Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku ģimenes locekļi brīvi pārvietojas pa biroja telpām un tiek izmantoti liecinieku ietekmēšanai. Interešu konflikti tiek nomaskēti ar formālu dokumentu parakstītāja nomaiņu. Krimināllietu lietiskajos pierādījumos "ieskatās" visi interesenti. Krimināllietu materiāli tiek kopēti un izplatīti bez kādas kontroles. Iekšējās kārtības noteikumi eksistē, kamēr vadība nav devusi atļauju tos pārkāpt. Šādu "Strīķes laiku" KNAB iekšējo norišu ainu rāda biroja bijušā izmeklētāja Ruslana Balakleiska liecības tiesā.

Nezināmās liecības

R. Balakleiskis ir viens no joprojām publiski zināmākajiem KNAB izmeklētājiem, kaut šo darbu bijis spiests pamest. Tieši viņš bija tas, kurš pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas "Rīga" un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu, atzīstot, ka tas „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”, lai gan Valsts kontrole bija norādījusi uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis šis līgums.

Taču īstu "popularitāti" R. Balakleiskis guva, kad 2012. gadā kļuva zināms, ka tieši viņš tiek turēts aizdomās par AS Latvenergo kukuļošanas krimināllietas materiālu noplūdināšanu, kā rezultātā sabiedrība guva priekšstatu par šajā lietā iesaistītajām personām, milzīgajām summām un to ceļiem. Tiesājoties par sekojušo atlaišanu no darba, R. Balakleiskis prāvā zaudēja, savukārt krimināllietā, kas tika sākta par materiālu noplūdināšanu, tiesāšanās turpinās.

Līdz šim atklātībā nebija nonākušas R. Balakleiska oficiālās liecības, ko viņš tiesai sniedzis pērn, kā izbijis KNAB izmeklētājs liecinot saistībā ar viņa iepriekš izmeklēto lietu par fiktīvu darbinieku noformēšanu Rīgas Mūzikas internātskolā, kurā oktobra beigās tika nolasīts spriedums.

Par to, cik nozīmīgas Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesai šķitušas šīs R. Balakleiska liecības, liecina fakts, ka, kā zināms Pietiek, spriedumā internātskolas lietā ticis pieņemts arī blakuslēmums tieši saistībā ar KNAB izmantotajām metodēm, - tā saturs būs zināms 10. novembrī, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums.

Vieglprātīgā attieksme

Vieni no pārsteidzošākajiem faktiem par norisēm KNAB, ko savās liecības tiesai atklājis R. Balakleiskis, saistīti ar izmeklēšanas dokumentu faktiski nekontrolētu kopēšanu un izplatīšanu, kā arī manipulācijām ar lietiskajiem pierādījumiem laikā, kad KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītāja bija nu amatu zaudējusī biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

"Protams, ka tas nav pareizi, ka procesa virzītājs nokopē kaut kādus krimināllietas materiālus un nodot to operatīviem darbiniekiem bez jebkāda pieprasījums, bez jebkā," tiesā par "Strīķes laikos" ierasto praksi liecinājis R. Balakleiskis. "KNAB nav tiesību pārkāpt likumu, bet tā ir ierasta lieta, ir savstarpēja uzticība, neviens par to nevienam nestāstīs. Apskates protokolu var uztaisīt ar atpakaļejošu datumu, vai uztaisīt pa jaunam, ja nav sveša cilvēka, samainīt vietām."

Īpaši vieglprātīga KNAB bijusi attieksme pret lietiskajiem pierādījumiem, kuri pa biroju "ceļojuši" brīvi pieejamā veidā un bijuši apskatāmi gandrīz vai katram "interesentam": "Ja lietiskie pierādījumi pāriet no viena izmeklētāja pie otra, protams, viņi nebūs iepakoti, jo viens nogriež galu, apskatās, kas tur ir iekšā, un tad nodod citam, tā viņi tālāk staigā."

Bijušais KNAB izmeklētājs liecinājis, ka viņa pieredzē nav bijis gadījuma, kad viņš pārņem lietu un pierādījumi ir slēgtā iepakojumā: "Šādiem pierādījumiem, kurus es saņēmu no cita izmeklētāja un kuriem nav apskates protokola un kuri ir atvērti vaļā, pa lielam pierādījumu spēks, uzskatu, ka nav, jo nav pieņemama prakse, kad izņemtas mantas sākumā apskata un ņem pie sevis operatīvais darbinieks, tad atkal atgriež atpakaļ un izmeklētājs spiests rakstīt protokolā, ka iepakojums nav bojāts un tā tālāk, viņš atver, izņem ārā tādas un šitādas mantas, kuras pirms tam bija izņēmis un apskatījis operatīvais darbinieks."

Formāli tiesības "veikt kaut kādas procesuālās darbības kriminālprocesā ir procesa virzītājam un viņa nozīmētām personām, procesa uzdevuma izpildītājam operatīvajam darbiniekam nav uzdots kaut kāds jautājums apskatīt mantas vai vēl kaut kas", taču reālajā dzīvē viss noticis pilnīgi citādi - operatīvie darbinieki bez likumiska pamata rakņājušies pa pierādījumiem, jo "operatīvajam darbiniekam gan interesanti dēļ ziņkārības, gan pilda savas profesionālās darbības".

Tiesa, bijuši arī gadījumi, kad kratīšanās izņemti dokumenti un lietas KNAB nav interesējuši pat gadiem ilgi. "Ne tikai šajā lietā, bet arī [Vladimira] Vaškeviča lietā mantas nebija apskatītas gadu vai divus, tā bija rakstīts internetā. Kāpēc KNAB tā viss notiek, tāpēc, ka tur tā organizēts darbs un trūkst kontroles, tāpēc tā notiek," liecinājis bijušais izmeklētājs.

Kopumā gan KNAB darbinieku attieksme pret lietiskajiem pierādījumiem bijusi tieši atkarīga no iesaistīto personu sociālā statusa: "KNAB pa lielam tādas prakses nav - neiepako, iepako. Tas atkarīgs no klienta, pie kā notika kratīšana. Ja klients svarīgs, tad viss notiek tā, kā vajag, ja klients kāds bomzis, tad priekš kam tur kaut ko iepakot."

Ar liecinieci "parunāja", jo "tā visi strādā"

No R. Balakleiska tiesai sniegtajām liecībām arī izriet, ka KNAB vadības pārstāvju - piemēram, Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores - ģimenes locekļi birojā jutušies gluži kā mājās:

"Kādas Andrejam Šikoram ir attiecības ar operatīviem darbiniekiem KNAB, es nezinu. Viņš brīžiem parādās KNAB, atbrauc pakaļ sievai darba dienas beigās, var ienākt pie viņas kabinetā, viņu tur laiž un var teikt brīvi var apmeklēt un tas nav noslēpums visiem KNAB darbiniekiem, tāpat ka Strīķei pakaļ atbrauc viņas vīrs, pagalmā var ienākt iekšā. Strīķes vīram [Maiguram Strīķim] ir [valsts drošības iestādes darbinieka] apliecība, Šikoram nav apliecības."

Tiesa, A. Šikors (īstajā uzvārdā Kondrāts), kurš 90. gados bijis iesaistīts krāpšanas krimināllietā, KNAB darbiniekiem, kā liecinājis R. Balakleiskis, labi noderējis, lai veiktu "pārrunas" ar kādu liecinieci - skolas grāmatvedi un bijušo Šikora darbinieci, kura sākotnēji atteikusies liecināt mūzikas internātskolas lietā: "Sākumā viņa negribēja liecināt, un, cik es sapratu, kad pēc tam ar viņu parunāja Andrejs Šikors, viņa noliecināja, es par to teicu operatīviem darbiniekiem, bet tie jau visu zināja."

Turklāt šis "parunāšanās" - faktiski liecinieka ietekmēšanas - gadījums nav bijis vienīgais KNAB praksē, jo faktiski "visi tā strādā": "KNAB ar liecinieku var neoficiāli pirms pratināšanas parunāties operatīvie darbinieki vai vēl kaut kas neoficiāli, bez advokātiem, ja, teiksim ir advokāts, dot kaut kādu mājienu lieciniekam. (..)  Es to vērtēju visu negatīvi, tā nedrīkst strādāt, bet tāda ir realitāte, jā, es arī tā strādāju, tā dara KNAB, policijā visi tā strādā."

Viens strādāja, otrs lika parakstu

KNAB bijušais izmeklētājs tiesai aprakstījis arī, kā pilnīgi formāli - ar parakstītāja nomaiņu - birojā "risināti" interešu konflikta jautājumi, minot gadījumu ar L. Šikori un viņas vīru: "Man likās jocīgi, ka Šikore nesa lietas uz parakstu Strīķei, kaut vai visu formēja pati un nekur nelika savus parakstus."

Taču pēcāk R. Balakleiskis ticis "izglītots": "Viņa teica, ka „es nekur nelikšu savu parakstu, jo man tur ir saistīts ar vīru un visus parakstus liek Juta Strīķe", viņa teica, „es tā formāli norobežojos, negribu, lai mans vārds un uzvārds tur figurētu", bet jā, viņa bija lietas kursā. (..) Šikore pildīja faktisko darbu, bet parakstus lika Juta Strīķe, lai nebūtu redzams Šikores vārds un uzvārds."

Bijušais izmeklētājs minējis arī gadījumus, kad tieši no J. Strīķes atļaujas bijusi atkarīga iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšana: "Pratināšana notika, tas bija pārrunu telpās pirmajā stāvā. Pārrunu telpai ir platība divi uz divi metriem, viens galds un viens krēsls, logu nav, ventilācijas nav. Par veselības problēmām, ja mēs runājam par liecinieci, kura sākumā atteicas liecināt, šī lieciniece ļoti pārdzīvoja. Tas bija redzams pēc viņas sejas, pārdzīvoja par visu, trīcēja rokas, grūti bija ar viņu runāt, satraukta bija par tādu situāciju, bailes kaut kādas bija.

Pretenzijas par uzturēšanos šajā telpā, ja godīgi, tur gandrīz katram ir pretenzijas, jo tā telpa spiež uz cilvēku, jo logu nav, nekā tur nav, durvis ir ciet, divi uz divi metriem telpa. (..) Tur visas pratināšanas telpas ir vienādas, mums ir 3 vai 4 telpas, un pratināt cilvēkus kabinetos nedrīkst pēc iekšējiem noteikumiem. Jā, faktiski mums nav izvēles. Ir izņēmumi, kad var pratināt, bet tas jāsaskaņo ar Jutu Strīķi. Ja viņa atļauj pārkāpt iekšējās kārtības noteikumus, tad drīkst, ja neatļauj, tad nedrīkst..."

Nav pārliecības par pārmaiņām

No R. Balakleiska liecībās minētajām personām L. Šikore saskaņā ar publisko informāciju pašlaik ir atstādināta no galveno darba pienākumu pildīšanas, savukārt J. Strīķe turpina tiesāties ar KNAB saistībā ar vairākiem viņai uzliktiem discplinārsodiem. Tā kā viens no tiem bija par J. Strīķes pazemināšanu amatā, pašlaik viņa oficiāli ir KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste un kādreizējo ietekmi birojā ir faktiski pilnībā zaudējusi.

Bet vai tas nozīmē, ka R. Balakleiska aprakstītās metodes un darba stils KNAB ir mainījušies? KNAB tagadējā priekšnieka, ar J. Strīķi asi konfliktējušā Jaroslava Streļčenoka un biroja faktiskās otrās personas - viņa vietnieces Ilzes Jurčas reakcija uz Pietiek jautājumiem saistībā ar bijušā izmeklētāja liecībām liek par to šaubīties.

"Tā kā atbildes sagatavošanā ir jāiesaista vairākas KNAB struktūrvienības, kuru kompetencē ir jautājumi, kas minēti Jūsu vēstulē, informēju, ka atbildes sagatavošanai būs nepieciešams papildus laiks informācijas apkopošanai, tāpēc atbildi Jums sniegsim pēc šīs informācijas apkopošanas iespējami ātri," - šādu atbildi Pietiek sākotnēji sniedza I. Jurča.

Taču pēc nedēļas izrādījās, ka I. Jurčas minētā "vairāku struktūrvienību iesaistīšana" ir ļāvusi KNAB vadībai minēt vien to, ka "birojs ir veicis būtiskas reformas KNAB personāla politikā, darba organizācijā un iestādes tehniskajā nodrošinājumā", kā arī "ieviesta virkne organizatorisko pasākumu", "stingra kārtība" un "pastiprināta uzraudzība un kontrole".

Neko konkrētāku saistībā ar iespējamām pārmaiņām bijušā KNAB izmeklētāja liecībās atklātajās "Strīķes laiku" metodēs un darbībā tagadējā biroja vadība paskaidrot nevēlas vai nespēj.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

123
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...