Bankas negribot iegūt desmittūkstošus jaunu klientu, atverot saimnieciskās darbības kontus pašnodarbinātajiem

Kad pirms diviem gadiem tika plānotas nodokļu paaugstināšanas radošo profesiju pārstāvjiem un pašnodarbinātajiem, vienlaikus virzoties uz mikronodokļa statusa likvidāciju, ministri Jānis Reirs un Nauris Puntulis radošajām savienībām solīja — būs iespējams maksāt nodokļus vairākos režīmos. Viens no tiem — reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un nomaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nederīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi, ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un kādu individuālo darbu veic papildus, finanšu ministrs J. Reirs 2020. gadā solīja — katram pašnodarbinātajiem būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā, kurā ienākošajām naudām (vienalga, būtu tie internetā pārdoti rokdarbi vai autoratlīdzības) 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski.

Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot. Tādā veidā pašnodarbinātajiem būtu vismaz divi konti — parastais konts personīgajām finansēm vai uzkrājumiem un saimnieciskās darbības konts tiem ienākumiem, kurus pēc to gūšanas vispirms jāapliek ar nodokļiem.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” toreiz teica ministrs. Kā piemēru viņš minēja žurnālistus, kas taisa materiālus vairākiem medijiem reizē: atlīdzības no vairākiem maksātājiem saplūdīs vienā saimnieciskās darbības kontā, no kura banka automātiski pārskaitīs nodokļu procentus uz Valsts kasi.

Tagad, vairāk nekā gadu pēc šī plāna paziņošanas, ir izrādījies — pa visu valsti pašnodarbinātajiem netiekot atvērti saimnieciskās darbības konti, jo… neviena banka neesot izrādījusi vēlmi piedāvāt šāda veida pakalpojumu un iegūt desmitiem tūkstošu jaunu klientu.

Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņoja, ka tikai šobrīd viena banka izrādot interesi par iespēju nodrošināt saimnieciskās darbības kontu kā pakalpojumu saviem klientiem, un tas varētu kļūt pieejams kaut kad “šī gada otrajā pusē”. No tā tikpat labi izriet, ka tas var arī nebūt pieejams.

Jautājumu par to, kur pazudusi iecere par saimnieciskās darbības konta ieviešanu, apakškomisijas sēdē aktualizēja Saeimas deputāte Ļubova Švecova, kura pārzina nodokļu iekasēšanas jautājumus labāk nekā I. Jaunzeme, jo Ļ. Švecova pati ir atvaļināta Finanšu policijas pulkvede.

Uz to VID vadītāja taisnojās, ka VID kā iestāde saimnieciskās darbības konta ieviešanai bijusi gatava jau pagājušogad, taču neesot pieteikusies neviena komercbanka, kas būtu gatava praksē nodrošināt šādu pakalpojumu.

Pašlaik viena banka “varētu būt gatava” ieviest šo sistēmu, komisijas sēdē sacījusi I. Jaunzeme. VID ģenerāldirektore norādīja, ka vēl arī otra komercbanka pašlaik testējot VID izveidoto sistēmu, tomēr I. Jaunzeme nevarēja nosaukt, kas ir šīs bankas.

VID mājaslapā ir norādīts, ka “saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā”.

Saeima 2021. gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem izmantot īpašo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Jāpiebilst, ka tieši grāmatvedības uzskaites sarežģītība (kas automātiski nozīmē grāmatvedības algošanu) ir tā, kas attur mazos mājražotājus vai daudzus radošo profesiju pārstāvjus no pašreizējo nodokļu nomaksas režīmu izmantošanas.

Ja komercbankas, kam šādā veidā izdotos iegūt neskaitāmus jaunus klientus (turklāt leģitīmus vietējos klientus, nevis kādus moldāvu shēmotājus), negrib ņemt pretī ar likumu garantētu biznesa nišu, tad šo funkciju var uzņemties VAS “Latvijas Pasts”.

Pasts vienmēr ir piedāvājis naudas pārvedumus, tam ir sava Pasta Norēķinu Sistēma (PNS), ko daudzi pensionāri izmanto pensijas saņemšanai un uzkrājumiem, kā arī mazie uzņēmēji to izmanto norēķiniem un maksājumiem tādos attālos novados, kur uz vietas pagastā nav ne bankas filiāle, ne skaidras naudas iemaksas bankomāti.

Uz PNS kontu var saņemt jebkāda veida maksājumus un no PNS konta var nosūtīt maksājumus uz jebkurieni, pasta BIC/SWIFT kods ir LPNSLV21. Vienīgā atšķirība no kredītiestādēm — “Latvijas Pasts” neizsniedz kredītus, un PNS vismaz pagaidām nav internetbankas, tāpēc darījuma veikšanai jāapmeklē pasta nodaļa. Citādi PNS maz atšķiras no banku pārskaitījumiem.

Valdībai atliktu vien dot rīkojumu “Latvijas Pastam” kā 100% valsts akciju sabiedrībai nekavējoties izstrādāt un ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu kā jaunu PNS pakalpojuma paveidu, uzprogrammēt risinājumu, noinstruēt pasta operatorus un izziņot cenrādi.

Lai atvieglotu nodokļu aprēķinus, var (piemēram) noteikt, ka nodokļa procenti no ienākošās naudas saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā uzkrājas visu mēnesi (to nevar izņemt vai aizskaitīt tālāk), tad nākamā mēneša 1. datumā nodokļu procenti automātiski pārskaitās uz Valsts kasi. Problēma pašnodarbinātajiem atrisināta, savukārt valsts uzņēmums var lepoties ar jauniem ienākumiem no jaunas biznesa nišas.

Novērtē šo rakstu: