Bijušais KNAB izmeklētājs Balakleiskis: Strīķe mēģina izmantot atlaišanu, lai attaisnotu "oligarhu lietas" izgāšanos
PIETIEK29.12.2013.
Komentāri (0)
Nu jau bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe savu atlaišanu no ieņemtā amata mēģina izmantot, lai attaisnotu viņas sāktās un viņas pārziņā divarpus gadus bijušās "oligarhu lietas" faktisko izgāšanos, - tā uzskata bijušais KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis, kuru pirmās instances tiesa pilnībā attaisnojusi apsūdzībā par Latvenergoamatpersonu kukuļošanas lietas audioierakstu publiskošanu. Publicējam Balakleiska apsvērumus tādā formā, kādā viņš tos iesūtījis Pietiek:
"Beidzot J. Strīķe ir atradusi „iemeslu” "oligarhu lietas" izgāšanai, masu medijos paziņojot, ka saistībā ar viņas un citu KNAB darbinieku atbrīvošanu no amata "var ciest "oligarhu lietas" izmeklēšana". Bet vēl pusgadu atpakaļ Strīķes kundze apgalvoja, ka pierādījumu šajā lietā ir daudz un „mēs esam tikuši ļoti tālu”.
Šodien ir skaidrs, ka tikuši tik tālu, ka jāmeklē grēkāzis šīs lietas izgāšanai un tas ir atrasts – KNAB priekšnieks – „sīks korupcijā iesaistīto personu izpildītājs” J.Streļčenoks. Interesanti, vai Strīķes kundze pati tic saviem vārdiem, attaisnojot savu visatļautību un nihilismu, būdama KNAB priekšnieka vietnieka amatā.
Domāju, ka jebkuram skaidri domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka nav iespējams savākt apsūdzošos pierādījumus mākslīgi un steidzīgā kārtā safabricētajā krimināllietā.
Atgādinu, ka "oligarhu lieta" tika uzsākta 2011.gada maijā un lietas uzsākšanas datums tieši sakrita ar to nedēļu, kad KNAB priekšnieks N.Vilnītis bija atvaļinājumā. KNAB faktiski vadīja J.Strīķe.
Atgādinu arī, ka šīs lietas uzsākšana neprasīja steidzīgu, ātru un neatliekamo izmeklēšanu tieši tajā laikā, kad N.Vilnītis bija atvaļinājumā, jo netika veikts kāds iepriekš ieplānots operatīvais vai kriminālprocesuālais pasākums, kurš prasīja nekavējošu iejaukšanos konkrēto peronu noziedzīgā rīcībā. Tas ir, vienkārši sakot, nebija nepieciešams pārtraukt kādu noziedzīgi veiktu darbību vai bezdarbību, jo tādas nebija konstatēta.
Pat šodien, pēc diviem ar pusi gadiem "oligarhu lietā" neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto, pat nerunājot par celtu apsūdzību. Tas ir, nekas nemainītos, ja "oligarhu lieta" tiktu uzsākta nedēļu vai mēnesi iepriekš vai vēlāk.
Citiem vārdiem runājot, Strīķes kundze vienkārši ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli savas reputācijas celšanai, cīņai pret cilvēkiem, ar kuriem viņai ir personīgais naids, t.i. pamatā bija personiskās attiecības, pašapmierinātība, izmantojot savu varu, kas sekmīgi bija īstenots.
Neviens netraucēja KNAB turpināt strādāt pret konkrētām personām (domāti A.Lembergs, A.Šlesers un A.Šķēle) vēl kādu laiku operatīvās lietas ietvaros nolūkā savākt vairāk pierādījumus, ja tādi bija vispār, lai būtu vieglāk to visu pierādīt kriminālprocesa laikā, t.i., jau zinot tiem cilvēkiem, pret kuriem šis process bija uzsākts.
Rodas retorisks jautājums: kāpēc tas netika izdarīts? Atbilde ir skaidra: tāpēc, ka tas nebija mērķis – saukt šīs personas pie kriminālatbildības, bet īstais mērķis bija sagraut cilvēku reputāciju, un tas ilgst jau divus ar pusi gadus.
2013.gada augustā saistībā ar Oligarhu lietas bez rezultatīvo izmeklēšanu KNAB oficiāli ir norādījis, ka „saskaņā ar Krimināllikumu izmeklēšana var ilgt līdz 15 gadiem kopš lietas ierosināšanas brīža”. Vai tas nozīmē, ka KNAB oficiālā pozīcija ir šāda – konkrēto personu reputāciju var graut 15 gadus?
Turklāt šī gada augustā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja L.Šikores kundze (J.Strīķes labā rokā kriminālprocesuālajos jautājumos un, domājams, profesionāle kriminālprocesuālajā jomā) publiski paziņoja, ka "izmeklētājs var strādāt ar šiem cilvēkiem statusā "persona, pret kuru sākts kriminālprocess" līdz pat brīdim, kad lietu nosūta kriminālvajāšanai. Arī tāda iespēja pastāv, tas nav nekāds rādītājs".
„Profesionāle” L.Šikore uzsver, ka tas ir izmeklēšanas taktikas jautājums, kad personai, pret kuru ir savākts pietiekams pierādījumu daudzums, netiek piemērots aizdomās turētā statuss, tādā veidā pārkāpjot šīs personas tiesības kriminālprocesā, jo personai, kura atrodas „aizdomās turētā” statusā, ir vairāk procesuālo tiesību nekā „personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Tādējādi ir acīmredzami, ka šobrīd "oligarhu lietā" ir divi varianti saistībā ar pierādījumu daudzumu pret konkrētām personām:
1) Ir savākti pietiekami pierādījumi pret konkrētām personām, bet KNAB šīs personas neatzīst par aizdomās turētājām, tādā veidā pārkāpjot Kriminālprocesa likuma normas, „mākslīgi” ierobežojot šo personu tiesības kriminālprocesā.
2) Nav savākti pietiekami pierādījumi pret konkrētām personām, un šajā gadījumā Šikores kundze melo, norādot, ka tas ir izmeklēšanas taktikas jautājums.
Manā skatījumā otrais variants ir visreālākais, jo tāda dīvaina izmeklēšanas taktika netika piemērota nevienā KNAB krimināllietā – ir pamats atzīt par aizdomās turēto (pierādījumi savākti), bet KNAB to nedara.
Apkopojot "oligarhu lietas" uzsākšanas un izmeklēšanas aspektus un KNAB publiskos paziņojumus saistībā ar šo lietu, šobrīd ir skaidrs, ka "oligarhu lietas" liktenis ir izgāšanās un šobrīd steidzīgi jāmeklē grēkāzis tādas „izmeklēšanas taktikas” pamatošanai. Decembrī KNAB priekšnieks atbrīvoja no amata savu vietnieci J.Strīķi, kura jau izmantojusi šo situāciju, lai atrastu tādu grēkāzi – J.Streļčenoku, glābjot savu „reputāciju” un „godu”.