Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.

Esmu rūpīgi iepazinusies ar šī dokumenta tekstu, kā arī lūgusi Ārlietu ministriju, Eiropas Komisāri Sesīliju Malmstrēmu un Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku padziļināti izskaidrot līguma ietekmi uz mūsu valsti. Es būtu balsojusi par šo nolīgumu, ja mūsu valsts intereses būtu pienācīgi iestrādātas šajā tekstā.

Minēšu tikai dažus faktus.

Manuprāt, būtu lietderīgi ielūkoties līguma sadaļā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis atrunā savas striktās robežas un nozares, kuras tās nevēlas pakļaut šī līguma vispārējiem nosacījumiem. Salīdzinājumam ir vērts apskatīt, ko par valstiski svarīgu uzskata Latvija un ko, piemēram, Lietuva, "būvējot tiltus uz Kanādu".

Latvija savas īpašās prasības ir definējusi ļoti skopi un kautrīgi, piemēram, paturot tiesības regulēt lauksaimniecības zemes iegādi, nosakot, ka attiecībā uz pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama atļauja un izmantojami tikai valstī reģistrēti transportlīdzekļi. Latvija patur tiesības vadošo darbinieku un darbā iekārtošanas pakalpojumu nodrošināšanā, Latvija nosaka, ka tiem, kuri vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību aptieku jomā, būs mūsu valstī jānostrādā vismaz viens gads par farmaceita palīgu. Tiek aprakstīti ierobežojumi advokātiem un zvērinātiem revidentiem, kārtība, kādā tiks piešķirts Latvijas karogs citu valstu kuģiem, kā arī padomāts par masu mediju darbību. Apjomīgā dokumenta teksts liecina, ka Latvijas valdībai visai maz kas šķitis svarīgs un īpaši aizsargājams šī līguma kontekstā.

Un tagad palūkosimies, kas īpaši aizsargājams un līgumā ierakstāms ir bijis Lietuvai. Lietuva patur tiesības piemērot jebkādus pasākumus attiecībā uz valsts drošībai stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem, kuru īpašumtiesības pieder valstij. Kādi uzņēmumi varētu tikt definēti kā šādi stratēģiski nozīmīgi valsts drošībai Latvijas izpratnē? Manuprāt, te noteikti būtu jāmin mūsu ostas, transporta infrastruktūra (dzelzceļš), telekomunikācijas, "Latvenergo", kā arī "Latvijas Valsts meži" un citi. Bet varbūt par šiem valstiski svarīgajiem uzņēmumiem kādā galvā jau dzimusi ideja par iespējamu lētu pārdošanu nākotnē? 

Papildus tam mūsu kaimiņvalsts īpaši izceļ, ka Lietuvā ir valsts monopols dzelzceļa transporta aprīkojuma apkopē un remontā. Lietuva ekskluzīvas tiesības sniegt tranzīta pakalpojumus atļaus tikai dzelzceļa uzņēmumiem, kuru īpašnieks vai kontrolpaketes turētājs būs valsts. Lietuva patur tiesības piemērot jebkādus pasākumus attiecībā uz visu sociālo pakalpojumu sfēru, kurai tiek piešķirts publiskais finansējums.

Lietuva patur īpašas tiesības lauksaimniecības zemes tirgus jautājumos, telesakaru sfērā, preču (kurināmā) transportēšanai pa cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvadei un sadalei. Mēs arī šo tautsaimniecības sektoru neuzskatām par svarīgu.

Lietuva arī ir noteikusi ierobežojumus advokātiem un revidentiem, pirotehnikas izstrādājumu izplatīšanai būs vajadzīga Lietuvas valsts licence. Arī drošības pakalpojumu sfēru un izmeklēšanas darbu mūsu kaimiņi ir noteikuši kā prioritāru. Būvprojektu dokumentāciju Lietuva arī nevēlas izlaist no valsts kontroles sfēras – tas īpaši svarīgi varētu būt Zolitūdes traģēdijas kontekstā. Un vēl - Lietuva nevēlas pieļaut nekontrolēt pensijas fondu aktīvu depozitārijus, nosakot, ka tikai valstī reģistrētas un licenci saņēmušas bankas vai to filiāles drīkst veikt šādu uzņēmējdarbību.

Salīdzinot nosacījumus, kurus ir paudusi Latvija un Lietuva, es varu izdarīt secinājumu - mūsu valsts pozīcijas ir izteikti vājas. Un pašlaik neviens nav sniedzis atbildi, vai tā ir nevarēšana vai negribēšana iestāties par savas valsts iespējām izdevīgi tirgoties ar Kanādu.

Protams, šis līgums ar Kanādu ir ļoti izdevīgs lielajām Eiropas korporācijām. Tām paveras jauni, praktiski beznodokļu tirgi Kanādā. Šis nolīgums arī varētu būtu izdevīgs Latvijas uzņēmumiem, ja to intereses tiktu rūpīgi atrunātas. Mums nevajag norobežoties no starptautiskās tirdzniecības sadarbības, taču šāda mēroga partnerattiecības nedrīkst sasteigt un tās ir jāveido, līdzsvarojot intereses. Noteikti eksistē patiess zelta standarts - vidusceļš starp protekcionismu un savu interešu izkaisīšanu vējā.

Mazajiem, vidējiem uzņēmumiem un zemniekiem Latvijas vietējā tirgū pēc šī līguma var klāties smagi, jo konkurēt ar lielajiem milžiem mēs nevaram nedz objektīvu, nedz subjektīvu apstākļu dēļ.

Visi tie skaistie cipari par jaunām darbavietām, izaicinājumiem un iespējām uzņēmējiem attīstīt eksportu uz Kanādu, par milzīgajiem finanšu līdzekļiem, kurus atnesīs Eiropai šis līgums šādā redakcijā, - tas viss ir uz papīra, jo papīrs jau pacieš visu. Lielās Eiropas valstis un lielās korporācijas būs ieguvēji, bet diemžēl Latvijai nāksies vēl ciešāk savilkt jostu un vēl neatlaidīgāk strādāt, lai izdzīvotu skarbas konkurences apstākļos. Laikam jau mēs, strādīgā tauta, negribam pierast sargāt sevi. Vieglāk ir bara instinktā aplaudēt, pat neizlasot šo līgumu, kas kārtējo reizi priekšrocības dod ārzemniekiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...