Bērnus izliek uz ielas!

Arodbiedrības pārstāvji bija liecinieki zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko apzināti amorālām darbībām, izliekot uz ielas ģimeni ar bērniem. Arodbiedrības juristi norādīja zvērinātam tiesu izpildītājam uz pārkāpumiem un vēlējās tos fiksēt aktā un lūdza atlikt izpildu darbības, lai novērstu pārkāpumus, bet tiesu izpildītājs pat nedeva iespēju šos apstākļus fiksēt aktā, tā vietā draudot ar bērnu atņemšanu vecākiem un nogādāšanu bērnu namā.

Raksts par šo gadījumu parādījās tikai krievu valodā, un tajā galvenais uzsvars bija uz to, ka no mājām tika izlikts policists, kaut gan vēl svarīgāk būtu uzsvērt tieši bērnu tiesību pārkāpumu.

Ļoti daudzas ģimenes tiek izliktas no mājām pēc tam, kad izsolē tiek pārdots ģimenes vienīgais mājoklis.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.pantā ir definēta vardarbība pret bērnu:

9¹) vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

Konkrētajā gadījumā arodbiedrības juristi bija liecinieki visiem šiem vardarbības veidiem no zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko puses.

Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.

Kā redzams no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹panta, tad  speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko, kurš sastādīja aktu par ģimenes ar bērniem izlikšanu no dzīvojamām telpām, nevarēja uzrādīt dokumentu, ka viņš būtu apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un nebija pieaicinājis speciālistus, kam tādas zināšanas ir, tomēr veica darbības, kas apdraud bērna attīstību, pašcieņu, veselību un dzīvību, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuviniekiem.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta 5.daļa nosaka, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

Būtu vērts pasekot līdzi, kāda būs tieslietu ministra reakcija uz šādām apzināti amorālām darbībām no tiesu izpildītāja puses.

Ir konstatējami pārkāpumi arī tiesas darbībās. No tiem materiāliem, kas ir bijuši manā rīcībā, jāsecina, ka tiesa, kas ir pieņēmusi nolēmumu par policista ģimenes izlikšanu no dzīvojamām telpām, nav par minēto nolēmumu paziņojusi attiecīgajai pašvaldībai.

Augstākā tiesa apkopojusi tiesu praksi un problēmas civillietu izskatīšanā, izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu, piemērojot likumu “Par dzīvojamo telpu īri. Īrnieku izlikšana, kuriem noteiktas sociālās garantijas. Likuma grozījumu 28.² panta trešā un ceturtā daļa saistīta ar īpašu normatīvo regulējumu, lai aizsargātu īrniekus, kuriem noteiktas sociālās garantijas, no tām smagajām sekām, kas rodas, izbeidzot īres līgumu un izliekot viņus no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas piedāvāšanas.

Jautājumu, vai īrnieks atbilst likumā norādītai kategorijai, kurai paredzētas sociālas garantijas, neizskata un neizšķir tiesa, bet tas ir jādara pašvaldībai. Lai garantētu, ka tiks ievērotas to personu tiesības, kuras ieskaitītas sociāli aizsargājamo kategorijā, tiesai, kas skata prasības lietu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu no dzīvokļa likuma 28.² pantā paredzētā gadījumā, triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas tiesā (tiesneša lēmums par civillietas ierosināšanu un pieņemšanu izskatīšanā) jāpaziņo par to attiecīgai pašvaldībai. Tad, kad lietā tiek taisīts spriedums, ar kuru prasība par izlikšanu no dzīvokļa bez citu telpu piedāvāšanas apmierināta, tiesai pēc tam, kad spriedums ir stājies likumīgā spēkā, par to nekavējoši jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai atkārtoti.

Par to, ka nav izpildīti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.² panta noteikumi un bāriņtiesai nav paziņots, ka ar tiesas spriedumu tiek izlikta nepilngadīga persona, norādīts LR Augstākās tiesas Senāta spriedumā SKC- 161/2003 par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa. Spriedums atcelts, un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā citu motīvu dēļ, jo saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem īrniekiem bija jāierāda cita dzīvojamā telpa. Tai pašā laikā Senāta spriedumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa nav izpildījusi likuma prasību un nav paziņojusi bāriņtiesai, ka no dzīvokļa tiek izlikta nepilngadīga persona.

Pēc tam, kad tiesas spriedums par tāda īrnieka vai viņa ģimenes locekļa izlikšanu, kuriem noteiktas sociālās garantijas, stājies spēkā, tiesas sprieduma izpilde atliekama, lai dotu pašvaldībai triju mēnešu laikā rast iespēju nodrošināt izliekamās personas ar citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai dzīvokli sociālā mājā.

Ja pašvaldība neizpilda savu pienākumu un trīs mēnešu laikā nepiešķir maznodrošinātam īrniekam, kurš izlikts no dzīvokļa, citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, sprieduma izpildes atlikšana turpinās līdz brīdim, kamēr pašvaldība šo pienākumu izpilda. Iestājas vienīgi sekas, kas paredzētas likuma 36.³ panta otrajā daļā, t.i., pašvaldībai jāsedz zaudējumi, kas ar to radušies izīrētājam.

Kopumā vērtējot šo situāciju un daudzas citas līdzīgas, jāsecina, ka, izliekot personas no dzīves vietas, būtiski tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības uz mājokli, taisnīgu tiesu, kā arī bērnu tiesības.

Likumā viss ir skaisti, bet tas netiek ievērots, un valstī netiek nodrošināts efektīvs aizsardzības mehānisms pret šādiem pārkāpumiem.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Darbinieki, kuri palikuši bez mājām un kuriem netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav motivēti pilnvērtīgi strādāt, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī vai izbraukt no tās.

Situācija ir kritiska, atsevišķu tiesu izpildītāju patvaļa un nesodāmības sajūta to īpaši saasina, un sekas nav prognozējamas, tāpēc ir nekavējoties jāpieņem memorands, ka ģimenes ar bērniem nekādos apstākļos nedrīkst izlikt uz ielas.

Arodbiedrība ir sabiedriska organizācija, kurai nav jāveic sociālās funkcijas, bet šādos gadījumos to nākas darīt. Jāpiezīmē, ka arodbiedrības resursi ir ļoti ierobežoti un gadījumā, ja valsts tomēr nespēj nodrošināt un vēlas, lai arodbiedrība uzņemas iedzīvotāju sociālās aizsardzības funkcijas, tad tam ir nepieciešams novirzīt atbilstošus līdzekļus.

Esam veikuši pētījumu par esošo situāciju, analizējuši cēloņseku sakarības un nosūtījuši arī Saeimai savus priekšlikumus šī jautājuma risināšanai, kā arī uzsākuši parakstu vākšanu grozījumiem Civilprocesa likumā.

Jau vairākkārt esam vērsušies gan Saeimā, gan pie valdības par to, ka policijas darbinieku atalgojums pēdējo četru gadu laikā ir samazināts pat par 50% un pašlaik ir zemāks par vidējo valstī. Policijas darbinieki un ugunsdzēsēji riskē ar savām dzīvībām, veicot savus dienesta pienākumus, bet par to saņemtais atalgojums nenodrošina pat izdzīvošanai nepieciešamo minimumu. Eiropas Sociālajā hartā ir noteikts valsts pienākums atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.

Ir vērojama nesamērība starp atalgojumiem, piemēram, policistu un tiesu izpildītāju.

Kopš 2009.gada mēs norādām uz šīm atšķirībām darba novērtējumā, bet policistu algu jautājums netiek risināts, tajā pašā laikā nepārtraukti pieaug zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumi, kas pēdējos gados sasnieguši, piemēram,  zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Stepanovam ienākumi no saimnieciskās darbības 2011.gadā ir 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī).

EP (Eiropas Parlaments) parlaments prasa mainīt valstu rīcību vides, enerģētikas, būvniecības un sociālajā jomā, un īpaši uzsver, ka mājoklis ir pamata tiesība. Bez pienācīga mitekļa kļūst nereālas citas tiesības.

ES līguma preambulā uzsvērti Sociālās hartas (1961) un Darba ņēmēju pamattiesību hartas (1989) principi - tiesiskums un nodarbinātība, darbs un taisnīga atlīdzība par darbu kā labklājības pamats, drošība vecumā.

Pēdējo gadu rezolūcijās Eiropas parlamenta vairākums konsekventi apliecina, ka tautas labklājība un nabadzības novēršana joprojām būs Eiropas vērtības, un Eiropa prasa no valdībām (arī Latvijas) - labu pārvaldību, caurspīdīgumu budžetā.

EP uzsvēris, ka demokrātijas pamats ir spēcīgas arodbiedrības.

2013.gada 11.jūnija EP rezolūcijā secināts, ka tiesības uz mājokli un vidi ir eksistences pamats, tas ietekmē veselību u.c.. Nedrīkst veikt kredītu piedziņu no tiem, kam bankas ir atņēmušas dzīvokļus. (Parādu verdzība ir aizliegta.)

Rezolūcijā tās nosaukums ir par sociālajiem dzīvokļiem, taču dokumenta saturs ir daudzkārt plašāks - par labklājības un sociālo politiku kopumā, un arī atbalstu būvniecībai, vides un veselības, mājokļu siltināšanu un enerģētikas risinājumiem.

ES dokumentos sniegta cilvēka tiesību plašāka izpratne, nekā to skaidro un dara Latvijā.

Beigsim dalīt Latvijas iedzīvotājus pēc nacionalitātes, profesijas vai citām pazīmēm, bet parūpēsimies, lai tiek ievērotas elementāras cilvēktiesības.

Novērtē šo rakstu: