Bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji un sociologi turpina izlocīties un noklusēt
PIETIEK28.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji – reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan sociologu firma Norstat, kuras it kā veikta reprezentatīva interneta aptauja esot kampaņas vēstījumu amatā, joprojām turpina savu izvairīšanās un noklusēšanās taktiku, faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju kampaņas rīkotāju interesēs.
Pietiek aizvadītajā nedēļā jau aprakstīja, kā, apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju, gan Andra Rubīna (attēlā) vadītā DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.
ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā tika paziņots, ka gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.
Taču pat pēc ilgākas iztaujāšanas un „atļaujas saņemšanas” no DDB Latvija, kuras īpašums skaitās aptaujas dati, mazpazīstamā sociologu firma Norstat nevēlas sniegt nekādus konkrētus datus par it kā veikto aptauju.
Vispirms DDB Latvija pārstāve Eva Mežīte uz jautājumiem par aptauju varēja paskaidrot tikai to, ka „tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, kuri nacionāli reprezentatīvās telefona aptaujās ir piekrituši piedalīties intervijās interneta vidē” un ka „pēc augstākajiem tirgus pētījumu standartiem” esot „savākts vajadzīgais respondentu skaits katrā vecuma, dzimuma, tautības un reģiona grupā pēc nacionāli reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju sadalījuma”.
Taču uz jautājumu, kā tieši konkrētajā gadījumā notikusi aptauja „interneta vidē” un kas tieši tiek saprasts ar „interneta lietotāju videi reprezentatīviem respondentiem”, DDB Latvija pārstāve atbildēt nevarēja, savukārt aģentūras vadītājs Rubīns no atbildēšanas vienkārši izvairījās. Tāpat aģentūra neko nespēja pateikt par to, kādi bijuši kritēriji, kas šo reprezentativitāti noteikuši.
Savukārt pēc tam izrādījās, ka tikpat nerunīgi ir arī sociologi no Norstat, - šī kompānija pat atteicās nosaukt kādu konkrētu sociologu, kurš varētu ar Pietiek sazināties, - tika paskaidrots vienīgi, ka nezināmo sociologu pārstāvētais Norstat ir „ESOMAR (European Society for Opinion and Market Research) korporatīvais biedrs un veic tirgus pētījumus atbilstoši starptautiski pieņemtām ESOMAR tirgus pētījumu prakses vadlīnijām”.
Taču nekas par to, kā šīs vadlīnijas izmantotas konkrētajā gadījumā, tā arī netika atklāts, nekas vairāk netika arī paskaidrots par „interneta vidi” un „interneta lietotāju videi reprezentatīvajiem respondentiem”.
Tā vietā anonīmie Norstat pārstāvji pavēstīja, ka esot „veidota stratificēta nejaušā izlase” un pēc tās savākts „vajadzīgais interviju skaits katrā vecuma, dzimuma, reģiona un tautības demogrāfiskajā grupā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā pieejamai informācijai par iedzīvotāju sastāvu pēc vecuma, dzimuma, reģiona un tautības”. Nekādu plašāku skaidrojumu par it kā notikušo aptauju anonīmie Norstat pārstāvji sniegt nevēlējās.
Tikpat neveikli kampaņas īstenotāji mēģināja izvairīties arī no skaidrām atbildēm par pašu aptaujas saturu. Uz lūgumu iepazīstināt ar visu aptauju, DDB Latvija pārstāve vispirms nosūtīja atbildes uz diviem aptaujas jautājumiem: kā izrādījās, precīzie uzdotie jautājumi bijuši "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Latvijai būtu jāuzņem bēgļi"?" un "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Mana dzīves kvalitāte ciestu, ja bēgļu ģimene apmestos uz dzīvi man kaimiņos?".
Taču, kā zināms, bēdīgi slavenais Melbiksis, kas sevi uzdod par UNCHR pārstāvi, iepriekš Pietiek saistībā ar aptaujas datiem nejauši atzina, ka „mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne”.
Uz precizējošo jautājumu, vai DDB Latvija apliecina, ka šajā aptaujā tiešām uzdoti tikai divi jautājumi, aģentūra skaidri neatbildēja, vien pavēstīja, ka „aptaujā papildus socio-demogrāfiskiem jautājumiem (dzimums, vecums, tautība, dzīvesvietas reģions, izglītības līmenis, ienākumu līmenis) tika uzdoti divi jautājumi par Latvijas interneta lietotāju attieksmi bēgļu jautājumos”.
Savukārt uz aicinājumu minēt pilnīgi visus jautājumus, kas uzdoti aģentūras pasūtītajā aptaujā, ne DDB pārstāve Mežīte, ne aģentūras vadība atbildēt vairs nevēlējās, tā faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju.
Foto no 1080.plus
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
