Bijusī "Delnas" direktore, tagad KNAB darbiniece: no manis nekādas atklātības nebūs!

Pietiek Kurpniecei tāpat kā pārējiem KNAB līdzšinējās ētikas komisijas locekļiem bija uzdevis vairākus jautājumus saistībā ar īpatnajiem apstākļiem, kādos komisija bija lēmusi par biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem finanšu pārkāpumiem.

Kurpniecei cita starpā tika jautāts, cik bieži viņas pārstāvētā komisija izskata anonīmas sūdzības, kāpēc komisija, izskatot un nosūtot tālāk anonīmo sūdzību par KNAB priekšnieka rīcību, nav rīkojusies atbilstoši KNAB ētikas komisijas nolikuma normām un vai šāda rīcība viņas skatījumā uzskatāma par ētisku.

"Kā Jūs esat informēts, atbildes uz publikāciju autoru jautājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir pilnvarota sniegt galvenā speciāliste I.Šaboha. Lūdzu turpmāk sazināties ar viņu pa e-pastu [email protected]," - šāda bija Kurpnieces atbilde uz uzdotajiem jautājumiem.

Savukārt Šaboha, kā var noprast no pēdējā laika biroja komunikācijas, cenšas darīt visu, lai izvairītos no biroja vadības viedokļa un skaidrojumu paušanas. Vairākkārt uz uzdotajiem jautājumiem Pietiek sākotnēji saņēmis viņas atteikumu, bet pēc tam skaidrojumu no kāda no KNAB vadītājiem vai cita darbinieka.

"Informēju, ka Jūsu 8.augustā nosūtītais jautājums ir nodots reģistrēšanai lietvedībā," - šādu atbildi Šaboha sniedza uz vieniem no pēdējiem Pietiek jautājumiem biroja vadībai sakarā ar bēdīgi slaveno ētikas komisijas sēdi.

Savukārt jau pēc tam Streļčenoka uzdevumā atbildes uz šiem pašiem jautājumiem sniedza cita biroja darbiniece.

Jāpiebilst, ka laikā, kad tagad tā sauktajā "Strīķes nometnē" esošā Kurpniece vēl bija sabiedrības par atklātību Delna vadītāja, viņa pauda principiāli citu nostāju informācijas atklātības jautājumos. Pietiek šodien pārpublicē kādu desmit gadus senu laikraksta Diena rakstu, kas uzskatāmi ilustrē šīs pārmaiņas:

"Delna: iegūt informāciju valsts iestādēs joprojām grūti

Pēdējos gados daudz runāts par atklātību valsts un pašvaldību iestādēs, tomēr prakse liecina, ka informācijas pieprasītājs joprojām bieži vien tiek uztverts kā pretinieks, nevis kā sabiedrības loceklis, kuram ir tiesības saņemt palīdzību. Tā pēc kārtējā pētījuma secinājusi sabiedrība par atklātību Delna. Iegūtie rezultāti būšot pamats, lai ierēdņu izglītošanā rosinātu pievērst lielāku uzmanību informācijas atklātībai, kā arī padarīt vēl skaidrākus attiecīgos likumus.

Četru mēnešu laikā 10 studenti vērsušies vairāk nekā 200 iestādēs, lūdzot atbildēt uz jautājumiem, kas skar gan to darbu, gan līdzekļu izlietojumu. No valsts pārvaldes iestādēm 10% gadījumu likumā noteiktajā kārtībā to nav izdevies saņemt pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, bet pašvaldību iestādēs prasītās ziņas saņemtas tikai nedaudz virs 50% gadījumu, stāstīja pētījuma vadītāja Linda Austere.

Studenti esot saskārušies ar dažādu attieksmi un izpratni par informācijas atklātību. Piemēram, Salaspils domē uz vēstuli, kurā lūgtas ziņas par darbinieku komandējumiem, jautātājam atbildēts, ka viņš nedzīvo šīs pašvaldības teritorijā, tāpēc informācija netiks sniegta. Vairākos gadījumos pēc informācijas lūguma iestādes vērsušās pie attiecīgā studenta radiniekiem.

Kad viens no pētniekiem jautājis Valsts ieņēmumu dienestam par amatpersonu deklarāciju veidiem, atbildes zvans saņemts no finanšu policijas, bet citā gadījumā students, kurš lūdzis drošības policijai ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, palūgts tajā pašā dienā ierasties uz sarunu.

Pētījuma autori konstatējuši — informāciju vieglāk iegūt cilvēkiem ar labākām juridiskajām zināšanām, pretēji likumā teiktajam, iestādes bieži vēlas noskaidrot, kādiem mērķiem tā vajadzīga, un iestāžu darbinieki paši nezina to pienākumus informācijas sniegšanā.

Tāpat pētnieki saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no to personīgajām īpašībām, piemēram, vecuma vai nodarbošanās. Līdzīgu pētījumu Delna veica pirms pāris gadiem, un būtiskākās problēmas kopš tā laika neesot mainījušās.

Delnas pārstāve Diāna Kurpniece sacīja, ka, viņasprāt, plašāka uzmanība izglītošanai par informācijas sniegšanu būtu jāpievērš Valsts administrācijas skolai, un par rezultātiem organizācija iecerējusi informēt visas pētījumā minētās institūcijas. Pētījuma autori uzskata, ka pastāv "spraugas" arī likumos.

Par vienu no tādām uzskatāms fakts, ka Informācijas atklātības likumā noteikts — tas attiecas tikai uz pašvaldību un valsts pārvaldes, nevis visām valsts iestādēm."

Novērtē šo rakstu: