Bendiks: politiķiem nav jāsēž uzņēmumu padomēs, uzņēmējiem - partiju valdēs
PIETIEK07.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paziņojot, ka uzņēmējiem jāsadarbojas ar visiem politiskajiem spēkiem, pirmdien no politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) aizgāja visi uzņēmēji. Lai gan viens no apvienības politiskajiem līderiem Ainārs Šlesers pirms uzņēmēju masveida aiziešanas no priekšvēlēšanu apvienības paziņoja, ka turpmāk PLL vadīs uzņēmējs, un arī aizstāvēja viedokli, ka apvienībai jāpiesaista arvien jauni uzņēmēji un komersantiem jābūt apvienībā kuplākā skaitā nekā politiķiem, tomēr uzņēmējus neapmierina iespēja savu viedokli aizstāvēt tikai ar astoņām opozīcijas balsīm Saeimā. Bijušais Andra Šķēles padomnieks Mārcis Bendiks uzskata, ka šis pavērsiens PLL attīstībā nav nekas negaidīts vai ārkārtējs un patiesībā šī priekšvēlēšanu apvienība beidza eksistēt jau uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām.
Mārcis Bendiks:
„Jāsaka Dievam paldies! Tas viss ir tik uz labu. Pareizi soļi no visām pusēm. Nav uzņēmējiem jāsēž politisku partiju orgānos. Tas, ka politiskām partijām ir jākontaktē arī ar uzņēmējiem, ir skaidrs. Kuras vairāk, kuras mazāk – sociāldemokrāti vairāk komunicē ar arodbiedrībām, labējās - vairāk ar uzņēmējiem. Taču uzņēmējiem ir savi darbi, politiķiem - savi. Tieši tāpat kā pauž sašutumu, ka politiķi sēž uzņēmējdarbības padomēs un valdēs, tāpat arī te. Vai nu tu esi uzņēmējs, vai politiķis. Un tā lomu jaukšana nav nekas labs.
Pārmetumi, ka uzņēmēji lien iekšā politikā, lai glābtu savu biznesu, ir žultainu kreisu žurnālistu demagoģija. Kāpēc tad nepārmeta Grigorijam Krupņikovam, kad viņš dibināja Jauno laiku?! Šie uzņēmēji, no kuriem dažus es pazīstu, redzēja to vājprātu, kas notiek ar Latvijas ekonomiku citos politiskajos spēkos. Viņi to mēģināja vērst par labu veidā, kas, manuprāt, bija nepareizs. Viņi paši gribēja iesaistīties politiskajos procesos tieši. Pareizais ceļš būtu bijis uz sabiedrisko politisko vidi iedarboties caur savas intereses paudošām organizācijām. Jālobē. Dažas organizācijas pat ar likumu ir noteiktas ar ļoti augstu statusu - tāda ir Darba devēju konfederācija. Ir tādas, kas ir tradicionāli pazīstamas - tādas kā Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kurai gan nav nekāda statusa. Un neviens neliedz dibināt cita veida organizācijas, kas iedarbojas uz sabiedriski politiskajiem procesiem. Bet viņi nolēma iesaistīties tieši, turklāt ar vienu spēku.
Pēc Ulmaņa aiziešanas PLL bija vajadzīga vadības maiņa, bet par Šlesera paziņojumu, ka turpmāk apvienību vadīs uzņēmējs, ir jāprasa viņam pašam, ko viņš ar šo gājienu bija domājis. Ir pilnīgi skaidrs, ka pieņēmums, ka PLL vēlējās lielāku uzsvaru likt uz uzņēmējiem un priekšplānā vairāk izvirzīt uzņēmējus, ietver pilnīgu absurdu. Politiskajā spēkā ir jābūt redzamiem politiķiem. Tas būtu kā iestudēt Nacionālajā teātrī operu, kurā neredzētu solistus.
PLL bija priekšvēlēšanu apvienība. Šādai apvienībai ir iespēja saglabāties ilgstoši, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība, kurā ietilpst vismaz trīs partijas, Saeimā jau turpina eksistēt trīs ciklus. Ir priekšvēlēšanu apvienības, kuras paziņo par virzīšanos uz partijas izveidošanu. Tāda ir Vienotība, kurai tas nepadodas - viņi maina termiņus, visādas iekšējās bremzes, bet ir paziņojuši, ka grib, tomēr viņiem nesanāk. Un ir apvienības, kuras nostartē vēlēšanās un - „paldies, uzredzēšanos!”. PLL šobrīd izskatās pēc šādas apvienības, jo īsi pēc vēlēšanām Ainārs Šlesers kā LPP/LC vadītājs paziņoja, ka nākamajās municipālajās vēlēšanās veidos bloku ar Saskaņas centru. Domāju, ka jau tajā brīdī bija skaidrs, ka PLL nekāda tālāka attīstība nav paredzēta, jo nākamajās vēlēšanās tas nevarēs startēt. Tas bija sen zināms, tā ir trīs līdz četrus mēnešus veca lieta, un te bija jautājums par to uzņēmēju pozīciju, kuri ir grandi savā biznesā, ļoti aizņemti cilvēki, un viņi šim sīkumam laikam nebija pievērsuši uzmanību.
Atšķirībā no Vienotības PLL nekad nebija paziņojusi par plānu pārtapt partijā. Tas nekad nevienam nav solīts – ne vēlētājiem, ne pretiniekiem. Līdz ar to Šleseram bija pilnīgi brīvas rokas, viņš nav pārkāpis nevienu vienošanos, paziņojot, ka viņa vadītā partija uz nākamajām vēlēšanām taisīs citu priekšvēlēšanu bloku. Tās jau bija šī priekšvēlēšanu bloka beigas.
Es neteiktu, ka ar piesliešanos vienam politiskajam spēkam uzņēmēji būtu zaudējuši savu reputāciju. Viņi ir zaudējuši savu neitralitāti. Ņemot vērā, ka mums biznesā liela nozīme ir līderiem, ko viņi spēj pārliecināt un ko nespēj, viņu pārliecināšanas spēja pilnā politiskajā spektrā samazinās. Viņi ir zaudējuši savu lobēšanas jaudu, jo jebkura publiska uzstāšanās un ideju virzīšana radīs aizdomas, vai tikai tas nav saistīts ar uzņēmēja kādreizējo atrašanos konkrētā politiskajā spēkā.
Tomēr ir eksakti pētījumi, kas parāda, ka uzņēmējiem, kuri pievienojās PLL un publiski uzstājās, piedalījās diskusijās, visiem auga sabiedriskā atpazīstamība, visiem auga viņu pozitīvais vērtējums tajā iedzīvotāju daļā, kas neizslēdz iespēju atbalstīt labēju politiku. Šajā vidē viņiem kļuva tikai labāk. Viņiem ir kļuvis sliktāk tad, kad ir praktiski jādabū kāds papīrs pāri šķērsām kaut kādas ministrijas valsts sekretāra vietnieka rakstāmgaldam. Tur parādās grūtības, ne sabiedriski politiskajā jomā.”
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
