Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sen jau pagājuši 90. gadi, kad gandrīz vai katrs saldējuma un sīkpreču kioska tirgotājs "iepazinās” ar puišiem treniņtērpos, kas ievāca "nodevas” noteiktā rajonā, lai varētu netraucēti darboties savā rūpalā un būtu „pasargāts” no kaimiņu rajona "nodevu iekasētājiem”. Ik pa laikam kāds sāka protestēt pret pastāvošo kārtību, un tad nereti izcēlās ugunsgrēki, apšaudes un līdzīgi filmu cienīgi sižeti. Pamazām gan situācija sakārtojās vismaz tiktāl, lai šāda prakse netiktu uzskatīta par vispārpieņemtu.

Šobrīd naudas izspiešanas sviras ir kļuvušas rafinētākas, legālā aizsegā vai, balstoties uz līdzcilvēku nezināšanu vai likumu un līgumu nelasīšanu. Un arī naudas izspiedēji ir citi, puišu treniņtērpos laiks ir pagājis. Nauda ir ieguvusi virtualitāti un spēju multiplicēties, līdz ar to tiek meklēti efektīvāki veidi, kā no pēc iespējas lielāka daudzuma cilvēku iekasēt pēc iespējas vairāk naudas. Ja arī kāds ko atklās un sūdzēsies, tad viens no tūkstoša, katrā gadījumā - peļņa tāpat droši garantēta.

Nevarat iedomāties tādu situāciju? Nu, piemēram: bankas un apdrošināšanas kompāniju savstarpēji noslēgtās vienošanās par uzpūstām apdrošināšanas polisēm ieķīlāto nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) apdrošināšanai par labu bankai esošo saistību apmērā. Banku interese ir pelnīt, un īpaši brīžos, kad 105% hipotekārā kreditēšana ir apstājusies, no procentiem nopelnīt nevar, no aktīvu pārņemšanas – bieži vien var, taču skandalozi, nav nemaz tik slikts variants klusi un mierīgi saņemt procentus ne tikai par apdrošināšanas kompāniju vārdā izrakstītām polisēm, bet arī no jebkura bankas klienta noformētās virsapdrošināšanas polises.

Kā tas notiek? Varu tikai iztēloties (nosapņot?) aptuvenu scenāriju, jo diez vai bankas un apdrošinātāji būs ļoti runīgi par šo tematu un steigsies atklāt savstarpējās ieinteresētības patieso maksu. Banka izvēlas „akceptētas” apdrošināšanas kompānijas, t.i. kompānijas, ar kurām klients drīkst noformēt apdrošināšanas polisi. Izvēles un akceptācijas kritēriji, protams, nekur netiek publiski pausti. Dodoties noformēt polisi, klients, protams, apdrošinātāju informē, ka atlīdzības guvējs būs banka nedzēsto kredītsaistību apmērā. Un te nu parasti sākas interesantākais: apdrošinātājs atkarībā no bankas nosaka arī apdrošināšanas summu, t.i. vispirms, protams, nosaucot summu par kvadrātmetru, kas pēc neoficiālas informācijas svārstās (-ījās) no 550 līdz 750 Ls/kv.m..Ja klients sāk jautāt, kādēļ tāda summa vai protestēt, tad visbiežākās atbildes ir:

- Tāda ir bankas prasība;

- Jums taču īpašums ir jāapdrošina par atjaunošanas vērtību;

- Tādas ir izmaksas kvadrātmetrā, lai uzceltu līdzvērtīgu īpašumu tā bojāejas gadījumā.

Šādas atbildes neviļus uzvedina gan uz domām, vai tiešām apdrošinātājam būtu jāapdrošina īpašums nevis pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem, bet gan pēc bankas prasībām, gan arī - vai tiešām apdrošinātājs ir pārliecināts, ka tieši šāda summa patiesi ir NĪ atjaunošanas vērtība, jo šādas summas tiek piemērotas gan dzīvokļiem blokmājās, gan mājai Bauskas novadā, gan mājai Rīgā vai Aizkrauklē neatkarīgi no NĪ patiesā stāvokļa. Būvniecības ekspertu komentāriem un pētījumam par patiesajām celtniecības izmaksām varētu veltīt pat atsevišķu rakstu.

Īpašumu virsapdrošināšana

Jā, kādam īpašumam patiesi šie 700Ls/kv.m. (un pat daudz vairāk!) varētu būt atjaunošanas vērtība, bet neba jau nu visiem pēc kārtas. Attiecīgi daudzos gadījumos var runāt par t.s. virsapdrošināšanu, jeb situāciju, kad apdrošinājuma summa par apdrošināto objektu pārsniedz tā atjaunošanas vai faktisko vērtību. Svarīgi zināt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas kompānija tāpat izmaksātu tikai zaudējumu segšanai nepieciešamo summu (mīnus pašrisku), rēķinot to no īpašuma faktiskās vērtības. Virsapdrošināt - nozīmē vienkārši uzdāvināt naudu apdrošināšanas kompānijai. Vai varbūt tomēr daļēji arī bankai, ja jau tās tik ļoti lobē šādu praksi?

Arī apdrošinātāji nebūt nesteidzas protestēt pret šādu praksi, kaut gan, kam tad vēl lielākā mērā kā viņiem vajadzētu informēt klientu par visiem ar apdrošināšanu saistītajiem riskiem. Acīmredzot tomēr arī apdrošinātājiem princips: lielāka apdrošināšanas summa – lielāka klienta samaksātā apdrošināšanas prēmija, nemaz neliekas tik zemē metams. It īpaši, ja ir gana daudz cilvēku, kas noslēgtajiem līgumiem pievērš tikai formālu uzmanību (https://www.swedbank.lv/zinas/20.09.2012/1/)

Reizēm gan bankām sanāk misēklis jeb, kā tagad populāri teikt, komunikatīvā kļūda. Piemēram Swedbank, kura nolēma nebūt sīkumaina un konkrēto summu par kvadrātmetru (750.00Ls) fiksēt bankas mājaslapā. Kā tas oficiāli beidzās 2010.gadā, var palasīt šeit: http://www.delfi.lv/news/business/finance/pec-ptac-aicinajuma-swedbank-novers-netaisnigu-hipotekaro-kreditu-liguma-noteikumu.d?id=33907565

Kāpēc tad es visu rakstu tagadnes formā, ja jau ir publicēts tik skaists situācijas atrisinājums? Ir citas bankas un mazliet cita pieeja, lai izspiestu savu ieplānoto “kvadrātmetra maksu”, kas turpinās arī šodien un pat gadījumos, kad bankas un klienta noslēgtais līgums nosaka citādi. Par visām bankām neņemšos spriest, taču konkrēti AB.LV Bank (agrākā Aizkraukles banka) vēl joprojām piekopj šādu praksi.

Personīgs piemērs. NĪ Jaunjelgavas novadā ekspluatācijā nodots 1984.gadā. Ar AB.LV Bank 2007.gadā noslēgts hipotekārā kredīta līgums, kurš nosaka, ka katru gadu ir arī jāatjauno NĪ polise. Tiktāl skaidrs, neviens šādu prasību neapstrīd, ko vajag, to vajag, no nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens. Konkrētais līgums gan nosaka, ka apdrošināšanas summai jābūt ne mazākai par NĪ tirgus vērtību (šajā gadījumā pēc sertificētu vērtētāju izsniegta vērtējuma - 51 100 LVL).

 Taču, lai pie kāda apdrošinātāja, kuru banka ir "akceptējusi” (un tādi ir tikai 4!), grieztos, visi kā viens apgalvo, ka obligāti NĪ jāapdrošina par 700.00Ls/kv.m. Citādāka summa vienkārši neesot iespējama. Sareizinot šo summu ar ēkas kvadratūru sanāk trīstik liela summa kā tirgus vērtība, tātad atkal atgriežamies pie virsapdrošināšanas, par ko apdrošinātāji diplomātiski klusē, bet banka visas šādas norādes ignorē.

Klients tomēr vēlas izmantot savas līgumiskās tiesības un apdrošināt NĪ par sevis izvēlētu saprātīgu summu (šajā gadījumā 90 000 LVL), kas nav mazāka kā sertificētu vērtētāju noteiktā tirgus vērtība. Un te nu sākas īsts teātris: banka paziņo, ka šādu apdrošināšanas polisi nepieņemšot, jo tā neatbilst bankas prasībām un vispār apdrošināšanas summa 90 000 LVL ir zemapdrošināšana!!! Līgumā ierakstīto banka ignorē un uzstāda ultimātu: vai nu noslēgsiet polisi pēc mūsu noteikumiem, vai arī to nepieņemsim un slēgsim savu polisi pie sevis izvēlēta apdrošinātāja par sevis izvēlētu summu, kuru jums kā klientam būs jāapmaksā. Ko arī dara, neskatoties uz to, ka PTAC u.c. iestādes ir iesaistījušās jautājuma izskatīšanā un pieprasījušas bankai paskaidrojumus par tās rīcību. Klientam pienāk paziņojums, ka banka apdrošinājusi īpašumu par vairāk kā 137 000Ls un tagad klientam ir pienākums apmaksāt prēmiju, bet klienta laicīgi iesūtīto polisi banka ignorē. Klientam, protams, nav citu variantu kā cīnīties par savu taisnību. Pretējā gadījumā iestājas reketa likums: vienreiz samaksāsi, turpmāk arī maksāsi.

Vēl vairāk – banka, aizbildinoties ar prēmijas maksājumu daļu nenomaksas riskiem, pieprasa obligāti segt prēmijas maksājumu pilnā apmērā, neļaujot izmantot patērētājam izdevīgāko apmaksas variantu no apdrošināšanas kompānijas piedāvātajiem.

Kāds varbūt, šo visu izlasot, teiks: nu kas tur liels, nu, pārmaksā cilvēks gadā kādus 30.00 – 50.00 latus apdrošināšanas prēmijā. Bet, ja bankai tādu apdrošināšanu ņēmēju ir kaut vai 10 000, tad aina zīmējas pavisam cita. Un, ja vēl gada laikā izspiestos 300 000 – 500 000 pareizina ar 20 (vidējais hipotekārā kredīta termiņš), te jau runa ir par miljoniem latu.

Citu banku šībrīža prakse attiecībā uz apdrošināšanu

Būtu grēks nepapētīt, kas tad notiek pārējās bankās, vismaz - kas tad tiek deklarēts un ir publiski pieejams interesentiem/klientiem banku mājas lapās. Kas un kā notiek praksē, par to droši vien visprecīzāk zinās pastāstīt banku klienti, kuri veic ieķīlāto NĪ apdrošināšanu. Gribas, protams, cerēt, ka ir arī godprātīgas bankas un pozitīva prakse, kas nav vērsta uz naudas izspiešanu.

Swedbank

Iespējams, nevēloties padziļināt 2010.gadā samilzušo konfliktu vai vienkārši nolēmusi mainīt NĪ apdrošināšanas politiku, taču tieši šī banka piedāvā vienu no visplašākajiem apdrošināšanas kompāniju sarakstiem, kuru izrakstītās polises banka akceptē. Bankai ir arī sava apdrošināšanas kompānija: Swedbank P&C Insurance ar pieejamiem apdrošināšanas noteikumiem MA 0613 PDF formātā. Bankas vispārējā prakse ir apdrošināt NĪ tā atjaunošanas vērtībā. Kopumā gan informācija nav īpaši labi pārskatāma un lielākajai Latvijas bankai - paskopa.

DNB banka

Īsi, konkrēti un pārskatāmi, plašs akceptēto apdrošināšanas kompāniju loks, skaidra un saprotama informācija, vienkārši sameklējama: https://www.dnb.lv/lv/privatpersonam/apdrosinasana/majokla-apdrosinasana

Apdrošināšanas iespējas atkarībā no objekta nolietojuma: vai atjaunošanas, vai faktiskā. Apdrošināšanas maksu piedāvā pievienot ikmēneša kredīta maksājumam.

SEB Banka

 Sadaļā pie hipotekārajiem kredītiem parādās īpašais piedāvājums sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību Balta, turpat arī konkrētās kompānijas apdrošināšanas noteikumi. Zem sadaļas “ Noformēšana” var atrast neuzkrītošu vispārējo apdrošināšanas nosacījumu aprakstu: http://www.seb.lv/lv/private/services/trusts/mortgages/noformesana2/iegade/ipasums/

Šai bankai būtiskākais, lai negadījuma rezultātā spēj dzēst savu kredīta atlikumu. Akceptēto apdrošināšanas kompāniju saraksta nav, varētu uzskatīt, ka banka pieņem jebkuras apdrošināšanas kompānijas polisi.

Citadele

Ļoti skopa informācija. Sadaļā pie hipotekārajiem kredītiem vien divi īsi teikumi, un proti: ”Nekustamā īpašuma apdrošināšana — 0,09-0,4% no īpašuma tirgus vērtības. “

Banka Citadele sadarbojas ar tādām apdrošināšanas kompānijām, kā AAS Gjensidige Baltic un BTA Insurance Company SE.” (Sadarbojas – tas nozīmē apdrošināšanas kompānijas vārdā izraksta polises un saņem komisiju? Vai arī tās ir visas kompānijas, ko banka akceptē?)

Ko var secināt? Katrai bankai ir atšķirīgi nosacījumi apdrošināšanai, katrai ir savi iecienītie sadarbības partneri apdrošināšanā, neviena banka, izņemot AB.LV, neierobežo apdrošināšanas prēmiju maksājumu skaitu, un nevienā no bankas mājaslapām nekur neparādās obligāts nosacījums apdrošināt kv.m. NĪ par X latiem. Bet vai tas nozīmē, ka šāda prakse vairs nepastāv? Arī manis pieminētajā AB.LV Bank mājaslapā nekas neliecina, ka klientam nāksies rēķināties ar bankas noteiktu summu par kvadrātmetru, taču realitātē, kārtojot apdrošināšanas polisi, ar to nākas saskarties.

Pieļauju, ka nebūt neesmu vienīgā, kuru banka šādā veidā cenšas piespiest mākslīgi sadārdzināt īpašuma vērtību; vienkārši vairākums mīļā miera labad piekrīt slēgt šādas polises vai pat nemaz neiedomājas, ka banka šādā veidā uz viņu rēķina pelna un ka varētu kaut ko bankai bilst pretim. Vinnētāji ir apdrošināšanas kompānijas, jo katru gadu saņem uzpūstas apdrošināšanas prēmijas no bankas klientiem, vinnētājs acīmredzot ir banka, kura par konkrēta lieluma apdrošināšanas summām saņem komisijas maksu (vai, sapņojot tālāk - pateicības un iepriecinājumus); vienīgais, kurš neko negūst, bet zaudē, ir bankas klients, kurš katru gadu pārmaksā, pārmaksā un pārmaksā.

Novērtē šo rakstu:

84
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...