Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir
Aldis Gobzems08.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet. Vēl C19 ir bīstams pensionāru bezmaksas biļetēm Rīgas sabtransportā. Par maksu nav bīstams vai ārpus Rīgas ar atvieglojumiem arī nav tik bīstams, cik Rīgā ar biļešu atlaidi.
Drīkstēs pulcēties ne tuvāk par diviem metriem, izņemot Saeimu, tur vienalga, jo darbā vispār drīkst tuvāk par diviem metriem jebkur. Kasieriem C19 testus bez maksas neveiks, jo lielveikalos C19 nav bīstams arī brīvdienās.
Sporta klubos bīstamāks. Arī mediķiem saslimšanas gadījumā nepienākas pabalsts par nelaimes gadījumu darbā, jo C19 nav tik bīstams kā C hepatīts. Sava loģika ir. Ierobežojumus atcels palēnām, jo būs otrais, ja vajadzēs, arī trešais vilnis.
Jālieto maskas, saka deputāts Butāns (JKP), kas masku nelieto. Nav jālieto maskas, saka deputāts, kas masku lieto. Bez maksas nekas nav, saka deputāts Butāns (JKP), kurš prasa kompensāciju 40 eiro par autobusa biļeti, jo alga ir tikai ap 3 vai 3.5 tūkstošiem eiro.
Bērniem invalīdiem nav naudas. 250 tūkstoši ir PR pakalpojumiem APar kampaņas veidotāja sievai, bet mēra kandidāts M.Staķis (no APar) saka, ka bezmaksas pensionāru braukšana jāizvērtē epidemiologiem, jo C19 ir atkarīgs no tā, vai biļeti pērk par maksu vai bez.
Kad jāiepērk maskas par sadārdzinātu naudu, tad epidemiologu viedoklis nav svarīgs. Esot pandēmija, bet neviens skaitlis par to valsts vēsturē nekad nav liecinājis. Bet ir ļoti bīstami, jo mūs okupēja. Aptuvenais īsais izklāsts par šodienas darba dienu. Un Jūs sakāt, ka to normāls cilvēks var izturēt?
Šis būs tieši un nepopulāri. Ne par visiem. Bet daļu gan. Un tas nav arī pārmetums, bet, kā jau esat raduši, tieša valoda ir mans pluss un mīnuss vienlaikus. Salda mēle visos laikos bijusi kapitāls, jā, zinu to. Taču arī zinu, ka daļai no Jums patīk ciest un gaidīt.
Zinu, ka daļai “nasing spešal” ir bijusi tāda neizdzēšama psiholoģiska trauma, ka jebkurš angliski runājošs kretīns vai muļķis vai shēmotājs Jums šķiet Ginesa rekorda cienīgs sasniegums, kad var piedot OIK piesegšanu, kino Pionieris ofšoru miljonu mazgāšanu, partiju miljonus, mediķu algu uzmetienu vai atteikumu uz 180 eiro kapeikām.
Zinu, ka daļai no Jums, pasakot “krievi nāk”, izslēdzas redze, dzirde, atmiņa par kādas rudmates “ūūū” vai kāda Pabrika “es Jums godīgi pateikšu, es no Vienotības prom neiešu”, vai administratoru mafijas partiju, vai par to, ka pietiek veco nosaukt par jauno partiju ar tiem pašiem.
Es zinu, ka daļai no Jums ir drosme komentārā ierakstīt, ka daudzās naudas solītājs ir ...., bet pie tikšanās saliektu muguru to noklusēsiet vai pat smaidot kopā selfiju gribēsiet taisīt. Jo, ja pacelsiet muguriņu, tad Jums uzsūtīs VID vai atņems iespēju būt shēmas dalībniekiem. Klusībā Jūs, šī daļa, stāstāt man, ko vajag un kā. Bet skaļi Jums, šai daļai, ir bail. Bet bailes ir s...īgs arguments.
Jo ciest un gaidīt ir vieglāk. Vai pielīst un klusēt ir vieglāk. Un pēc tam aiz slēgtām durvīm šausmināties un burkšķēt. Izmaiņas nenotiek, nospiežot share. Izmaiņas notiek citādi. Un tad Jūs, daļa, rakstāt, ka būs kā 13.janvārī.
Jums, daļai, bail vai izglītības trūkums, jo 13.janvāris nebija šņabju bodes izlaupīšanas nolūkos vai akmeņu mešanas nolūkos. Mājas ne pie kā nav vainīgas. Arī šņabja bodes ne. Vardarbība visu padara sliktāk. Tikpat slikti kā sēžot un gaidot. Vai bēgot. Vai ignorējot. Vai aizmirstot. Vai nepiedaloties.
Jā, Jums nepatīk zagšana Rīgas domē, bet kurš no Jums ies to zagšanu izbeigt? Kurš no Jums pats balotēsies vēlēšanās? Šovasar? Bail? Lai citi? Bet ziniet, ka tad, kad “nav, par ko balsot”, vispareizākā izvēle ir “par sevi”. Tad taču nevar kļūdīties. Jūs taču nezagsiet. Nāksiet balotēties? Kļūsiet par politiķiem?
Visi politiķi ir slikti. Bet nāciet un paši piedalieties. Un to saku ne aiz pārmetuma, bet aicinājuma. Nekad nav skaidrāka izvēle, par ko balsot, ja jābalso “par sevi”. Bail zaudēt darbu? Vai no kā bail? No savas ēnas? No kā?
Bet nevajag baidīties. Jo share un like neizmaina valsti. Valsti izmaina rīcība. Tikai cīnoties un darot var izcīnīt un izdarīt. Bet var arī kā vienmēr - ciest un gaidīt, kad ieslēgs “krievi nāk” vai Viņķele nomainīs sesto vai desmito partiju, bet Valdis un Krišjānis atgriezīsies vai dosies uz Briseli kā eksportprece savam makam, ne valstij. Un mēs tad leposimies, cik esam vareni. Uzvilksim prievīti un “kaut pastalās”. Nē. Es tā negribu.
Es gribu bagātu valsti. Es gribu valsti, kur esam saliedēti, jo visvieglāk manipulēt ir sašķelto. Es gribu izdzīt cietēju gēnu. Cietējus neviens un nekur neciena. Mums ir jāuzvar. Kā nācijai. Jūs neredzat statistikas datus, ka mums ir jāsāk gribēt uzvarēt? Kā nācijai! Kopā!
Un tāpēc - varbūt beidzot kļūstam par trešo bagātāko Eiropas valsti, ne trešo nabagāko? Varbūt pamaināmies? Varbūt beidzam ciest? Varbūt par godu tiem džekiem, kuri pirms simts gadiem riskēja ar dzīvību? Šodien nav jāriskē. Šodien ir tikai jāpamostas. Jāsaliedējas. Jābeidz ciest. Un jānomaina OIK piesedzējs un kino Pionieris ofšoru speciālists ar svītu. Tik vienkārši. Bet jābeidz ciest visupirms. Atstājam bailes trīsgadīgiem bērniem, multfilmas skatoties.
Izcīnīt nozīmē - līdz galam, līdz uzvarai. Lai ko tas katram mums nozīmētu. Bet visiem kopā. Tā jau būtu uzvara. Maza. Bet lielas uzvaras sākas no mazām.
Un neapvainojies lasītāj, ar glaimiem mēs dzīvojām 30 gadus. Rezultātu Jūs zināt. Gribat tā turpināt? Varam. Bet nevajag.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
