Iesaki rakstu: 
Katru vakaru mūs televīzijā uzrunā otreizējais „nācijas glābējs” Einārs Repše, pielīdzinot mūsdienu Latviju aizpagājušā gadsimta baronlaikiem. Tiesa, interesanti sanāk, ka „barons” Repše aicina cīnīties ar baroniem. Tas, manuprāt, būtu apmēram tā, ja zaglis kliegtu: „Ķeriet zagli!” E.Repše, protams ir pārliecināts, ka latvieši uzķersies uz kārtējās labējo makšķeres un iebalsos viņu Saeimā. Diemžēl tā var kļūt par realitāti, jo daudziem mūsu vēlētājiem ir ļoti īsa atmiņa.
Kas valda mūsu valstī?
Vai tautai vēl ir iespējas ietekmēt valstī notiekošos procesus?
Tuvojas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, aiz kalniem nav arī Saeimas vēlēšanas. Politiskie strīdi nenorimst ne mūsu mājās, darbā, ne plašsaziņas līdzekļos, jo sevišķi internetā. Viedokļu spektrs ir ļoti plašs – no galēji kreisiem (sociālistiskiem) līdz galēji liberāliem, no galēji nacionāliem (latviešu un krievu) līdz internacionāliem uzskatiem.
Bet kas patiesībā valda Latvijā? Tās ir partiju kliķes, kuras vada daži pie lielas naudas tikuši cilvēki, bet pārējiem ir tikai statistu loma. Atsevišķos „buntavščikus” partiju spice ātri vien neitralizē, padarot tos tautas acīs par nenopietniem dīvaiņiem vai garīgi slimiem. Ne par kādu demokrātiju (tautas varu) mēs pašlaik nevaram runāt, jo vairāk nekā trešdaļas vēlētāju intereses Saeimā nav pārstāvētas.
Daudzi, kas ir balsojuši par kādu partiju, savu balsi ir atdevuši nevis par lielāko labumu, bet par mazāko ļaunumu (to darīt ieteica bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga). Rezultātā vēlētāji kārtējo reizi viļas savā izvēlē.
Tikai divus termiņus pēc kārtas
Kāda ir izvēle, lai cilvēki aktīvāk piedalītos vēlēšanās un neatkarīgi no partijām varētu izvirzīt savus deputātu kandidātus? Ne velti Satversmes tēvi vēlējās, lai Saeimā būtu pārstāvēti 100 deputāti - 100 personības, 100 viedokļu paudēji. To nodrošināja pirmskara Saeimas vēlēšanu likums, kurš pieļāva grozāmos sarakstus, kā arī iespēja kandidēt individuāliem pretendentiem vai to grupām un procentu barjeras neesamība. Pie tā arī mums vajadzētu atgriezties.
Taču Saeimā iekļuvušajām (gan pozīcijas, gan opozīcijas) partijām tas ir neizdevīgi, jo tad varbūt nākošajās vēlēšanās Saeimas krēslā nonāks kāds cienījamāks par viņiem. Galvenais partijnieku un viņu nozombēto vēlētāju pretarguments ir, ka tad Saeimā būšot tādas pat jukas, korupcija, balsu pirkšana kā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā.
Lai to novērstu, var ieviest divus ļoti vienkāršus mehānismus.
Pirmkārt, par Saeimas deputātu viens cilvēks tāpat kā Valsts prezidents var būt tikai 2 termiņus pēc kārtas. Pēc tam vismaz viens sasaukums ir jāizlaiž, lai atkal varētu kandidēt uz šo amatu. Mūsu valstī daudzus amatus var ieņemt tikai divus termiņus pēc kārtas, piemēram, Valsts prezidenta, Valsts kontroliera, augstskolu rektoru, institūtu direktoru u.c..
Otrkārt, lai neieilgtu politiskie tirgi, Valsts prezidentam ir jādod tiesības Saeimu atlaist, ja deputāti nespēj viena mēneša laikā izveidot valdību.
Atcelt procentu barjeras!
Šādi grozījumi vēlēšanu likumā ļautu atjaunot patiesu demokrātiju. Vēlētāju intereses būtu pārstāvētas daudz plašāk. Iespējams, palielinātos arī vēlētāju aktivitāte.
Rezultātā varbūt tikai viens Saeimā ievēlēts pilsonis nākošajās vēlēšanās būs paplašinājis savu domubiedru pulku, teiksim, līdz jau 10 – 15 deputātiem.
Arī esošajām partijām šādas vēlēšanu likuma izmaiņas nāks par labu, jo partiju līderi būs spiesti rotēt savus politiski aktīvos biedrus. Nevarēs būt tāda situācija kā pašlaik, kad viens otrs jau piecreiz Saeimā sēdošais vairs nezina, cik maksā tramvaja biļete vai rupjmaizes klaips.
Internetā ir lasāmi arī viedokļi, ka procentu barjeru vajadzētu pacelt līdz pat 15%. Taču tas viennozīmīgi novestu pie tā, ka ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī Saeimā latvieši būtu mūžīgie opozicionāri. Tāpēc obligāti ir jāmaina arī Pašvaldību vēlēšanu likums, atceļot procentu barjeras un prasību būt partijniekam, lai kādreiz varētu nomainīt, piemēram, N.Ušakovu Rīgas mēra amatā.
Vienīgā iespēja – referendums!
Vai nedemokrātiski ievēlētā Saeima jebkad varētu nomainīt pašreizējo tās vēlēšanu likumu. Protams, ka nekad. Tāpēc vienīgā tautas iespēja panākt izmaiņas likumā ir referendums, ko mums, baidot ar „krievu lāci”, gandrīz ir atņēmusi valdošā koalīcija.
Pirmskara Latvijā pietika tikai ar 1000 notariāli apstiprinātiem parakstiem, lai ierosinātu referendumu. Bet, tā kā gandrīz katru vēlētāju Saeimā pārstāvēja kāds politiķis, tad neviens referendums netika ierosināts.
Pilnīgi nepamatoti tiek stāstīts, ka referendumi izmaksājot lielu naudu. Par to varot palielināt sociālo budžetu utt. Tā ir valdošo partiju vistīrākā demagoģija. Viens cilvēks, ieskaitot zīdaiņus, valstij mēnesī vidēji ienes 20 latu nodokļos. Vienam referendumam vajag tikai desmit santīmus no šīs summas. Vai tiešām kādam no Latvijas pilsoņiem būtu žēl ziedot šādu summu demokrātijai?!
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
