Iesaki rakstu: 
Šur tur parādās pa tekstiņam, bet konteksta nav. Mediji ir tizli, bet šakāļi par sevi nestāstīs! Tikmēr konteksts stāsta par patriotisma nostalģijas pārtapšanu valstiskos veikalos, kur pat ar likuma (Dziesmu un deju svētku likums), speciālu noteikumu (Nr.85) par kungu ložām spēku acīs krītošas „smalkās aprindas” ar visiem spēkiem kāš valsts (nodokļu maksātāju) daļu personiskās kabatās.
Siles apsaimniekotāji radījuši augstāko industriju valstī – nemitīgi ražot svētkus un izkāst nodokļu maksātāju naudu! (Jāņi krastmalā, Šlāgerballe Ventspilī, Dziesmu svētki, Rīgas svētki, katra novada svētki, Valsts svētki, „Staro Rīga” un simtiem citu tingeltangeļu!) Vergiem – maizi un izrādes!
Tie laiki, kad Dziesmu un deju svētkiem bija garīguma un nacionālās vienotības jēga, sen pagājuši. Kā var neēdušais vienoties ar valsts siles apsaimniekotājiem?
Ar siles izbradātājiem, kuriem pakaļ vēl mētā goda (negoda!) brīvbiļetes.
Patriotisma vietā - nauda, nauda, nauda... Paprasiet, cik pagājušajos svētkos nopelnīja visi organizatori, rīkotāji, diriģenti? Neviens neteiks! Cik notrieca salūtos, ekrānos, gaismās un citās ārišķībās? Un ar kādiem „otkatiem” veidojas tas iepirkumu lērums?
Kur var apskatīties detalizētu dziesmu svētku izdevumu tāmi? Valsts noslēpums? Kāpēc to nenopublicē mediji, lai "caurspīdīgums" nekļūtu par bezgala ņirdzīgu un liekulīgu vārdu? Bet tā ir arī mana nauda!
Piedevām - kas noticis ar dziesmu, ja to vairs nevar dziedāt bez dārgām aparatūrām, apskaņošanām, lāzeršoviem, salūtiem un citiem naudīgiem efektiem?
Kāpēc daži gudreļi repertuāru taisa par tādu, kas pašdarbniekam nav paceļams un ar baudu padziedams? Kāpēc kristīgiem ļaudīm uzspiež (šamanisku) bļāvēju rituālus? Ievadot to buršanos ar ekumēnisko dievkalpojumu?
Kāpēc svētki jāpārslāna ar 62 „pasākumiem” un jātrallina veselu nedēļu? Tiešām tik bagāti dzīvojam, kā dzīrojam? Turklāt laikā, kad plūdu sekas vēl mutēs smeļas, deg pilis ar nenovērtējamiem dārgumiem un tik daudzi iztiek no pusbada maizes!
Kāpēc svētki jābeidz naktī (rītā) no svētdienas uz pirmdienu, lai pēc tam vēl pienāktos brīvdiena, kura "it kā" atstrādājama? Arī tā ir nauda un dzīru pārmērība!
Vai Atmodas laikā, dziesmotajā revolūcijā tāda dziesmas un dejas šov-komerc-invāzija kādam sapņos rādījās?
Biļetēs nav būtības sāls, jo tā ir niecīga ienākumu daļa (pašiem un spekulantiem!) uz milzīgo izdevumu fona, par kuru biļešu kārotāji kā nodokļu maksātāji jau vienreiz ir samaksājuši, un nu vēl par viņiem neredzama, bet ļoti jaušama roka ciniski paņirgājas.
Būtība ir alkatībā, savtīgā naudā un sava krekla tīksmē pie savas miesas.
Visu cieņu visiem dalībniekiem ar pašcieņu, kas neļauj staigāt ar līkumu mugurā, lai tikai kungiem patiktos! Bet dalībniekiem tik uzmācīgi klāt karinātais "patriotisms” - ir neliešu pēdējais patvērums!
Ja tā nav, tad lūdzu, kundziņi patriotiņi, darām visu par velti!
Bet tad jau zūd siles apsaimniekošanas jēga! Un pagaist svētku industrijas un biznesa jēga...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
