Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!
Foto

Barbarossa. Mīti un realitāte

Es-seržants (literārs pseidonīms)
01.04.2012.
Komentāri (95)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī rakstu sērija ir iecerēta kā turpinājums šajā portālā iepriekš publicētajam - http://bit.ly/GG2uNP, un tās mērķis nav iztirzāt Hitlera plānu vai sniegt tā realizācijas aprakstu. Tas jau darīts pietiekoši, un informācija ir pieejama jebkuram interesentam. Doma bija apskatīt cēloņus un likumsakarības, kas ļāva Vērmahtam gūt tik satriecošus panākumus kampaņas sākuma fāzē un tas kontekstā ar šo notikumu skaidrojumiem šodien, kā arī saistībā ar pašreiz aktuāliem jautājumiem. Iesākumā plānots kā viens raksts, bet informācijas apjoma dēļ pārtapis vairākos tematiski saistītos, kuri ar Pietiek laipnu atļauju tiks secīgi publicēti, ja būs interese no lasītāju puses.

Iespējams, ka kāds, izlasot šeit rakstīto kā tādu bulvāru romānu, atkal pateiks: „Aizraujoši, bet jau piegriezies. Varētu kaut ko aktuālāku.”

Neslēpšu, ka Ex-seržantam ir „slimīga” interese par konkrēto periodu (dramatiski notikumi, spilgti personāži). Protams, ka tas nav iemesls, lai šāda veida vēsturiski apcerējumi tiktu publicēti dotajā vietnē, kur tomēr tiek apskatīti vairāk vai mazāk aktuāli jautājumi, ja vien nepastāvētu zināma saikne ar šodienas aktualitātēm. Ja kas, tad ir ļaudis, kas šo saikni saprot ļoti labi un izmanto to saviem pavisam aktuāliem mērķiem. Un tā nav tikai mana atziņa. Līdzīgus secinājumus ir izdarījusi tāda visnotaļ nopietna iestāde kā SAB - http://bit.ly/GTgKNI.

Katrs, kas kaut cik seko notikumiem mūsu kaimiņvalstī, būs pamanījis, ka ar klusu varas atbalstu tur pamazām tiek reanimēts Josifa Vissarionoviča kults - bit.ly/HcPsVI. Kādam nolūkam tas tiek darīts - tēma atsevišķam pētījumam.

1. daļa. "Es brīdināju Staļinu."

Ir 1940.gada ziema. Sarkanās armijas ģenštāba galvenās izlūkošanas parvaldes (Главное раведывателное управление - ГРУ) informācijas nodaļā rit spraigs darbs. Nule kā no militārā atašeja Francijā ir saņemts vērtīgs dokuments - Francijas armijas ģenštāba atskaite par franču –vācu karu 1939.-1940. gadā. Šo vērtīgo dokumentu krieviem nodeva pats franču armijas ģenštāba priekšnieks ģenerālis Gamelens ar vārdiem: „Ņemiet, pētiet un raugieties, lai Jūs nepiemeklētu tāds liktenis, kāds piemeklēja mūs.”

Atskaitē ir uzskaitītas visas vācu divīzijas, vairāk kā simt, norādīta to numerācija, sastāvs un bruņojums. Shematiski paradīta visa karadarbības norise no pirmās līdz pēdējai kara dienai. No operatīvā viedokļa tur nav nekas jauns - frontes pārraušana ar koncentrētiem triecieniem un sekojošu pretinieka vienību aplenkšanu. Taču jauns ir tas, ka vācieši bija ieviesuši jaunu operatīvi stratēģisku vienību - tanku armiju (4-5 tanku divīzijas un 3-4 motorizētās divīzijas). Otrs jaunums - aviācijas, tanku, artilērijas un kājnieku koordinēta darbība.

Divu nedēļu laikā top ziņojums, kas nogulst uz Sarkanās armijas ģenštāba priekšnieka G. Žukova (1. attēlā) galda. Dokumentā ir noradīts uz nepieciešamību veidot tanku armijas, kas varētu stāties pretim vācu tanku „ķīļiem”, tiek pamatota lielu prettanku artilērijas un pretgaisa aizsardzības vienību veidošanas nepieciešamība. Kāds gan ir pārvaldes virsnieku pārsteigums, saņemot atpakaļ šo dokumentu, uz kura, nevīžīgā rokrakstā uzšņāpta, rēgojās Žukova rezolūcija: „Man tas nav vajadzīgs. Paziņojiet, cik daudz degvielas bija izlietots uz vienu automašīnu.”

1940.gada rudenī padomju izlūkdienests fiksēja rūpīgi maskētu Vērmahta daļu pārvietošanu no rietumu apgabaliem uz Poliju, Čehoslovākiju un Austrumprūsiju. Militārpersonas bija pārģērbtas civilās drēbēs, bet militārās kravas tika maskētas kā lauksaimniecības tehnika. Runāt par to bija bīstami, tā kā nesen bija noslēgts Molotova-Ribentropa pakts.

Atceras toreizējais ГРУ informācijas nodaļas priekšnieks Vasilijs Novobraņecs: „Mēs pedantiski fiksējam visus izlūkdienesta datus, uzskaitījām katru divīziju. Mēs reģistrējām ne tikai divīziju numurus, to organizāciju un bruņojumu. Mēs zinājām visus vecākos virsniekus, viņu rakstura īpašības un aizraušanos, zinājām, kam patīk vīns, kam kārtis un kam sievietes. Reizi mēnesī tika sastādīti izlūkdatu ziņojumi, kas tika izsūtīti valdībai, politbiroja locekļiem, ģenštābam un armijas vienību štābiem armijas korpusus ieskaitot. Bet vēl bija viens specziņojuma veids ar atzīmi „Pilnīgi slepeni”. Šie ziņojumi, kas ietvēra īpaši svarīgu informāciju, tika izsūtīti adresātiem pēc Staļina personīgi apstiprināta saraksta, un tie bija - Staļins, Molotovs, Maļenkovs, Berija, Vorošilovs, Timošenko, Mereckovs un Žukovs”.

Maskava. Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka kabinets. Pie rakstāmgalda sēž vīrs ar ģenerālleitnanta zīmotnēm - pakāpe, kas nule kā ieviesta Sarkanajā armija. Tas ir Fiļips Goļikovs - jau ceturtais pēc kārtas militārās izlūkošanas resora vadītājs, kas nozīmēts šajā amatā pēdējo divu gadu laikā. Iepriekš viņš ieņēma 6.armijas komandiera amatu, un lieki būtu teikt, ka lielas izpratnes par stratēģisko izlūkošanu viņam nav. Bet tas nav būtiski. Ja jau maršals Vorošilovs, pēc profesijas atslēdznieks, bez jebkādas militāras izglītības varēja 15 gadu laikā ieņemt aizsardzības lietu komisāra amatu un komandēt armiju grupas un frontes, tad kāpēc gan viņš, kā nekā kara Akadēmiju pabeidzis, nevarētu vadīt izlūkošanas darbu. Un galvenais jau nav pieredze, bet gan šķiriskā intuīcija (классовое чутье); intuīcija saka priekšā ģenerālim, ko vēlas dzirdēt no viņa „tur augšā”, un tas nebūt nav tas, ko viņam šeit nes informācijas nodaļas analītiķi. Lūk, arī tagad ir iesniegts kārtējais ziņojums, kur noradītais Vērmahta divīziju skaits otrpus robežai ir 110, bet viņam ir savādāka informācija no visnotaļ ticamiem avotiem. Nule kā saņemts ziņojums no atašeja Dienvidslāvijā Putņika, kur ir runa par nieka 35 vērmahta divīzijām. To arī apstiprina vācu vēstniecībā iefiltrētais aģents.

Tādēļ arī izsaukts informācijas nodaļas vadītājs apakšpulkvedis Novobraņecs. „Jūsu domas?” jautā Goļikovs, norādot uz Putņika shēmu. „Biedri ģenerāl, esam rūpīgi iepazinušies ar šo dokumentu, un mūsu slēdziens - dezinformācija. Kaut arī noradītā divīziju numerācija atbilst mūsu datiem, taču to skaits ievērojami samazināts. Bez tam izvietojums ir vienmērīgs gar visu robežu bez jebkādas sistēmas, kas neļauj saskatīt operatīvā plāna ideju.”

„Tur augšā,” ģenerālis zīmīgi norāda ar pirkstu uz griestiem. „Domā savādāk. Galvenie vāciešu spēki ir koncentrēti Francijā un gatavojas dot izšķirošu triecienu Anglijai. Par to liecina Londonas intensīvā bombardēšana un vāciešu gatavošanās forsēt Lamanšu.”

Un tagad neliela atkāpe no ГРУ virsnieka atmiņu grāmatas atstāsta (Василий Новобранец. Я предупреждал о войне Сталина. Записки военного разведчика).

Viennozīmīgi apgalvot, kā tas ir darīts minētajā grāmatā, ka vācu desanta operācijas Jūras Lauva plānošana bija blefs un dezinformācijas plāna sastāvdaļā ar mērķi maldināt krievus, būtu nekorekti. Tāds plāns bija, un Hitlers 16.07.1940. parakstīja direktīvu šī plāna īstenošanai (http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000074/st010.shtml). Strīdīgs jautājums ir par to, vai vācieši varēja nodrošināt nepieciešamo transporta līdzekļu skaitu, lai pārvestu 30 divīzijas, tai skaitā 6 tanku un 3 motorizētās. Turpretim atbildi, kāpēc plāns netika realizēts, var sniegt pārliecinoši. Nav jābūt stratēģim, lai saprastu, ka šādas operācijas nodrošināšanai ir nepieciešama akvatorijas un gaisa telpas kontrole, bet Kriegsmarine to nespēja nodrošināt, jo bija ievērojami vājāka par Royal Navy. Atlika aviācija - pikējošie bumbvedēji un torpēdnesēji, kas spētu bloķēt britu floti, savukārt tam bija nepieciešams nodrošināt gaisa telpas kontroli virs Lamanša.

Tāpēc arī Luftwaffe iesaistījās episkā gaisa kaujā ar RAF laika posmā no 09.06.1940 līdz 30.10.1940., līdztekus veicot angļu pilsētu bombardēšanu, lai salauztu britu cīņas garu. Šī epizode ir iegājusi vēsturē ar nosaukumu „kauja par Angliju” (3.-9. attēlā) - veiksmīgs nosaukums, ņemot vērā tās lomu Anglijas, un ne tikai, turpmākajā liktenī. Kad kļuva skaidrs, ka Luftwaffe iecerēto nepanāks, Hitlers 12.10.1940 paraksta pavēli par desanta plāna atcelšanu, un, kaut arī vācu lidmašīnas vēl turpināja bumbot angļu pilsētas, tas jau bija manevrs ar mērķi maldināt krievus. Tātad 1940. gada rudenī bija skaidrs, ka uzbrukums britu salām nenotiks. Tanī pat laikā reiha kara mašīna bija ieskrējusies - armija mobilizēta, ekonomika orientēta uz karu, un to vairs, izņemot pasu Hitleru, apturēt nevarēja neviens. Sākas Vērmahta pārdislokācija uz Austrumu robežu.

Ja ierindas pilsonim vēl varēja būt šaubas pat turpmāko notikumu attīstību, tad vai tādas varētu būt padomju valsts vadītājam ar viņam pieejamo plašo НКВД un ГРУ aģentūras tīklu visā Eiropā? Ko dara Staļins šajā situācijā? Lai atbildētu, atgriezīsimies pie mūsu stāsta varoņa Novobraņeca.

Saprotot, ka ГРУ priekšnieks patstāvīgi „nošņakā” pārdesmit divīzijas viņa ziņojumos, piedzenot ciparus tā, kā to vēlas „tur augšā”, virsnieks izšķiras par soli, kas var maksāt viņam dzīvību - viņš nolemj nosūtīt ziņojumu uz štābiem, politbiroju un Staļinam bez priekšnieka rezolūcijas un ziņas. Tā top izlūkošanas datu ziņojums Nr.8 par situāciju uz 1940.gada decembri. Ziņojuma kopsavilkumā ir rakstīts: „Pēdējā laikā tiek atzīmēta masveida vācu karaspēka pārdislokācija pie mūsu robežām. Šīs darbības tiek rūpīgi maskētas. Uz 1940.gada decembri pie mūsu robežām ir koncentrētas aptuveni 110 divīzijas, no kurām 11 - tanku. (skatīt shēmu).”

Pēc dažām dienām Novobraņecu izsauc ģenštāba priekšnieks Mereckovs. Kabinetā bez viņa ir vietnieks Vasiļevskis. Saruna ieilgst gandrīz līdz rītam ar karšu un shēmu pētīšanu. Abi augsta ranga militāristi ir pārliecināti - apakšpulkvedim taisnība, vācieši gatavo uzbrukumu.. Mereckovs apsola nekavējoties ziņot aizsardzības lietu komisāram Timošenko un vēlāk arī Staļinam. Kas notiks tālāk? Vai Staļins pieņems attiecīgus mērus - tiks veikta slēpta mobilizācija, armijas izvēršana un ekonomikas pārorientācija kara vajadzībām? Jā, mēri tiks pieņemti, tikai pavisam citi. Pēc dažām dienam Mereckovu atbrīvos no amata un vietā iecels Žukovu. 23.06.1941, otrā dienā pēc kara sākuma, Mereckovu arestēs un apvainos Dzimtenes nodevībā.

Un kā tad sevi parādīs jaunais ģenštāba priekšnieks ? Lūk, Novobraņeca vērtējums: „Žukovs bija nelokāms „mierīgās līdzāspastāvēšanas” un draudzības līnijas piekritējs attiecībās ar fašistiem Molotova-Ribentropa pakta garā. Viņš sāka cīņu ar „provokatoriem” un „panikas cēlājiem”.”

Tālāk Novobraņecs piemin, ka atbilstoši Žukova uzskatiem 1941.gada sakumā vācieši bija koncentrējuši pie robežas 70-75 divīzijas (Novobraņeca decembra ziņojumā - 110). Nolēmu parbaudīt un uzmeklēju tīmeklī nākamā maršala un nacionālā varoņa memuārus - Жуков Г К. Воспоминания и pазмышления. В 2 т. — М.: Олма-Пресс, 2002.

IX nodaļa, Žukovs retoriski jautā: „Ko mēs tad zinājām par Vācijas bruņotiem spēkiem, kas bija koncentrēti pret PSRS?” Un paskaidro: „Informācija, kas pie mums nāca no ģenerāļa Goļikova, tika nekavējoties novadīta Staļinam. Tomēr es nezinu, kādu izlūkošanas informāciju Ģolikovs ziņoja Staļinam, apejot aizsardzības lietu komisāru un ģenštāba priekšnieku, un šādi ziņojumi tika veikti ne vienu vien reizi. Vienu tik varu pateikt: Staļins zināja daudz vairāk nekā militārā vadība. Bet pat no tā, ko viņam ziņoja militārais izlūkdienests, viņš noteikti varēja saredzēt pieaugošas kara briesmas, bet to viņš neizdarīja un, pārvērtējot savas iespējas, gāja tālāk pa nepareizu ceļu.”

Vai jūtat uzsvaru: „Es nezināju, tāpēc neatbildu.” Protams, ģenštāba priekšniekam nav vienmēr jāzina informācijas avoti un dažas citas lietas, kas saistītas ar izlūkošanas specifiku. Bet runa jau ir par Vācijas bruņotiem spēkiem, kas bija koncentrēti pret PSRS. Kāda jēga Staļinam slēpt šo informāciju no militārās vadības? Un, kā apgalvo to autors, ziņojumi par vācu daļām tika izsūtīti visiem štābiem un pirmām kārtām ģenerālajam. Nesmukums sanāk, biedri Žukov. Izskatās, ka memuārists mēģina atmazgāties uz citu rēķina.

Tālāk Žukovs raksta: „Uz 1941. gada 4. aprīli saskaņā ar Goļikova ziņojumu pret PSRS kopa atradās 72- 73 divīzijas.”

Cipars sakrīt ar Novobraņeca pieminēto. Bet kur tad palika jau pieminētais ziņojums Nr.8 par 1940.gada decembri ar 110 divīzijām? Āāā, skaidrs, Mereckovs to apēda nekavējoties pēc izlasīšanas, un līdz Žukovam tas nenonāca.

Kādi tad reāli bija vācu spēki uzbrukuma priekšvakarā? Vācieši bija sakoncentrējuši trīs armiju grupas atbilstoši trim uzbrukumu virzieniem – Ziemeļi, Centrs un Dienvidi - ar kopējo divīziju skaitu - 146, no kurām 22 - tanku, un vēl 15 brigādes. Uzbrukumu atbalstīja trīs gaisa flotes ar kopējo lidmašīnu skaitu - 3550.

Ja jau esam pieskārušies Žukova memuāriem, tad nedaudz par pirmajām kara stundām: „Pulksten 4:30 no rīta mēs ar Timošenko atbraucām uz Kremli. Visi izsauktie politbiroja locekļi jau bija sapulcējušies. Mūs uzaicināja uz kabinetu. Staļins bija bāls un sēdēja pie galda ar pīpi rokā. Mēs ziņojām par situāciju.

-          Vai tik tā nav vācu ģenerālu provokācija, - neticīgi jautāja Staļins.

-          Vācieši bumbo mūsu pilsētas. Kāda tur provokācija… - atbildēja Timošenko.

-          Ja vajag organizēt provokāciju, - saka Staļins, - tad vācu ģenerāļi bumbos arī savas pilsētas… - un, nedaudz padomājot, turpināja - Hitlers noteikti par to neko nezina.”

Tā Žukovs.

Atceras toreizējais politbiroja loceklis un nākamais padomju valsts vadītājs Ņ.Hruščovs :

„Berija man pastāstīja sekojošo: kad sākās karš, pie Staļina sapulcējās politbiroja locekļi. Staļins morāli bija pilnīgi nospiests un paziņoja sekojošo: „Sākas karš, un notikumi noris katastrofāli. Ļeņins atstāja mums proletārisku padomju valsti, bet mēs viņu pad...sām.” Burtiski tā arī izteicās. „Es, - viņš saka,- atsakos no vadības”, - un aizgāja. Aizgāja, iekāpa mašīnā un aizbrauca uz tuvējo vasarnīcu. „Mēs, - stāstīja Berija, - palikām. Ko darīt tālāk? Pēc tam, kad Staļins sevi tā parādīja, pagāja kāds laiks. Mēs apspriedāmies ar Molotovu, Kaganoviču un Vorošilovu un nolēmām doties pie Staļina , lai atgrieztu pie darbības, izmantotu viņa vārdu un spējas, lai organizētu valsts aizsardzību. Kad mēs atbraucām uz vasarnīcu, es (stāsta Berija) pēc viņa sejas redzēju, ka Staļins ļoti nobijās. Laikam nodomāja , ka atbraucām viņu arestēt par to, ka viņš neko neuzsāk, lai organizētu pretsparu vāciešu iebrukumam.”

Хрущёв Н.С. Время. Люди. Власть. (Воспоминания). Книга I. — М.: ИИК "Московские Новости", 1999.

Tiktāl Hruščovs. Bet tā bija mirkļa vājība. Drīz vien savāksies un atradīs grēkāžus - jau jūlija sākumā tika arestēts rietumu frontes komandieris un Padomju Savienības varonis Pavlovs, kas tiks nošauts kopā ar visu štābu. Un viņi nebūs vienīgie, kas maksās par vadoņa kļūdām. Maksās arī tie miljoni sarkanarmiešu , kas nokļūs vācu gūstā pirmos kara mēnešos.

Nobeigumā gribētos nedaudz pieskarties vēl vienam mītam.

Šodien daudzi vēsturnieki un tādi, kas sevi par tādiem uzskata, lauž šķēpus par to, vai Staļins gatavojās klupt krāgā Hitleram 1941. gadā. Varbūt der ieklausīties notikumu dalībnieka un augstas raudzes profesionāļa Ēriha fon Manšteina (2. attēlā) viedoklī.

Ērihs fon Manšteins. Īsa informācija: tiek uzskatīts par spējīgāko Vērmahta stratēģi. Francijas sagrāves operatīva plāna autors. Krievijas kampaņas laikā komandē 56. Mmehanizēto korpusu armijas grupas Ziemeļi. sastāvā. Pirmās iebrukuma nedēļas laikā Manšteins pārrauj krievu fronti un veicot 200 km reidu pa Sarkanās armijas aizmuguri sagrābj stratēģiski svarīgu tiltu pār Daugavu pie Daugavpils. 1942. gadā sagrauj krievu Krimas fronti un ieņem Sevastopoli, par ko tiek piešķirta feldmaršala pakāpe.

„Daudz strīdu ir izraisījis jautājums par to, vai Sarkanās armijas izvietošanas veidam bija aizsardzības vai uzbrukuma raksturs. Ņemot vērā rietumu apgabalos koncentrētus ievērojamus spēkus, ka arī ievērojamo tanku skaitu Belostokas un Ļvovas rajonos, varētu pieņemt - vismaz Hitlers ar to motivēja iebrukumu, ka agri vai vēlu Padomju Savienība pāries uzbrukumā. No otras puses, padomju bruņoto spēku izvietojums uz 22.06 neliecināja par nodomu tuvākā laikā sākt uzbrukumu. Vorošilova armiju grupai, kas stāvēja pretī mūsu armiju grupai Ziemeļi, tiešā robežas tuvuma bija tikai 7 divīzijas, pie kopēja strēlnieku divīziju skaita 29, divām tanku divīzijām un 6 mehanizētām brigādēm, kas bija izvietotas aizmugurē pie Šauļiem, Kauņas, Viļņas un pat Pskovas-Opočkas rajonā. Abas pārējās padomju armiju grupas (Timošenko un Budjonnija) arī bija dziļi ešelonētas, kaut arī to daļas. kas bija izvietotas pierobežā, bija ievērojami stiprākas. Visvairāk patiesībai atbildīs apgalvojums, ka padomju armijas izvietojums bija „izvietojums jebkuram gadījumam”. 22.06.1941 padomju karaspēks viennozīmīgi bija tik dziļi ešelonēts, ka pie tāda izvietojuma viņi bija gatavi tikai aizsardzībai. Bet situācija varēja mainīties atkarībā no Vācijas politiskā un militārā stāvokļa. Sarkanā armija, kas pēc skaita, bet ne kvalitātes bija pārāka par vācu armiju, varēja īsā laika periodā tikt koncentrēta tā, ka tā būtu spējīga sākt uzbrukumu. Sarkanās armijas izvietojums, kam līdz 22.06 varētu būt aizsardzības raksturs, slēpa sevī draudus. Kā tikai Padomju Savienībai rastos politiska vai militāra rakstura iespēja, tā radītu tiešu apdraudējumu Vācijai.

Protams, ka 1941.gada vasarā Staļins vēl nesāktu karu ar Vāciju, Tomēr, ja Padomju Savienības valdība atkarībā no situācijas nolemtu veikt politisku spiedienu pret Vāciju vai pat pielietotu militārus draudus, tad viennozīmīgi bruņoto spēku gatavošana aizsardzībai varētu tikt īsā laikā aizstāta ar gatavošanos uzbrukumam. Runa bija tieši par „izvietojumu jebkuram gadījumam”.” (Manstein E. von. Verlorene Siege. - Bonn, 1955)

Nu ko šeit var piebilst. Kārtējo reizi apstiprinās senā gudrība - „Patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.”

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

36
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...