Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Guntis Belēvičs pieņem lēmumus, kas ir īpaši izdevīgi ģimenes farmācijas biznesam, savukārt ģimenes locekļi pēc tam dāsni apdāvina Belēviču, kurš šo naudu izmanto, lai daļēji segtu pirmo iemaksu par luksus dzīvokli, kur mitināties kopā ar jauno neoficiālo dzīvesbiedri, - šādu ainu parāda ministra nule publiskotā amatpersonas deklarācija par 2015. gadu.
Belēvičs līdz šim ir daudzkārt apgalvojis, ka visi viņam izteiktie pārmetumi par interešu konfliktiem esot tikai nomelnošanas kampaņa, - farmācijas bizness, kuram labvēlīgus lēmumus viņš ir pieņēmis savu pilnvaru laikā, taču piederot nevis viņam, bet viņa ģimenes locekļiem, galvenokārt dēlam, savukārt viņš no tā nekādus labumus negūstot.
Tomēr tā nav taisnība, - kā rāda nule publiskotā Belēviča amatpersonas deklarācija, dažādos maksājumos no ģimenes locekļiem un ģimenes biznesa viņš pērn kopā saņēmis gandrīz 77 tūkstošus eiro.
No nu jau šķirtās sievas Vijas Belēvičas, ko šoreiz ministrs nav „aizmirsis” ierakstīt amatpersonas deklarācijā, Belēvičs pērn kā dāvinājumu saņēmis 41 252 eiro, savukārt no dēla Artūra Belēviča, uz kura vārda oficiāli reģistrēta lielākā daļa ģimenes farmācijas tirdzniecības biznesa, viņš dāvinājumā saņēmis 32 753 eiro. Par šādām summām aprēķināta vērtība dāvinājumā saņemtai pusei dzīvokļa un vēl pusei dzīvokļa kopā ar pagraba telpu.
Katrs no šiem dāvinājumiem ir lielāks nekā Belēviča oficiālā ministra alga, - pērn viņš šajā oficiālajā atalgojumā saņēmis 31 633 eiro. Turklāt vēl daudzkārt lielākas summas veselības ministrs pērn ir saņēmis no ģimenes biznesa.
No farmācijas tirdzniecības jomā strādājošās SIA Saules aptieka, kuras vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem ir viņa dēls Artūrs, Belēvičs pērn procentos gan saņēmis tikai 2941 eiro, taču vēl 260 238 eiro viņš procentos saņēmis no SIA Zemitāni. Kā rāda Lursoft dati, arī Zemitānu īpašnieks caur Saules aptieku ir viņa dēls.
Kā rāda Belēviča amatpersonas deklarācija, nauda viņam pērn arī patiešām ir bijusi vajadzīga, - lai gan dzeltenajai presei ministrs apgalvoja, ka viņam jaunajā Ķīpsalas dzīvoklī nākoties iztikt bez mēbelēm un gulēt uz grīdas, deklarācija apliecina, ka „dzīvokļa, pazemes autostāvvietas, mantu novietnes un mēbeļu un iekārtu iegāde” kopā izmaksājusi 1 142 680 eiro. Tiesa, visa šī summa ministram pat ar visiem dāvinājumiem nav bijusi pieejama, tāpēc dzīvokļa iegādes pirmā iemaksa ir bijusi 402 680 eiro.
Belēviča deklarācija arī rāda, ka darījumu jomā viņam pagājušais gads bijis gandrīz tikpat rosīgs kā savulaik Einaram Repšem: minēts gan „dāvinājums mazmeitu izglītībai” 24 045 Šveices franku apmērā, gan „saistībā ar laulības šķiršanu darījums par aizdevuma samazinājumu saskaņā ar līgumu” par 1 344 669 eiro, gan 180 500 un 25 000 eiro aizdevums, gan 740 000 eiro aizņēmums no nezināmām personām, gan pamatkapitāla palielināšana par 50 000 eiro, gan īpašuma dāvinājums šķirtajai sievai.
Savukārt ministra aizņēmumu un aizdevumu bilance pēc pērn „piemirstā” miljona „atcerēšanās” nu izskatās šādi: aizņēmumi - 725 405 un 22 218 eiro, aizdevumi – 1 180 500, 578 89, 863 669, 378 857, 210 031 un 16 777 eiro. To, no kā Belēvičs naudu aizņēmies un kam to aizdevis, deklarācija neuzrāda.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
