laikā arī saņemšu oficiālu ražotāja apstiprinājumu šim faktam.  Tātad vai nu Imants Golubs un viņa priekšnieks K. Kalniņš, kas parakstījis atbildi ir absolūti nekompetenti, kā speciālisti, vai arī viņi apzināti mēģina noslēpt savu kolēģu izdarītos pārkāpumus.

Vēl viens būtisks jautājums. Kādēļ nevienā no atbildēm ne ar vienu vārdu netiek minēts, vai līdzīgas darbības nav tikušas veiktas arī no privātās SIM kartes? Atbilde ir birokrātiski kretīniska – es jau neuzdevu šādu jautājumu!

Noslēgumā gribētu pievērsties tam, ko tad inkriminē Gintai un kā tas tiek pasniegts. Tas tiek darīts ļoti tendenciozi.

Pirmajā tiesas sēdē tika nolasīta apsūdzība, kas kopumā ilga veselu minūti. Ginta abus mazuļus esot nosmacējusi ar spilvenu. Tā acīmredzot ir apgalvojuši eksperti. Bet, kādēļ tad uz vecākā bērna sejiņas nav nekādu vardarbības pēdu, savukārt uz jaunākā sejiņas saskatāms liels cilvēka plaukstas nospiedums (to nevarēja nepamanīt bērnu bērēs, un tam ir desmitiem liecinieku)? Ekspertīzei tas neradīja šķēršļus uzskatīt, ka abi ir nosmacēti ar spilvenu. Taču ir vēl arī cits skaidrojums, kuru izmeklēšana zināja, taču ignorēja. Proti, bērnu tēvs jaunāko puisīti nemaz neuzskatīja par savu dēlu, tādēļ to nicināja, tikšanās reizēs viņu interesēja komunikācija tikai ar vecāko. Nav grūti iedomāties, ka bērnu tēvs varētu šim mazulim nodarīt pāri, savukārt savu bērnu viņš tomēr nespētu nogalināt. Lai gan ir bijušas reizes, kad bērnu tēvs “dzēruma delīrijā” ir meties virsū vecākajam ar nazi. Toreiz netrāpīja un caurdūra ledusskapja durvis. Par šo zinu tādēļ, ka pats palīdzēju Gintai nomainīt ledusskapi, jo vecajā (caurajā) produkti ātri bojājās. Arī šis fakts izmeklēšanai bija zināms, taču tika ignorēts.

Tātad, ja teorētiski, jaunāko bērnu nogalināja bērnu tēvs, tad vecāko kāds cits. Un tā bija sieviete, jo izmeklēšanas laikā kādu mirkli tika izmisīgi meklēta sieviete, kurai piešūt lietu, un šī sieviete nebija Ginta. Neatrada – aizmirsa. Šajā pašā sēdē tika pratināti arī mediķi, kuri mēģināja mazos puisīšus atdzīvināt. Dīvaini ir tas, ka visi kā viens apgalvoja, ka, viņuprāt, Ginta neesot atradusies šoka stāvoklī, kas kā “neapgāžams pierādījums” (ekspertu liecība) jau bija ierakstīts lietā. Pēc aizstāvības lūguma pamatot šos savus apgalvojumus ar medicīniskiem izmeklējumiem, analīzēm NEVIENS no mediķiem tādus uzrādīt nevarēja. Līdz ar to šis “pierādījums” arī izlidoja no lietas.

Ginta varēja būt kādu psihotropo vielu iespaidā, viņas šoka izpausmes varēja nebūt “galvas sišana pret sienu” u.c. To ātrās palīdzības mediķi, kas nespecializējas psihoterapijā, nekādi nevar zināt. Tas vairāk izskatās pēc izmeklētāju improvizācijas par tēmu. Vēl vairāk, pats rakstīju liecību izmeklēšanai, kurā izskaidroju, ka, iespējams, Ginta tiešām bija “sazāļota” mirklī, kad ieradās ātrie. Un pieeja šādiem medikamentiem bija atkal jau bērnu tēvam. Viņš pats tos lietoja kopā ar alkoholu, lai būtu lielāks “efekts”.

Tad tika izvilkts nākamais pierādījums – pudelīte ar skābu šķidrumu. Arī es atceros, ka tāda tur bija. Mediķi jautāja Gintai, kas tur ir, un viņa atbildēja, ka tēja. To vismaz četru stundu laikā zāļu tēja tiešām varēja saskābt. Un kādēļ gan to vilkt ārā kā pierādījumu, ja jau no apsūdzības izriet, ka bērni tikuši nosmacēti? Vai tā nav manipulācija ar sabiedrības, tostarp arī tiesas viedokli?

Nākamais “pierādījums”. Ginta iepriekšējā vakarā esot aptaujājusi kaimiņus, kurš nākamajā dienā būs mājās, kurš ne. Neapgāžams pierādījums slepkavības plānošanai. Tikai atkal jau – kā uz to paskatās. Zinot, ka Gintas vīrs ne reizi vien bijis vardarbīgs gan pret Gintu, gan mazajiem (sevišķi, kad ir iedzēris), viņa tieši otrādi – varēja gribēt noskaidrot, pie kura lai skrien, ja vīrs delīrijā atkal sāk sist. Bet izmeklēšana to pagriež tā, kā tai izdevīgāk. Visi liecinieki (izņemot, protams, tēvu un viņa ģimeni) raksturo Gintu kā labu māti, kas par bērniem rūpējusies. To pašu saka arī vietējais sociālais dienests. Bāriņtiesas redzeslokā viņas nemaz nebija, lai gan mēnesi pirms notikušā personīgi lūdzu Gintu sazvanīt bāriņtiesu un panākt, ka bērnu tēvam tiek liegtas saskarsmes tiesības ar bērniem līdz šķiršanās prāvai (abu laulības šķiršana notiktu ASTOŅPADSMIT dienas pēc traģiskā notikuma un bērnu tēvs, savas uzvedības, sociālā stāvokļa un citu apsvērumu dēļ visticamāk iegūtu tiesības maksāt alimentus un trešās personas klātbūtnē reizi mēnesī vai gadā satikt bērnus). Kad Ginta nespēja izskaidrot, kādēļ šāds lūgums, klausuli paņēmu es un paskaidroju, ka bērnu tēvs attiecībā pret bērniem nodarbojas ar emocionālo vardarbību, stādījos priekšā, taču bāriņtiesas speciāliste atbildēja, ka neko nevarot darīt, ka likums ir tāds. Uz manu jautājumu, vai varēs ko darīt, kad būs notikusi nelaime, atbildi tā arī nesniedzot. Lieki teikt, ka izmeklēšana šim faktam nav pievērsusi nekādu uzmanību, lai gan vairākkārtīgi lūdzu to izdarīt un noslēgumā arī uzrakstīju iesniegumu. “Vārna vārnai acī neknābs...”

Nākamie tā saucamie pierādījumi bija bērnu tēva liecība. Ginta esot aicinājusi viņu ierasties slepkavības dienā konkrētā laikā. Tā kā esot bijis iedzēris (sācis jau piektdien 8:00 veikalā, ko arī uzskata par savu alibi, slepkavība notika laikā no 12:00 līdz 14:00), esot nolēmis uz tikšanos nedoties. Protams, ka Ginta noteica konkrētu laiku, kaut vai tādēļ, ka to trīs mēnešu laikā, kuros viņu pazinu bērnu tēvs ne reizi nebija pildījis nevienu savu solījumu, vienmēr bija dzēris vai salietojies, nekopts, neadekvāts u.t.t. Nezin kādēļ, 05.10.2014. iedzeršana viņam nebija šķērslis terorizēt Gintu visu vakaru. Par šo faktu pats personīgi paziņoju Baložu policijas iecirknī. Un, protams, vēlāk arī liecinot, bet arī tas paslīdējis garām izmeklētāju dzirdīgajām ausīm.

Un visbeidzot, punktu visam pieliek nākamie liecinieki un bērnu tēva dīvainā (LV tiesu praksē diemžēl klasiskā) slimošana. Tiesas sēde, kurā ļoti pretrunīgas liecības sniedza bērnu tēvs, tiek pārtraukta. Cik man zināms, parasti pārtraukumus izsludina, lai noskaidrotu jaunus faktus. Nākamajā tiesas sēdē tēvam jāierodas uz atkārtotu liecību sniegšanu, bet, ak vai – viņš ir apslimis. Tas vien jau par daudz ko liecina. Atliktajā tiesas sēdē liecības sniedz lieciniece Elvita Rudzāte, kas plašākai sabiedrībai pazīstama kā “Sokrata Tautas skolas” dibinātāja, portāla www.domatajs.lv uzturētāja, vairāku grāmatu autore u.c. Pie viņas Gintu aizvedu es personīgi, jo Gintai bija daudzi neatbildēti jautājumi par to, kādēļ viņas dzīvē viss notiek tieši tā, kā notiek u.t.t. Izvēlējos Elvitu tādēļ, ka viņa nav šarlatāns savā būtībā – t.i., neprasa konkrētu samaksu par konsultāciju. Ja ir nauda – vari ziedot, nav - tātad nevajag. Atceros, toreiz pats iedevu Gintai naudu, lai viņai būtu ko atstāt ziedojumā. Un Elvita liecina, ka pa saviem (ezotēriskiem) kanāliem sazinājusies ar Gintu, ka viņa 99% neesot vainīga, ka esot tikusi zombēta, ka iesaistīta melnā maģija. Vai tas neliek par neko aizdomāties?

Vēl vairāk, pats esmu uzrakstījis izmeklētājiem iesniegumu, kurā ar faktiem (nebalstoties uz mistiku vai ezotēriku) pamatoju to, ka Ginta nav veikusi šo slepkavību, ka to ir veikuši divi citi cilvēki – vīrietis un sieviete. Iesniegumā es pat precizēju, ka vīrietis ir bērnu tēvs. Par sievieti šoreiz paklusēšu, lai gan nojaušu, kura tā bijusi, bet tas lai paliek tiesas sēdei. Taču izmeklēšana ne tikai nepārbaudīja šo versiju un faktus, kas tajā iekļauti. Izmeklēšana to ignorēja. Vai tas, ka jau divi liecinieki, katrs ar savu pamatojumu, saka vienu un to pašu, vien neliek domāt, ka kaut kāda patiesība tajā visā ir? Pie tam, ar Elvitu neesmu runājis un neko saskaņojis.

Nākamajā dienā aizbraucu pie viņas, tobrīd man bija izskalotas smadzenes, un es tiešām ticēju, ka vainīga ir Ginta. Ja jebkuru no mums vismaz desmit stundas (atkal jau likumpārkāpums – pieaugušu cilvēku pēc KPL drīkst pratināt ne vairāk par astoņām stundām) pratinātu un stumtu galvā, ka tā ir viņa, ka ir pierādījumi, un vēl draudētu iesēdināt pašu, ja uz Jums tiktu izdarīts psiholoģisks spiediens, ja Jūs sistu, vai tiešām Jūs spētu saglabāt loģisko domāšanu pēc šī visa? Diez vai...

Šis stāsts vēl ne tuvu nav beidzies. Taču gribu piebilst vēl dažas nianses. Kā jau noprotams, par šo visu ir tapis zināms arī Valsts prezidentam. Iesniegumu viņam “noraka” tiesa. Garš stāsts, kā tas notika, taču fakts ir fakts.

LTV-1 žurnāliste A. Kinca mani bija uzmeklējusi jau tūlīt pēc notikušā. Tobrīd atteicos no intervijām, vienīgi norādīju, ka manuprāt vainīgs ir bērnu tēvs un viņa ģimene. Kad šovasar ar viņu sazinājos (pēc tā neizturamā “futbola”, kurš tika spēlēts ar maniem iesniegumiem), viņa ar prieku ķērās pie sižeta gatavošanas. Iznāca viens sižets un drīz pēc tam viņa pārtrauca ar mani runāt, lai gan bija solījusies “iet līdz galam”. Zīmīgi, ka šo sižetu nepārpublicēja NEVIENS Latvijas medijs. Pat visdzeltenākie klusēja, lai gan parasti šādas ziņas paķer kā karstu kartupeli. Lūk, pēdējā sms, kuru saņēmu no viņas, kad zvanīju sakarā ar VP RRP atbildi, pēc kuras saņemšanas bija plānots sazināties. Citēju: “Piedod, man darbā šobrīd kaudze problēmu. Negribu vēl vienu!”

Interesanti, ka pēc šīs sms iznāca LTV filma, kura slavināja VP par Imantas pedofīla notveršanu un viena no autorēm bija arī pati A. Kinca. Es saprotu, kas ir LTV un kas pasūta mūziku tajā, bet šis tomēr nav patīkami. Reakcija no Saeimas deputāta A. Judina (V) puses bija līdzīga. Atzvanīja, uzklausīja un vienojāmies, ka tiklīdz būs šī atbilde, lai padodu ziņu. Es pat nebiju pārsteigts, kad cienījamais deputāts uz maniem zvaniem vairs neatbildēja.

Šis viss diemžēl norāda, ka Latvijā nav neviena cilvēka, pie kura vērsties, lai pildītu savu pilsoņa pienākumu – ziņotu par acīmredzamu netaisnību, prettiesisku darbību. Nerunājot jau nemaz par elementāru morāli vai ētiku. Un nedomājiet, ka Jūs šis astoņkājis nevar skart! Prakse pierāda, ka tos, kuri tā domā, tas skar pašus pirmos.

Kāds pazīstams bijušais operatīvais darbinieks, šo visu uzklausot, teica tikai vienu: "Viņi pieļāva vienu fundamentālu kļūdu. Viņi atstāja Tevi brīvībā. Cerams, ka ar to pietiks, lai taisnība tomēr uzvarētu."

Novērtē šo rakstu:

174
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...