Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas skolēns. Es domīgi atbildu, ka noteikti nē, jo viņam patiešām ir tik daudz citu lietu, ko zināt. “Bet Tu uzraksti viņam,” viņš neatlaižas. Jā, kāpēc ne? Varbūt patiesi jāuzraksta. Vai kādam būs pacietība lasīt, nezinu, droši vien, ka ne, bet es tomēr mēģināšu.

Esmu dzimusi Latgalē, Līvānos, mani senči vairākās paaudzēs ir bijuši zemnieki, bet es jau no pirmās klases zināju, ka būšu skolotāja. Punkts. Nekas cits. No bērnības visus savus vienaudžus dresēju un mācīju, pati neko no īstās dzīves nezinot. Mani vecāki iemācīja man strādāt, sūri, neatlaidīgi, man likās reizēm bezjēdzīgi, bet strādāt! Un vēl mani vecāki iemācīja neatlaidīgi iet uz mērķi, ticēt tam un sasniegt. Tā arī es devos uz savu mērķi - kļūt par skolotāju.

Pirmais puns pienāca pavisam ātri, jo Liepājas pedagoģiskajā institūtā mani uzņēma vien kandidātos, jo es nebiju komjauniete. Kā tā? Visi taču bija Ļeņina ideju turpinātāji, bet es nē. Es apsolīju, ka iestāšos, un sāku mācīties dzimtās valodas gramatiku un literatūru. Ak, cik daudz tur bija prasmīgu pasniedzēju, kas man lika iemīlēt latviešu valodas gramatiku līdz kaulam. Man nepavisam negāja viegli, jo studiju laikā es apprecējos un man piedzima meita, bet ar pārmaiņām personīgajā dzīvē pienāca arī pārmaiņas manā karjerā: par manu pirmo darbavietu kļuva Saldus 2. vidusskola.

Kad es pirmo reizi eju pāri skolas slieksnim, mana sirds taisās izlēkt pa muti, un manas kājas negrib klausīt, kā un vai vispār mani te pieņems, vai es spēšu būt laba latviešu valodas skolotāja? Mans direktors ir P.Kokins, īsts darba rūķis, savdabīgs līderis, goda vīrs. Es tveru katru viņa vārdu un mācos. Viņš jaunajiem skolotājiem uztic pat pārāk daudz. Man iet ļoti raibi, es audzinu klasi un cenšos no sirds visiem likt iemīlēt dzimto valodu. Pirmo reizi uzvaram ar savu skolnieci Vinetu Latvijas konkursā, un man, padomju skolotājam, par uzvaru samaksā Austrālijas dolāros. Es tos turu pirmo reizi rokās un nesaprotu, vai tie tiešām ir man? Mēs ar literāro kompozīciju uzvaram O.Vācieša dzimtenē, ar meiteņu kapellu “Brunči” konkursā “Ko Tu proti?”. Šis laiks ir krāsains, trauksmains, jo man patīk būt skolotājai – prasīgai, stingrai, taisnīgai un stilīgai.

Un te pēkšņi... 33 gadu vecumā es kļūstu par savas – Saldus 2.vidusskolas – direktori. Ir uzrunāti jau visi spējīgie, gudrie manas skolas skolotāji, neviens nepiekrīt vadīt skolu ar tūkstoš bērniem, divām plūsmām un divām maiņām. Mans vīrs mani piespiež piekrist, jo es ļoti baidos un nezinu, kā tas ir – būt direktorei. Sākums ir grūts, mani, bijušo latviešu valodas skolotāju, latgalieti, nepieņem pašas kolēģi. Jā, viņiem ir taisnība, es nezinu neko no šī jaunā un atbildīgā darba, bet mans latgaļu raksturs un spīts liek nepadoties, un es mācos. Par prezidentu taču arī nepiedzimst, par to kļūst soli pa solim. Man palīdz senču spītība un mērķis, jo zinu, kurp doties. Es eju caur asarām un ērkšķiem. Soli pa solim mācos pati un mācu savus skolotājus. Es pārkrāsoju savu skolu gan iekšēji, gan ārēji, tajā uzzied saulespuķes uz visām sienām un ienāk ļoti īpaša, nekad neredzēta aura. Es mērķtiecīgi veidoju arī savu tēlu - stingru, prasīgu un lietišķu - kopā ar skolas tēlu, kas ir spēcīga sportā, mūzikā, eksaktajos priekšmetos un ar mācību rezultātos. Man patīk mans darbs, tur var realizēt sapņus par īstenību, mēs maināmies, un arī skola mainās: no divām plūsmām tā kļūst par vienas plūsmas un ļoti latvisku skolu, ilgu laiku mums ir arī sava Komercskola, un skolēniem piedāvājam tādus priekšmetus kā ekonomika, mārketings un lietvedība.

Es nevaru uzskaitīt, cik daudz kopā padarīts 23 gados: neskaitāmi salidojumi ar absolventiem, kas grib savā skolā atgriezties, tradīcijas, ar kurām lepojamies, izcili sasniegumi mācības, sportā un mūzikā. Mums izdevies izveidot iespaidīgāko Nacionālo stūrīti, kāds nav ne Saeimā, ne Valsts prezidentam. Mēs kļūstam ceturtā labākā skola Kurzemē skolu reitingā. Un pats svarīgākais- mēs esam skola ar skatu uz visu pasauli un Eiropu: jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienība es uzsāku darbu ar starptautiskajiem projektiem, jo gribu dot sev un saviem skolotājiem un skolēniem skatu uz pasauli, daudz lielāku par to, ko mēs redzam no savas skolas logiem. Mani uzaicina pārstāvēt valsti un skolu uz Lielbritāniju, kad Latviju uzņem Eiropas Savienībā. Es braucu ar tulku un nolemju, ka man jāsāk mācīties angļu valoda no nulles, un man tas arī izdodas. Nemaz nevaru saskaitīt, cik Eiropas Savienības skolās esmu bijusi, mācījusies, guvusi iedvesmu un atvedusi jaunas idejas. Manu skolu apmeklē sadarbības partneri no neskaitāmām Eiropas Savienības un ne tikai, arī no Jordānijas, Marokas, Taizemes, ASV un Brazīlijas. Un visi kā viens viņi brīnās par gaišajām skolas telpām, saulespuķēm, kas zied uz mūsu sienām, un īpašo uzņemšanu, kurā vienmēr dziedam, cienājam un iepriecinām mūsu viesus. Tikpat svarīgi kā uzņemt viesus ir arī parādīt pasauli mūsu skolēniem un skolotājiem: es bieži vien cenšos bezcerību un naudas trūkumu izglītības sistēmā kompensēt ar projektiem, mēs ar skolēniem dodamies uz Stokholmu, piedalāmies Pasaules Ūdens konferencē un saņemam Zviedrijas medaļas, mani skolēni kļūst par pasaules čempioniem orientēšanās sacensībās Itālijā. Mēs aizvedam skolēnus un aiznesam Saldus un Latvijas vārdu uz Itāliju, Spāniju, Čehiju, Norvēģiju, Vāciju, Holandi, Lielbritāniju un vēl citām tuvākām un tālākām valstīm.

Un es gadu laikā esmu kļuvusi par skolas zīmolu. Man pārmet, ka saucu šo skolu par savu, tā tak ir pašvaldības. Jā, bet es uzskatu, ka jebkurš darbs ir jādara ar dvēseli un aizrautību. Es un Saldus 2. vidusskola esam kļuvušas nešķiramas. Es mācījos no skolas, un skola - no manis. Gadu gaitā iegūstu Maģistra grādu skolvadībā, pabeidzu Juridisko koledžu, iemācos angļu valodu un nemitīgi papildinu savas zināšanas ārzemēs. Kurzemniekiem nepatīk lielīties, bet es to daru, uzslavēju savus skolotājus, skolēnus un darbiniekus, man ir liels atbalsts no vecākiem.

Tā paiet man vienīgajā darbavietā 33 gadi. Sākas nepārdomātas, nepamatotas skolu reformas. Saldus 2.vidusskolai ar starplaikiem pievieno divas skolas, vienu no tām Kurzemītes pamatskolu, kas ir skola bērniem ar īpašām vajadzībām. Mēs smagi cīnāmies, lai Kurzemītes bērni labi justos jaunajā vidē, lai Saldus 2.vidusskolas skolēni pieņemtu jaunos biedrus. Mums nepalīdz ne pašvaldība, ne kādas naudas balvas. Interesnati tikai, ka tie paši deputāti, kas cēluši rokas par Kurzemītes skolas slēgšanu bez nekādiem tālejošākiem plāniem, nākošajās vēlēšanās sola skolu atjaunot, un to veikli izmanto atkal savās politiskajās kampaņās.

Vēl neesam paspējuši pacelt galvas no pievienošanas šoka, kad kā zibens spēriens no Saldus deputātiem nāk lēmums 2015.gada februārī - likvidēt Saldus 2.vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu. Kā? Tas nav iespējams, mēs esam laba vidusskola, esam pārdzīvojuši to laiku, kad skolēnu skaits sarūk līdz 300 skolēniem. Pat ar 300 skolēniem esam liela skola, kas ir spējīga izdzīvot pati, ja tiešām solītā nauda “sekotu skolēniem”. Manās idejās un priekšlikumos neviens neklausās, neviens neskaidro un nepamato, jo tautas kalpi kā grib, tā dara. Es runāju ar pilsētas vadību, bet lēmums netiek mainīts. Es nespēju samierināties ar šo deputātu nepamatoto rīcību un ātri vien nokļūstu “melnajā sarakstā” par pretī runāšanu. Un te un sākas terors, kurš man liktos neticams Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pati nebūtu to pieredzējusi.

Man darba devējs piedāvā labprātīgi aiziet, uzrakstot atlūgumu, bet es iespītējos. Jūtos kā kuģa kapteinis, kura kuģis grimst, bet man piedāvā pirmajai no tā glābties. Es nepadodos, bet mana dzīve, kā jau viņi solīja, kļūst neciešama. Izpilddirektors man liek rakstīt bez pamatojuma 20 dažādus paskaidrojumus 10 mēnešu laikā. Domes darbiniece bez rīkojuma un paskaidrojuma, izņem no skolas dokumentus, lai meklētu “manus noziegumus”, visas iespējamās inspekcijas mani nepārtraukti pārbauda. Mani pazemo vecāku, skolēnu un skolotāju priekšā, saucot par “zagli”, nepaskaidrojot gan, ko tad īsti esmu nozagusi. Man uzraksta rājienu, kuru es apstrīdu un kuru galu galā arī atceļ. Manu direktora algu samazina līdz minimuma ar Izglītības vadītājas skaidrojumu, ka man “vairāk nepienākas”. Un tad es gribu jautāt Valsts prezidentam: ,,Vai tā var notikt Eiropas Savienības valstī?,, Var, mierīgi!

Es neesmu šajā cīņā viena. Mani skolas skolotāji, vecāki un skolēni lūdz palīdzību. Kopīgi iesūdzam pat pašvaldību tiesā, bet Latvijas Republikas Augstākā tiesa uzskata, ka skolu slēgšana vai atvēršana ir tikai pašvaldības ziņā, pat ja skola ir tik liela un spēcīga kā Saldus 2.vidusskola. Mūs turpina neatlaidīgi pazemot un iznīcināt. To izcili prot Domes priekšsēdētāja I.Rassa , izpilddirektors P.Dubra, viņam pievienojas Izglītības pārvaldes vadītāja S.Levica. Viņi zina, ka ne ar ko neriskē. Viņiem taču nav no kā baidīties, jo Latvijā pašvaldību patvaļu neviens nevar apturēt un kontrolēt.

Es iesūdzu Saldus novada pašvaldību tiesu pret mani vērstajā nevienlīdzīgajā attieksmē (mobingā) 2015 .gada oktobrī, taču viņu naids tikai aug augumā. Parādās ziņas no Valsts kontroles, ka Saldus novada pašvaldības pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības nelietderīgi iztērējušas pusmiljonu eiro, taču Saldus pašvaldībā par to neviens neuztraucas, jo viņu juristi diendienā meklē kļūdas manā un Saldus 2. vidusskolas darbā. Mani beidzot atbrīvo 2015.gada 21.decembrī, pēc Ziemassvētku koncerta un līdz 22.decembra pēcpusdienai visa mana 33 gadu darba mantība no skolas ir jāaizvāc. Saldus novada pašvaldības izpilddirektora mans darba uzteikums ir uz 10 lapām. To publicēju savā skolā un Internetā, lai pilnīgi visi var izlasīt, cik safabricēti un nepamatoti var būt darba uzteikumi, taču mana dvēsele tiek salauzta.

Saldus rajona tiesa mani nekavējoties atjauno amatā 2016.gada maijā. Pa šo laiku tie paši deputāti ir pārdomājuši, jo šoreiz tiks slēgtas abas Saldus lielākas skolas: Saldus 1. un Saldus 2. vidusskola 2016 gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka tikko izveidotā pamatskola, nu jau kļūs par vienīgo vidusskolu Saldū. 2016 .gada maijā es atgriežos darbā, taču represijas un mobings nav mazinājušies. Mani atkal atstādina no direktores amata, jo atsakos parakstīt savu skolotāju atbrīvošanu, kas ir pretlikumīga un ar atpakaļ ejošu datumu. Sods arī man ilgi nav jāgaida: man kā direktorei neļauj piedallīties Saldus 2.vidusskolas pēdējos izlaidumos.

 Pa šo laiku ir notikušas vairākas tiesas sēdes, un Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pret mani ir tiešām vērsts mobings ilgstošā laika posmā. Tāpat LR Augstākā tiesa ir noraidījusi pašvaldības kasācijas sūdzību, lai šo lēmumu atceltu. Esmu uzvarējusi tiesā, cienījamais Prezident, bet uzskatu, ka kompensācija, ko saņēmu par pēdējo mēnešu pazemojumiem 1500 eiro apmērā, ir smieklīga. Tā nav pat Saldus izpilddirektora mēnešalgas apmērā un viennozīmīgi neatlīdzina manus godprātīgi nostrādātos 33 gadus. Pašvaldības darboņi paliek nesodīti un bez sirdsapziņas pārmetumiem nu jau meklē nākošo cilvēku, kura dzīvi un darbu iznīcināt.

Es jūtu, ka manā zemē mans prāts, pieredze, enerģija un atdotais mūžs skolai nevienam nav vajadzīgs. Es domāju un redzu, ka šādi likteņi Latvijā ir ļoti daudz. Nepretendēju ne uz labāko direktora, vai skolas statusu Latvijā, bet, vērojot RPIVA cīņu par izdzīvošanu, ceru, ka šis stāsts palīdzēs citiem sasniegt mērķi. Vai esmu padevusies? Nē, Prezidenta kungs! Es dodos uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, lai nu jau tiesātos pret savu valsti, kuru ļoti mīlu, taču kura ļauj mierīgi iznīcināt savu patriotu dažu politisko interešu un ambīciju dēļ, kas rīt jau ir mainījušās. Paldies visiem, kuri izlasīja manu un Saldus 2.vidusskolas dzīvesstāstu. Varbūt kādai skolai, direktoram, skolotājam, strādniekam šis stāsts palīdzēs nepadoties un cīnīties par savu vietu zem saules, kuras Latvijā jau tā ir tik maz.

Novērtē šo rakstu:

335
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...