Bijusī "Latvenergo" vadība nelegāli nopelnīto naudu centusies pavairot valūtas spekulācijās, bet "dabūjusi pa biksēm"
PIETIEK10.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Naudas „atmazgāšana” caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kā liecina Pietiek šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.
Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.
SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā iegulda pa 21 000 latu. Abi saskaņā ar deklarētajiem ienākumiem un uzkrājumiem to var atļauties.
Tomēr, lai spekulētu starptautiskajā valūtas tirgū, uz šim mērķim Šveices bankā Mig Bank atvērto kontu bija jāpārskaita lielāki finanšu līdzekļi. Spriežot pēc Pietiek rīcībā esošajām tiesībsargu noklausītajām Latvenergo šefu telefonsarunām, apzinoties, ka viņiem tam nav legāli deklarētu līdzekļu, vismaz daļu no Miķelsona un Meļko „melnās kases” šajā biznesā ar savu vārdu ieguldīja viņu „finansists”, arī lietā aizdomās turētais Andrejs Livanovičs.
13. aprīlī Livanovičs zvana Kovaļovam, skaidrojot, ka Miķelsons un Meļko nevar savai jaundibinātajai firmai aizdot valūtas spekulācijām nepieciešamos līdzekļus, jo tik lielas summas oficiāli nav deklarējuši. Tādēļ tiek apspriests variants, kā SIA Cell Finance nepieciešamo aizdevumu varētu saņemt no Livanoviča.
„Tie dibinātāji, nu, viņi savā vārdā nevar aizdot. Tāpēc, ka viņi var aizdot to, kas ir bijis kādreiz pagātnē oficiāli deklarēts, ja. Respektīvi, man tādā gadījumā kaut kā jākļūst par jūsu uzņēmuma darbinieku. (..) Un tad es visu to summu jums aizdošu kā savus personiskos līdzekļus, jo viņi man ir deklarēti,” telefonsarunā ar Cell Finance valdes priekšsēdētāju shēmo Livanovičs. Uz Kovaļova jautājumu, kādēļ šo naudu nevar aizdot abi dibinātāji Miķelsons un Meļko, Livanovičs atbild: „Viņiem ir deklarēts, godīgi teikšu, mazāk nekā 500 [000], tur ir tā problēma, Oļeg. Tur ir tā problēma, ka cilvēkiem ne viss ir deklarēts. Tā tas vēsturiski ir veidojies. Bet es esmu sadeklarējis bezgala daudz, līdz ar to tas ir pilnīgs špicka, tas nekas nav, es tādu summu varu izņemt no kabatas un aizdot, visas manas deklarācijas un kontu izraksti tam atbilst.”
Nākamajās pāris nedēļās Livanovičs uz Cell Finance atvērto kontu Šveices Mig Bank kontā ieskaita vairākus simtus tūkstošu.
No vēlākajām telefonsarunām starp Livanoviču, Miķelsonu un Meļko secināms, ka šo trešās personas aizdoto naudu abi Latvenergo vadītāji uzskata par savu, arī Livanovičs abiem atskaitās par darījumiem no Mig Bank konta un saskaņo tālāko rīcību ar līdzekļiem.
Maija otrajā pusē Latvenergo šefiem valūtas tirgū izdodas gūt pirmo peļņu, un viņu melnās kases pārzinātājs Livanovičs zvana Kovaļovam, nododot Miķelsona jautājumu, vai daļu valūtas operācijās neizmantotās naudas nevarētu noguldīt īslaicīgā depozītā kādā no Latvijas bankām.
20. maija telefonsarunā Livanovičs arī pamāca Cell Finance formālo vadītāju, lai viņš ir piesardzīgs, Miķelsonam un Meļko rakstot e-pastus,ar redzējumu, kā no Mig Bank konta izņemama un sadalāma peļņa, jo tas Latvenergo šefus var kompromitēt. „Darīsim tā – ja tur iet runa par naudas izņemšanu, tad vispirms jūs atsūtiet tikai man, jo, ja tur ir rakstīts, ka nauda tiks izņemta caur Kipras kompāniju un visādi tur mehānismi aprakstīti, tad varbūt visas tās detaļas viņiem nav jāsūta, pietiks, ja mēs mutiski viņiem to izstāstīsim. Viņi var pakautrēties tādus e-pastus savā pasta kastītē glabāt. Viņi, protams, zinās visu un akceptēs, bet viņi gribēs izlikties, ka viņi nesaprot, kāpēc tāds apakšuzņēmējs ir. Jo faktiski, ja mēs to tādā atklātā tekstā aprakstām, tas nozīmē, ka viņi zina, ka notiek kaut kāda izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ko viņi, protams, akceptē, ka tā ir pareiza rīcība, bet viņi nevēlas, lai par to ir rakstiski pierādījumi,” Kovaļovu pamāca Livanovičs.
Tomēr drīz Miķelsona un Meļko veiksme valūtas tirgos beidzas. 28. maijā un 2. jūnijā jau pašā rīta agrumā Meļko satraukts zvana Livanovičam. „Klausies, mēs tur smagi esam ielidojuši – mīnus 120 [000]. (..) Klausies, nu vakar atkal mēs pa biksēm esam dabūjuši.” 3. jūnijā Cell Finance neveiksmes vērtspapīru tirgū ar Livanoviču apspriež arī Miķelsons, atzīstot, ka „tas ir augsta riska pasākums”. Miķelsons sarunā sūdzas par kādu „klientu” nesaprātīgu rīcību, nosūtot uz Kipru „papīrīšus”, kuri nu jāsūta atpakaļ. Noprotams, ka runa ir par kādu ofšorkompāniju, bet no sarunas nav skaidrs, vai tā ir tā pati, caur kuru iecerēts izņemt Cell Finance nopelnīto naudu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
