Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik pa laikam var lasīt ziņas, ka Krievija un Baltkrievija nespēj vienoties par naftas produktu un dabasgāzes cenām un piegādēm. Arī pašlaik šis jautājums ir aktuāls abām valstīm. Nelielai atkāpei – iepriekšējā reize bija 2017.gadā. Tātad – var secināt, ka ar zināmu regularitāti šis jautājums aktualizējas, un izskatās, ka aktualizēsies arī turpmāk.

Nav noslēpums, ka Krieviju un Baltkrieviju daudzi uzskata par cieši saistītām valstīm, neizslēdzot iespēju, ka abas valstis reiz varētu pat savā ziņā apvienoties.

Jāsaka, ka stāsts par sava veida apvienošanos ir daudz senāks, nekā kāds iedomājas. 1999.gada 8.decembrī Maskavā A.Lukašenko un B.Jeļcins parakstīja līgumu par savienību valsts izveidi. Tomēr mazticams, ka šī līguma sagatavošanā nav iesaistījies arī V.Putins1. Protams, ka tālajā 1999.gadā viņš nevarēja paredzēt, kas būs 2020.gadā, bet vienu gan var apgalvot visnotaļ droši, ar šo līgumu V.Putins saskatīja iespēju atsākt sarunas par PSRS atjaunošanos. V.Putins nav slēpis, ka par vienu no lielākajām traģēdijām viņš uzskata PSRS sabrukumu. Viņš pat ir izteicies precīzāk – ka galvenais vēsturiskais notikums, kuru viņš vēlētos izmainīt, ir PSRS sabrukšana.2

Līdz ar to, runājot par V.Putinu un viņa plāniem, jāatceras viņa virsmērķis – alkas pēc PSRS. Skatoties šādā kontekstā, daudzas lietas kļūst nedaudz skaidrākas.

Toreiz Krievijas un tagad arī V.Putina mērķis bija skaidrs, bet kāds bija Baltkrievijas mērķis parakstīt šādu līgumu? Te jāveic atskats vēsturē: 1995. gadā Baltkrievijas prezidents A.Lukašenko paziņoja, ka ar Eiropas Savienību tikko noslēgtais Sadarbības līgums būs pirmais solis valsts ceļā uz iespējamu ES dalībvalsts statusu. Taču pēc 1994. gada ekonomiskās krīzes tautas atbalsts prezidenta administrācijai kritās, un, lai to uzlabotu, Lukašenko bija jārīkojas ātri. Viņš izlēma nevis gaidīt ES atbildi par pievienošanos Savienībai, bet gan vērsties pēc palīdzības pie tā laika Krievijas prezidenta B.Jeļcina.3

Līdz ar to izriet, ka Baltkrievija vēlējās ekonomiska rakstura labumus, savukārt Krievija – politiska. Šis princips jāpatur prātā visu laiku, tieši tāpat, ka V.Putins vēlas izlabot vēsturisko kļūdu un atjaunot PSRS.

2017.gada pavasarī tikai pēc A.Lukašenko un V.Putina tikšanās izdevās atrisināt domstarpības starp Minsku un Maskavu.4

Kā sākumā jau tika minēts, arī pašlaik naftas un gāzes cenu un piegāžu jautājums ir abu valstu dienaskārtības jautājumu augšgalā. Piektdien (7.februārī) Sočos uz pārrunām tikās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Krievijas līderis Vladimirs Putins – tikšanās laikā panākta vienošanās par gāzes cenām, taču naftai atlaide nav iegūta, ziņo "Currenttime".5

Neliela atkāpe: Baltkrievija 2020.gada 11.februārī ir sākusi ņemt no maģistrālā naftas vada “Družba” atzariem tehnoloģisko naftu. Tiek norādīts, ka tehnoloģiskā nafta tiek ņemta no tiem maģistrālā naftas vada atzariem, kuri nav iesaistīti tranzītā.6

Secināms, ka tāpat kā 2017.gadā tikai pēc V.Putina un A.Lukašenko tikšanās ir panākta vismaz daļēja vienošanās. Proti, par dabasgāzes piegādes cenām. Par naftas piegādes cenām vienošanās vēl nav panākta.

A.Lukašenko jau ir uzsācis meklēt alternatīvas Krievijas naftai, un šajā sakarā Baltkrievijā 2020.gada 2.februārī viesojās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. ASV valsts sekretārs uzstāja, ka viņa valsts ir lielākais naftas produktu ražotājs pasaulē. Tādēļ Minskas amatpersonām atliek tikai piezvanīt.7 Jau pirms šīs vizītes Baltkrievija bija paziņojusi, ka importēs naftu no Norvēģijas.8 Jāatzīmē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums jautājumā par centieniem Baltkrievijai iegādāties naftas produktus no citām valstīm bija pārsteidzoši neitrāls. Proti, tika pateikts, ka Baltkrievija kā suverēna valsts var iegādāties naftas produktus, no kā tik vēlas.9

Pie A.Lukašenko un V.Putina tikšanās atgriezīšos nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz apskatīšu, ko V.Putins atsevišķi ir teicis par abu valstu apvienošanos. Vārdos V.Putins norāda, ka apvienošanās nenotiks, bet ne vienu reizi vien V.Putina teiktais nesakrīt ar viņa reālajiem nodomiem. Tā, atbildot uz jautājumu par 1999.gada līguma īstenošanu, V.Putins minēja, ka nav runa par abu valstu apvienošanos vienā, bet gan par savienības izveidi.10

Te vietā neliela atkāpīte – ko tad īsti paredz šis noslēgtais līgums? Tas paredz vienotu valūtu, kopīgu muitu un tiesas, vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās telpas izveidi. Lai aktualizētu šos jautājumus, 2020.gada 7. februārī Putins un Lukašenko tikās Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, lai apspriestu Krievijas un Baltkrievijas ciešāku integrāciju, dienu pirms svētdien apritēs 20. gadadiena, kopš Maskava un Minska parakstīja Savienības valsts līgumu.11

Līdz ar to uz V.Putina teikto var raudzīties divējādi. Pirmais, jā, Krievijas un Baltkrievijas saplūšana vienā valstī nav paredzēta, bet federālas savienības izveide, kur ir divi lieli federālie subjekti – Krievija un Baltkrievija, gan nav izslēgta. Kā zināms, federālā pārvaldības modelī ir federālie atsevišķie subjekti ar daļējām pašnoteikšanās tiesībām un federācijas centrālā vadība. Krievijas un Baltkrievijas federācijas izveides gadījumā V.Putinam vairs nevajadzētu skumt, ka viņš vairs nevar būt Krievijas prezidents.

Šajā sakarā svarīgākais tomēr ir V.Putina paziņojums 2019.gada 7.jūnijā, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā Starptautiskajā ekonomiskajā forumā, kurā viņš paziņoja: es uzskatu, ka baltkrievi, krievi un ukraiņi ir viena tauta. Atkārtoti akcentējot, ka visas baltkrievu un krievu tautas interesēs ir savienoto valstu izveide.12

No V.Putina izteikumiem izriet, ka V.Putins cieši turas pie sava nospraustā mērķa – savienības izveides, kas savā ziņā jau atgādinātu PSRS, par kuras izjukšanu viņš ļoti pārdzīvoja. Jā, bet ko viņš darīs, ja sapratīs, ka ar Baltkrieviju iecerētais neizdosies – nu, var tik minēt, bet lieti būtu atcerēties Krievijas un Ukrainas attiecības. Kamēr Ukraina gāja Krievijai vēlamajā virzienā, viss bija kārtībā, bet, līdzko, tā izdomāja iet citu ceļu, tā… Kas notikās, visi jau zina.

Tagad, paturot prātā iepriekš uzrakstīto, vērts atgriezties pie 2020.gada 7.februāra V.Putina un A.Lukašneko tikšanās atspoguļojuma. Ir pāris fakti, kuri bez vēsturiskā fona zināšanas šķiet maznozīmīgi, bet īstenībā tā tas nav. A.Lukašenko paziņoja: "Mēs tiešām par daudz ko parunājām, aizgājām līdz sirmiem laikiem mūsu kopīgajā dzīvē vienā valstī, apspriedām daudzus vēsturiskus datumus un momentus, tie ir zināmi."13 Tikšanās laikā V.Putins un A.Lukašenko piekrituši turpināt pārrunas arī par integrāciju.

Visbeidzot, lai it kā parādītu abu valstu un to līderu draudzīgās attiecības, tika pat spēlēts hokejs, kur vienā komandā bija V.Putins ar A.Lukašenko. Lieki piebilst, ka prezidentu komanda uzvarēja ar rezultātu 16:1. Būtiskākais bija kas cits, šai komandai bija tikai viens kapteinis, un tas bija V.Putins. Bez nopietnas uzmanības ir atstāts arī tas fakts, ka Lukašenko prom devās bez preses konferences rīkošanas.

Kāds secinājums no šī visa?

A.Lukašenko tālajā 1999.gadā, vēloties saņemt ekonomisku palīdzību no Krievijas, parakstīja līgumu par savienoto valstu izveidi, cerot, ka tikai Krievijai būs jāpilda tās ekonomiskās saistības. Ilgtermiņā “uzsēžoties” uz Krievijas dabas resursiem, Baltkrievija kļuva tik atkarīga no Krievijas labvēlības, ka, tai apraujoties, nonāks lielās ekonomiskās grūtībās, kas var veicināt Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātību. Jebkuru alternatīvu piegāžu meklējumi prasa laiku un resursus. Tas, ka Baltkrievija ir nokļuvusi jau zināmā izmisuma stāvoklī, liecina fakts par tehnoloģiskās naftas ņemšanu. Savukārt Krievija pašlaik izmanto ekonomiskās sviras savu politisko mērķu sasniegšanā, kuri ir nepārprotami saskatāmi. Krievijas pārliecība par savas pozīcijas “stiprumu” apliecina arī Krievijas ārlietu ministrijas neitrālais paziņojums par Baltkrievijas centieniem citur iepirkt naftas produktus. Vienlaikus kā brīdinājums Baltkrievijai ir notikumi Ukrainā, kur Krievija skaidri parādīja, kā tā rīkosies ar tām valstīm, kuras izvēlēsies iet citu ceļu. Visnotaļ droši var teikt, ka V.Putins ir iedzinis stūrī A.Lukašenko un pat nedaudz pazemojis A.Lukašenko mīļākajā sporta veidā – hokejā. Parādot, kurš tad ir īstais komandas kapteinis.

Te kāds jautās – kas mums no tā visa? Atbilde vienkārša, lai cik sāpīgi mums savulaik nešķita, bet stratēģiski vienīgais pareizais lēmums bija atbrīvoties no Krievijas energoresursu atkarības. Tā arī turpmāk nepieciešams turpināt uzsākto kursu uz atkarības mazināšanu no Krievijas visās jomās. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievija nevilcinoties izmantos ekonomiskos instrumentus politisku mērķu sasniegšanā. Tiesa, iespējamība, ka tā attiecībā uz Baltijas valstīm varētu pielietot arī kādus militārus līdzekļus, ir minimums.

Visbeidzot – kā tad paliks ar Baltkrieviju? Atbilde diezgan skaudra, ja V.Putins spēs īstenot savus mērķus, tad tāpat kā hokeja spēlē A.Lukašenko spēlēs komandā, bet kapteinis būs cits.

1 1999.gada 9. augustā Putins tika iecelts par Krievijas Federācijas valdības pirmo vietnieku. Tajā pašā dienā televīzijas uzrunā prezidents Jeļcins viņu nosauca par savu pēcteci. 16. augustā Putins tika apstiprināts par premjerministru.

2 https://www.interfax.ru/russia/602219

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz

4 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/lukasenko-un-putins-nogludina-asumus-vienojas-par-risinajumu-naftas-un-gazes-piegade/

5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-uzspeleja-hokeju-un-vienojas-par-gazes-cenam.d?id=51871389

6 https://ria.ru/20200211/1564530970.html

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pompeo-minska-sola-baltkrievijai-naftu-un-palidzibu-demokratijas-stiprinasana.a346955/

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baltkrievija-atradusi-alternativu-krievijas-naftai-importes-no-norvegijas.a345592/

9 https://ria.ru/20200211/1564529653.html

10 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-un-lukasenko-apspriez-ciesaku-krievijas-un-baltkrievijas-integraciju.a340969/

12 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

13 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-parrunajusi-postpadomju-valstu-pasreizejo-politiku.d?id=51866559

Novērtē šo rakstu:

19
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...