Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gada pirmo uzrunu vēlos sākt ar vislabākajiem vēlējumiem Jums un Jūsu ģimenēm, lai miers un saticība valda katrā mājā, lai piepildās ieceres un sapņi, no sirds vēlu veselību un spēku Jaunajā gadā!

Šī diena ir kā balta lapa, vēl neaprakstīta un tīra, tā ir kā mirklis pirms jauna sākuma, kad cilvēku domās valda gaidas, jaunas apņemšanās un jauni mērķi. Katrs pats ir savas laimes kalējs, savu ikdienu un dzīves gadus veido pats, tomēr Latvijas vēsturi rakstām mēs visi kopā.

Kāds solās būt 2012., un ko mums no tā gaidīt? Laikā, kad pasaules ekonomika pārdzīvo smagus satricinājumus, mums ir jāapzinās, ka bez pārbaudījumiem nākamgad neiztiksim. Tādēļ būtu nepamatoti Jaungada uzrunā solīt pārliecinošu Latvijas ekonomikas izaugsmi un strauju attīstību pat situācijā, kad esam godam noslēguši starptautiskā aizdevuma programmu.

Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika lēnām, tomēr mērķtiecīgi un pārliecinoši atguvās no 2009. un 2010.gada pārbaudījumiem un šobrīd jau tiek minēta starp veiksmīgākajiem piemēriem Eiropā. Tomēr pasaules globālā ekonomika nevienai valstij neļauj palikt neiesaistītai. Kaut arī valdības ir lokālas, ekonomiskie procesi arvien vairāk globalizējas, nereti atstājot arī postošas sekas. Banku un finanšu sektors ir viens no tiem, kas darbojas pāri valstu robežām, bet pēdējā laika notikumi liecina, ka nekavējoties jāveido daudz plašāka šī sektora uzraudzība. Pretējā gadījumā šobrīd tik jūtīgajā finanšu sektorā atkal var veidoties nekontrolējamas situācijas.

Arī nesenais pašmāju notikums - Krājbankas darbības apturēšana - ir uzskatāms piemērs tam, kā viena sistēmas banka netieši ietekmēja citu, draudot izraisīt paniku visā banku sektorā. Arī mūsu valsts drošības un uzraudzības institūcijām tas liek pārdomāt savstarpējo sadarbību, jo nevar būt tā, ka tās strādā kā valstis valstī un atbildības jomas sadala ar lineāla precizitāti. Tāpēc par notikušo Krājbankā atbildība ir jāuzņemas visiem, kam darba pienākumi dod iespēju iegūt informāciju banku sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Pasaule mainās. Šie gadi pasaules vēsturē paliks kā nopietnu pārmaiņu un pavērsienu gadi. Daudzās jomās ir sasniegta kritiskā robeža, kas vairs neļauj visam ritēt pa vecam - valda uzticības krīze šī jēdziena visplašākajā nozīmē, zūd uzticība valstu savstarpējās attiecībās, nav uzticības finanšu stabilitātei, nav uzticības valdību un starptautisko organizāciju spējai šo krīzi pienācīgi atrisināt. Mēs esam liecinieki tam, kā Eiropas Savienība pagaidām neveiksmīgi cenšas apturēt atsevišķu valstu maksātnespēju un novērst bezatbildīgas finanšu politikas izraisīto paniku. Turklāt ikviena krīzes situācija neizbēgami rada augsni polarizācijai un veicina radikālas idejas. Stiprākie apvienojas, vājākajiem draud izstumšana, palielinot bažas par divu līmeņu vai divu ātrumu Eiropu. Ja arī kāds radikāls scenārijs īstenotos, Latvijai ir jābūt stiprāko komandā, jo mēs esam pierādījuši, ka arī maza ekonomika ar atbildīgu rīcību var sasniegt labus rezultātus. Mums nav cita ceļa, jo jebkāda alternatīva nozīmē stagnāciju, iedzīvotāju aizplūšanu un sociālas nestabilitātes palielināšanos.

Ir nopietns pamats domāt, ka šajā gadā valstu izaugsmes tempi samazināsies, pieļaujot pat negatīvus scenārijus. Latvija iespējamam krīzes vilnim ir daudz labāk sagatavota nekā tas bija pirms trijiem gadiem, tomēr mums jāatceras, ka pie jebkādiem notikumu pavērsieniem Baltija vienmēr tikusi un tiks vērtēta kā vienots reģions. Tādēļ katras Baltijas valsts ekonomiskajai politikai un atbildības līmenim būs būtiska nozīme. Mūsu sadarbības stiprināšana ir atslēga veiksmīgai reģiona attīstībai. Gan no tirgus apmēriem raugoties, gan ārpolitiski darbojoties, Baltijas valstīm stratēģiski nozīmīgos lēmumos ir jābūt kopā. Viens nav karotājs. Tādēļ arī viens no maniem Jaungada vēlējumiem ir - par ciešāku Baltijas valstu sadarbību! Par sadarbību, kas balstās uz pārdomātiem un ekonomiski pamatotiem lēmumiem. Par sadarbību bez neveselīgas sacensības, kas mūs visus padara stiprākus, nevis sašķeļ un vājina. Labs piemērs vienotai un stingrai pozīcijai Eiropas līmenī ir nostāja lauksaimniecības politikā, jo tā šobrīd klaji diskriminē Baltijas valstu lauksaimniekus.

Godātā Latvijas tauta!

Ekonomikas satricinājumi, ko pavada dzīves līmeņa kritums un neziņa par turpmāko, rada labvēlīgu augsni iekšējiem konfliktiem, un šādā gaisotnē ir daudz vienkāršāk sēt neuzticēšanos, radīt konfrontāciju.

2011. gadā mēs piedzīvojām eksperimentus ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Saeimas atlaišanas ierosinājums radīja juridiski un politiski bīstamas situācijas, tomēr tas neapdraudēja valsts pamatus un deva iespēju tautai lemt. Savukārt ierosinājums noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu groza valsts pamatus un Satversmes kodolu. Satversmē noteiktie valsts pamati: teritorija, latviešu valoda un demokrātija ir grozāmi tikai šķietami. To avots ir ārpus Satversmes formālā teksta un sakņojas mūsu valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas dokumentos. Tie ir rakstīti ar mūsu tautiešu asinīm, tos grozīt nozīmētu likvidēt šo valsti un atstāt latviešus bez Latvijas. Neatkarīgi no tā, kāds būs Jūsu lēmums par dalību referendumā un balsojumu tajā, apzinieties - ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti. Padomāsim par to, kādēļ tas notiek šobrīd un kam šāda sabiedrības šķelšanās ir izdevīga. Divdesmit neatkarības gadi ir apliecinājuši, ka Latvija var kļūt par valsti ar vienotu nāciju, taču integrācijai un vienotas nācijas tapšanai ar valodas zināšanu vien nepietiek. Kopīgas vērtības, savstarpēja cieņa, cilvēciska sapratne, tolerance ir tie pamati, uz kuriem mums jāceļ Latvijas nākotne. Ja mēs nespēsim vienoties, mūsu vietā nāks citi.

Kaut arī Latvijā ir demogrāfijas krīze, pasaules iedzīvotāju skaits pēdējo divpadsmit gadu laikā ir pieaudzis par miljardu, ko noteikti der apzināties. Pasaules globalizācijas procesā valstu robežas pamazām izzudīs, atsevišķas valsts loma mazināsies un vienīgi latviskais dzīves veids un vide būs tas, kas motivēs saglabāt savu valsti.

Godātie Latvijas cilvēki!

Kopš 1958.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā līgumi, kas aizsāka Eiropas Savienības vēsturi, tik nopietnu pārdomu un tik lielas neziņas Eiropā vēl nav bijis. Arī mēs esam šo pārmaiņu un pārbaudījumu dalībnieki, no mūsu valsts pozīcijas un attieksmes būs atkarīgs tas, kādā Eiropā dzīvosim un kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums ir daudz darāmā tepat Latvijā. Politiķiem un valsts varai ir jāstrādā tā, lai turpmāk nostabilizētu valsts finanses, izveidotu mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības sistēmu, veicinātu uzņēmējdarbību un pašiniciatīvu, bet pats galvenais – lai apturētu mūsu cilvēku aizbraukšanu, jo bez cilvēkiem nebūs Latvijas.

Esmu piekritis uzņemties Valsts prezidenta amata pienākumus, labi zinot, ka Latvijai šis būs izšķirīgu lēmumu laiks, bet šādus lēmumus nedrīkst pieņemt nokaitētā gaisotnē un sakāpinātās emocijās. Tādēļ sakārtota valsts un labas attiecības starp cilvēkiem ir pamatu pamats un atslēga mūsu nākotnei. Esmu gatavs strādāt šo mērķu vārdā un darīt visu, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, drošāka, stabilāka.

Lai Jaunais 2012.gads nes Latvijai mieru un saticību!

Laimīgu Jauno gadu!

Novērtē šo rakstu:

10
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...