Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējā valstij kā vairākuma akcionāram piederošās bankas Citadele valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunta Beļavska kļūšana par pilntiesīgu bankas valdes priekšsēdētaju izmaksājusi aptuveni 14 tūkstošus latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tā ir cena, kādu banka Citadele kopumā samaksājusi par līgumu ar personāla atlases kompāniju Amrop, kura tika izvēlēta bankas valdes priekšsēdētāja meklēšanai un kuras padomus ņēmusi vērā īpaši izraudzīta nominācijas komiteja un bankas padome. Amrop sniegtā konsultāciju pakalpojuma izmaksas pielīdzinātas Citadeles vadītāja divu mēnešu atalgojumam, kas mēnesī veido aptuveni 7000 latu.

Amrop piesaistīšana Citadeles vadītāja atlasei tika veikta, lai „izskatītos”, ka bankas jaunā vadītāja izraudzīšanās notiek godīgi un atbilstoši korporatīvajai praksei. Faktiski par Beļavski kā jauno Citadeles vadītāju iestājusies bankas līdzīpašniece Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kurai pieder 25%+viena Citadeles akcija.

Tiesa, noprotams, ka apmierināts ar Beļavska kļūšanu par Citadeles valdes priekšsēdētāju nav ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (pārstāv RP), ar kura iespējamo labvēlību tika saistīta Amrop kļūšana par Citadeles konsultantu jauna bankas vadītāja atlasei. Tāpēc netiek izslēgts, ka Pavļuts par Beļavska izraudzīšanos varētu vērsties ar pārmetumiem pie Citadeles padomes, iespējams, ministrs pat mēģināšot rosināt padomes atlaišanu.

Oficiāli informāciju par Citadele līgumu ar Amrop un Beļavska kā bankas vadītāja atrašanas izmaksām Pietiek pirmdien neizdevās iegūt. Gan valsts a/s Privatizācijas aģentūra, gan ekonomikas ministra Pavļuta preses pārstāvji atrunājās, ka informāciju tiesīga sniegt tikai banka Citadele. Savukārt bankas Citadele preses pārstāve Baiba Ābelniece skaidroja, ka „diemžēl nevarēsim sniegt atbildi, minot konkrētu līguma summu”.

Citadeles padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska vārdā sniegtā Ābelnieces atbilde bija: „Noslēgtais līgums starp banku Citadele un personāla atlases kompāniju Amrop satur konfidencialitātes atrunu. Banka nevar izpaust līguma cenu bez Amrop piekrišanas. Amrop darbojas konkurences apstākļos un līdz ar to nevēlas, lai viņu pakalpojuma cena kļūtu publiska un pieejama konkurentiem. Varu tikai piebilst, ka Amrop piedāvājums bija izdevīgākais no vairāku augsta līmeņa atlases kompāniju piedāvājumiem, kuri tika iesniegti pirms atlase procesa uzsākšanas, tāpēc nomināciju komiteja atbalstīja līguma slēgšanu ar Amrop.”

Uz Pietiek aicinājumu lūgt atļauju Amrop šādu informāciju sniegt Ābelniece norādīja: „Amrop nepiekrita.”

Arī Amrop partneris, par Citadeles jaunā valdes priekšsēdētaja meklēšanu atbildīgais Viesturs Lieģis sarunā ar Pietiek turējās pie argumenta, ka līgums ar Citadeli bijis konfidenciāls un viņam neesot tiesību izpaust tā detaļas. Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka Citadele valdes priekšsēdētaja meklēšana izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus latu, viņš atbildēja: „Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.”

Tikpat nerunīgs par Beļavska „atrašanas” izmaksām bija Pavļuts, kurš ar preses pārstāves Daigas Grūbes gādību Pietiek atbildēja: „Par bankas Citadele valdes priekšsēdētāja atlases procesu un izvēlēto procedūru atbildīga ir bankas padome, kura valdes priekšsēdētāja atlasei un kandidātu vērtēšanai bija izveidojusi arī nominācijas komiteju. Bankas padomes kompetencē būtu sniegt informāciju par tās piesaistītās un nominācijas komitejas atbalstītās personāla atlases kompānijas pakalpojumu izmaksām. Tāpēc aicinām ar šo jautājumu vērsties bankā Citadele.”

Līdz ar to oficiālā ceļā Pietiek tā arī neizdevās saņemt atbildi uz jautājumu: cik valstij piederošajai bankai Citadele izmaksājusi bankas valdes priekšsēdētāja Beļavska „atrašana”.

Pietiek jau rakstīja, ka Amrop vadošā partnere ir bijušā Swedbank prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa. Ar Avotiņu pazīstas Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi.

Citadele jaunu vadītāju meklēja kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbosies vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Jākobsons no Citadeles vadītāja amata bijis spiests aiziet, jo nav mācējis saprasties ar atsevišķu valdošās koalīcijas partiju līderiem. 

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu latu.

Beļavskis pirms Parex kraha bija viens Parex viceprezidentiem.

Novērtē šo rakstu:

13
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...