Belte: apstrādājot informāciju, noskaidrojās, ka esmu nevis Lemberga ielūdzējs, bet tikai ielūguma parakstītājs
L. Lapsa24.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte atcerētos, ka tieši viņš oficiāli ielūdzis smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu uz sabiedriskās televīzijas Vecgada pasākumu, esot bijis nepieciešams aptaujāt LTV darbiniekus, kas kopumā tad arī prasījis mēnesi laika, - šādi Belte oficiāli skaidro "papildu informācijas apstrādi", kas bijusi nepieciešama atbildes sagatavošanai uz šo komplicēto jautājumu. Apstrādes rezultātā noskaidrots, ka Belte esot nevis īsts Lemberga ielūdzējs, bet tikai ielūguma parakstītājs.
Janvāra sākumā Pietiek informēja - Latvijas Televīzijas vadība nespēj paskaidrot, kura konkrētā sabiedriskās TV amatpersona bijusi tā, kas uz televīzijas Vecgada koncerta Dziesmas – leģendas jeb Viss kā pirmoreiz ielūgusi smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, kurš rezultātā sabiedriskās TV ekrānā bija vērojams blakus LTV žurnālistiem.
Publikācijā jau tad bija norādīts: neoficiāla informācija liecina - šis LTV vadības mulsums skaidrojams ar apstākli, ka Lemberga personiskais ielūdzējs bijis tieši LTV jaunais vadītājs Belte. Taču tad interesi par Lemberga uzaicināšanu uz šo pasākumu Belte publiski minēja kā vienu no pret LTV vērstā masīvā spiediena sastāvdaļām.
Belte nevēlējās paskaidrot ne to, kurš konkrētais LTV darbinieks pieņēma lēmumu un kurš konkrētais LTV darbinieks akceptēja lēmumu uzaicināt uz sabiedriskās televīzijas gada noslēguma koncertu īpaši smagos noziegumos apsūdzēto un tiesājamo Lembergu, ne to, ar kādu pamatojumu šis lēmums tika pieņemts, ne to, vai viņš kā sabiedriskās televīzijas vadītājs uzskata par pieņemamu šādu personu uzaicināšanu uz sabiedriskās televīzijas gada noslēguma koncertu.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem nespēja vai nevēlējās atbildēt arī LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš. Vienīgais, ko viņš varēja atbildēt, bija - Lembergs uz LTV Vecgada koncerta Dziesmas – leģendas jeb Viss kā pirmoreiz ierakstu esot ticis uzaicināts kā Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs, ņemot vērā, ka Ventspils Dome un Ventspils pilsēta ir ilggadēji LTV sadarbības partneri un projekta „Eirovīzija” atbalstītāji.
Nesaņemot no Beltes atbildes, viņam tika nosūtīts oficiāls iesniegums ar šādiem jautājumiem:
"1) kurš konkrētais LTV darbinieks pieņēma lēmumu un kurš konkrētais LTV darbinieks akceptēja lēmumu uzaicināt uz sabiedriskās televīzijas gada noslēguma koncertu īpaši smagos noziegumos apsūdzēto un tiesājamo Aivaru Lembergu?
2) ar kādu pamatojumu šis lēmums tika pieņemts?
3) vai Jūs kā sabiedriskās televīzijas vadītājs atbalstāt šādu personu uzaicināšanu uz sabiedriskās televīzijas gada noslēguma koncertu?"
Šo iesniegumu Belte pēcāk paziņojumā par masīvo spiedienu, kas tiekot izdarīts uz LTV, pieminēja šādi: "Latvijas Televīzija kā uzņēmums saņēma pieprasījumus pēc informācijas sniegšanas par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem ar piebildēm, ka "Atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija...""
Savukārt pirmā Beltes parakstītā vēstule lika saprast, ka šie šķietami vienkāršie jautājumi nezināmu iemeslu dēļ LTV vadītājam nav vienkārši atbildami un prasa "papildu apstrādi": "Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Jūsu pieprasītajai informācijai ir nepieciešama papildu apstrāde, un pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, sniegsim Jums atbildi uz vēstuli, kura valsts SIA „Latvijas Televīzija" tika saņemta 2014.gada 10.janvārī, 30 (trīsdesmit) dienu laikā no saņemšanas brīža."
Savukārt pēc informācijas "papildu apstrādes" Belte oficiāli "atcerējās", ka, kā jau bija norādīts Pietiek janvāra sākuma publikācijā, tieši viņš pats arī bijis Lemberga ielūdzējs. Viņa parakstītā atbildē, pieminot pašam sevi trešajā personā, bija teikts:
"1. Lēmumu uzaicināt Aivaru Lembergu apmeklēt sabiedriskās televīzijas gada noslēguma koncertu Dziesmas - leģendas jeb Viss kā pirmoreiz pieņēma LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, parakstot Aivaram Lembergam adresētu ielūgumu.
2. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz ilggadējo LTV sadarbības partneru sarakstu, kurš tika sastādīts pirms vairākiem gadiem. Aivars Lembergs ir Ventspils pilsētas domes, kas arī šogad ir starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija" nacionālās atlases pārraižu ģenerālsponsors, priekšsēdētājs."
Pēc šī savdabīgā skaidrojuma LTV vadībai tika pieprasīts paskaidrot, kāda tieši papildu apstrāde bija nepieciešama sākotnēji pieprasītajai informācijai, kurš tieši LTV darbinieks noteica, ka nepieciešama šāda papildu apstrāde, pēc kādas metodikas tas tika noteikts, kas apstiprināja nepieciešamību pēc šādas papildu apstrādes, kādi darbinieki iesaistīti šajā papildu apstrādē un kādas tieši darbības viņi ir veikuši tās ietvaros.
Nu Belte skaidro, ka papildu apstrāde esot bijusi nepieciešama, lai aptaujātu LTV darbiniekus un "noskaidrotu, kurš konkrētais darbinieks pieņēma lēmumu par Aivara Lemberga uzaicināšanu uz LTV gada noslēguma koncertu Dziesmas — leģendas jeb Viss kā pirmoreiz".
Šajā apjomīgajā noskaidrošanas procesā izrādījies, ka "viesi, tajā skaitā arī Aivars Lembergs tika uzaicināti saskaņā ar ilggadējo LTV sadarbības partneru sarakstu, kurš ir ticis sastādīts pirms vairākiem gadiem. Kurš tieši darbinieks sastādīja šo sarakstu, netika noskaidrots".
Pats Belte saskaņā ar viņa jaunāko skaidrojumu nemaz neesot uzskatāms par pilnvērtīgu Lemberga ielūdzēju, bet tikai formālu parakstītāju, jo, kā teikts dokumentā, "šajā sarakstā iekļautajām personām tika nosūtīti ielūgumi uz LTV Vecgada koncertu Dziesmas - leģendas jeb Viss kā pirmoreiz, kurus parakstīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte".
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
