Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2016.gada oktobra Kandavā un Biķernieku trases tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji ”likumīgi” ir spiesti dzīvot lielākā troksnī nekā pārējie valsts iedzīvotāji.

Tiesībsargs 2016.gada 12.oktobrī publiskoja atzinumu, ka trokšņa noteikumu grozījumi neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam – tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē. Ar atzinumu un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem var iepazīties Tiesībsarga mājaslapā. Tiesībsargs atzinumā rekomendē Ministru kabinetam veikt grozījumus trokšņa noteikumos, lai tie atbilstu Satversmei.

LNT rīta ziņu studijā 2016.gada 12.oktobrī bija Ministru prezidents, kurš par šo trokšņa jautājumu atbildēja, ka iedzīvotājiem būs vien jāpiecieš Biķernieku trases troksnis, jo pats arī dzīvojot Mežciemā un viņam troksnis netraucē (to gan nepateica, ka brīvo laiku un brīvdienas pavada savā privātmājā citur).

Ministru kabinets 2016.gada 22.novembra valdības sēdē tās slēgtajā daļā izskatīja atbildes vēstules saturu tiesībsargam. Pēc šīs sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) 2016.gada 22.novembrī paziņoja, ka Tiesībsargs Juris Jansons savu atzinumu par Biķernieku trases trokšņu līmeņu ietekmi balstījis uz subjektīviem vērtējumiem.

Nevienā Eiropas valstī pilsētā, nemaz nepieminot, ka kaut kas tāds būtu iespējams tās galvaspilsētā, zaļajā pilsētas zonā starp vairākiem guļamiem kvartāliem, nevarētu atrasties un ikdienā darboties šādu trokšņu trases (meistarības aplis motocikliem, ātrumaplis automašīnām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spīdveja celiņu, driftošana).

Pilsētās, lai pasargātu iedzīvotājus no satiksmes radītā trokšņa nelabvēlīgās ietekmes, ierobežo braukšanas ātrumu. Toties Kandavā un Rīgā dzīvojamo māju ielas otrā pusē atļauts nesodīti braukāt ar ātrumiem, kuri pārsniedz 200km/h.

Mazliet no vēstures.

Finanšu ministrijā 2007.gada 26.aprīlī notika Nacionālās sporta padomes sēde, kurā padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par Biķernieku sporta bāzes privatizāciju.

Uzklausot Automobiļu un Motosporta federāciju viedokli un ieteikumus, Nacionālā sporta padome vienojās par atbalstu privatizācijas pieprasījumam ar šādiem nosacījumiem:

1.Pircējs, norēķinoties par valsts kapitāla daļām (47,5%), visu samaksu veic latos;

2.Padome aicina valdību, lemjot valsts kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, novirzīt iegūtos līdzekļus starptautisku sacensību prasībām atbilstoša jauna auto un moto kompleksa būvēšanai Rīgas tuvumā.

Kā viena no labākajām iespējām tiek minēta, ka varētu turpināt attīstīt 333 trašu kompleksu.

A/S ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” 52,5% kapitāldaļas piederēja SIA ”Sporta investīciju fonds”, kuras dalībnieki (50:50) ir Ventspils miljonārs Igors Skoks un sporta kompleksa ”Mūsa” vadītājs Edgars Maišelis.

Privatizācijas aģentūrā ierosinājums privatizēt Satiksmes ministrijai piederošās kapitāldaļas tika iesniegts 2006.gada 31.augustā.

Arī 2007.gadā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā ir skatīts jautājums par Biķernieku sporta bāzi.

No 2009.gada 15.decembra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ir Anrijs Matīss (no 2013.gada 1.marta – 2015.gada 4.novembrim Satiksmes ministrs – noteikumu grozījumu laikā)

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.921 2009.gada 28.decembrī valdība nolemj atteikt nodot trasi privatizācijai.

Šajā laikā Satiksmes ministrs ir Kaspars Gerhards (2009.gada 12.marts – 2010.gada 3.novembris).

Par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš šo Biķernieku trašu atdzīvināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Un tā jau ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris), kurš arī pašlaik ir satiksmes ministrs, palīdzību 2011.gada 6.jūlijā Biķernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dēls ir motobraucējs) pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību un to, ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīta ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā.

Pašlaik, cik noprotams, lai varētu turpināt būvniecību, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja (abi prasot it kā 8 miljonus) un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas).

Kārtējo reizi ietekmīgi cilvēki ir panākuši, ka ar valdības atļauju CSDD jau ir ieguldījis daudzus miljonus šajā nevietā esošajā auto-moto sporta bāzē (atpirktas 52,5% privātai sabiedrībai piederošās kapitāldaļas, rekonstruēta rallijkrosa, kartinga trases, spīdveja trase).

Kāpēc nenotika Biķernieku trases privatizācija?

Pie Rīgas Ropažos jau bija sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespējams apgūt ekstremālas braukšanas prasmes drošā vidē - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienīgais šāda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprīkotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase.

Taču 333 trases pieder privātam uzņēmējam.

Tā izskatās, ka ar šo ļoti ienesīgo biznesu saistītās valsts augstas amatpersonas kopīgi ar citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlējās iesaistīties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šī biznesa attīstībai var piesaistīt milzīgus valsts līdzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnīt, neieguldot privātus līdzekļus.

Viss iepriekš minētais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, kaut gan šie valstī ietekmīgie cilvēki tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personīgās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā ir publicēts raksts ”Pēc valsts kontroles atzinuma Ģenerālprokuratūrā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumīgi un valsts interesēm atbilstoši rīkojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institūcijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”Biķernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Šajā rakstā arī pausts viedoklis, ka trases saimnieki no valsts puses sūkstās par sliktajiem ieņēmumiem un grūtībām trasi ar dažādām sacensībām gadā atpelnīt. Bet jau otrā vārdā uzsver acīmredzamo patiesību, ka autosportisti un viņu atbalstītāji nebūt nav tā trūcīgākā kategorija.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka šādā veidā augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdības atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts līdzekļiem sekmīgi iesaistījušās šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Visi zina, ka šis sporta veids ir sācies un attīstījies kā ražotāju un tirgotāju reklāmas plāns.

Par to, ka Latvija ar savu iedzīvotāju skaitu un zemo pirktspēju nav iekļauta šajā biznesa plānā, nav jāmaksā iedzīvotājiem.

Auto-moto trašu darbība ir saimnieciska darbība – faktiski ļoti ienesīgs bizness un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām, un tāpēc nav saprotams, kāpēc valsts šim saimnieciskās darbības veidam un šīs profesijas iegūšanai un iespējai ar to nodarboties ir radījusi izņēmuma apstākļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzīvojošo dzīves apstākļus.

Kandavas un Biķernieku trasēs šo ienesīgo saimniecisko darbību gan veic citi komersanti, nevis īpašnieki, un tā trašu īpašnieki rada mānīgu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbība nav peļņu nesoša.

Pats ciniskākais ir tas, ka valsts amatpersonas pauž tādu viedokli, ka iedzīvotāji paši ir vainīgi, jo dzīvo pie šādām trasēm.

Sakarā ar to, ka Biķernieku trašu darbība rada tādu skaņu, kura nav mērāma tikai trokšņa decibelos, tad šīs kaukšanas zonā dzīvo Mežciems, Jugla, Purvciems, Berģi un pat Mežaparks.

Slikti ir tie, kuri aizbrauc laimi meklēt svešās zemēs, taču mēs esam slikti tāpēc, ka prasām, lai valsts nodrošina mūsu cilvēktiesības.

Man VARAM ministra partijas biedrs un Saeimas deputāts arī ieteica aizbraukt no Latvijas, ja man traucējot Kandavas un Biķernieku trašu troksnis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam pašlaik būtu jāaizstāv savas pārvaldāmās nozares intereses, jo Biķernieku trasē veiktās uzņēmējdarbības troksnis ir arī kaitējums videi.

Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Veselības inspekcija 2016.gada 2.jūlijā un 23.septembrī Kandavā organizēja trokšņa mērījumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasē notika sacensības (plkst.8.00 – 20.00). Trokšņa mērījumi apliecināja, ka dzīvojamās mājas teritorijā vidējais trokšņa ir līmenis ir 73,2 dB (A) un 72,0 dB (A), taču pieļaujamais trokšņa robežlielums pēc 2015.gada 22.septembra noteikumu grozījumu pieņemšanas ir 75 dB (A).

Tiem iedzīvotājiem, kuri nedzīvo pie auto-moto trasēm pieļaujamais trokšņa robežlielums ir 55 dB (A).

Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB (A) un 94,9 dB (A).

Pēc Veselības inspekcijas norādījuma 2014.gada 16.maijā tika veikti akustiskā trokšņa mērījumi Kandavā, Priežu ielā 10 dzīvojamās mājas telpās.

Trokšņa mērījumi apliecināja, ka trokšņa līmenis dzīvojamās telpās ir 52,7 dB A – pieļaujamais trokšņa līmenis ir 35 dB A un maksimālais trokšņa līmenis bija 73,2 dB (A).

Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšņa līmenis ir robežlielums, kuru vispār nedrīkst pārsniegt.

Sakarā ar to, ka 2015.gada 22.septembrī pieņemtie trokšņa noteikumu grozījumi paredz, ka pie auto-moto trasēm neveic trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās, tad šiem iedzīvotāji pat savās dzīvojamās telpās jādzīvo faktiski divreiz lielākā troksnī nekā pārējiem valsts iedzīvotājiem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni slēdzienā ir rekomendēts, ka valdībām jānodrošina iedzīvotāju aizsardzība no trokšņa un tā jāietver kā vides aizsardzības politikas neatņemama sastāvdaļa.

Pašlaik ministrs noslogo vides speciālistus, lai attaisnotu paša rīcību iesaistoties Biķernieku trases ”māsterplānā”, jo laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, pēc ministrijas ieteikuma Ministru kabinets nolēma nenodot privatizācijai Biķernieku trasi.

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrī ievietota šāda informācija: ”VARAM, apzinoties Rīgas Zooloģiskā dārza potenciālu Amūras tīģeru populācijas saglabāšanā, pagājušā gadā rada iespēju piešķirt… papildu līdzekļus vairāk kā 35 tūkstošu eiro apmērā šo tīģeru nožogojuma prettrokšņu sienai. Tas ir nesis necerēti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrīd ikviens no mums var klātienē sekot līdzi šo skaisto dzīvnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadījumā tīģeri tika pasargāti no ielas trokšņa, kurš Mežaparkā nebūt nav tas briesmīgākais. Tad kāpēc valsts pieļauj, ka cilvēku bērni tagad likumīgi dzīvos ikdienā tādā troksnī, kurā zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75db, nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams.

Pilnīgi visos pētījumos par troksni ir norādīta trokšņa negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, it sevišķi tā ietekme uz bērniem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni minēts, ka lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolēniem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.

Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.

Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas.

Šajās vadlīnijās ir uzskaitīta vides trokšņa nelabvēlīgā iedarbība uz veselību: trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi; runas saprotamība, miega traucējumi, cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi, garīgā veselība, darbaspējas, sociālie un uzvedības efekti, jauktu trokšņa avotu kombinētie efekti uz veselību.

Vadlīnijās īpaši uzsvērta trokšņa iedarbība uz jūtīgām iedzīvotāju grupām un minēts, ka šīm grupām var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: slimnieki slimnīcās, rekonvalescenti mājās, cilvēki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem, vēl nedzimuši mazuļi, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī gados veci cilvēki.

   Veselības ministrija vienā no savām vēstulēm (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citiem pasaules iedzīvotājiem.”

               Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kas brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā šī trokšņa skaņa nekļūst patīkamāka.

               Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, kas pēc būtības ir patīkamas izklaides šovs, nevis sports, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda izklaide notiek tik tuvu dzīvojamām mājām.

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā Lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 norādīts:

Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi (E.Danovskis, M.Ruķers, I.Lībiņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.

 Tādēļ, lai noteiktu, vai konkrētajā lietā vides piesārņojuma (trokšņa) intensitāte ir sasniegusi tādu līmeni, lai pieteicējai būtu tiesības prasīt noteiktu pasākumu veikšanu, Senāta ieskatā, lieta ir jāskata pēc būtības.”

Jāpiebilst gan, ka, tiesas skatot manus pieteikumus, iepriekš minēto pareizo viedokli uz mani neattiecina.

Tātad tikai tad, kad tiks aizskartas augstu valsts amatpersonu tiesības, radīsies cerības, ka šis ”kaucošo” trokšņu jautājums varētu tikt atrisināts.

Vienīgais veids, kā to panākt - pie Biķernieku trasēm un Kandavas trases piespiedu kārtā būtu jānometina dzīvot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības ministrijas (šīm trasēm blakus dzīvo skolēni) un Labklājības ministrijas (bērnu tiesību aizsardzība) ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bērnus kā arī auklē zīdaiņus, utt.). Varbūt ieklausīsies savējos.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpēc, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

               Esmu pārliecināta, ka pašlaik šī situācija ir nepatīkama ne tikai iedzīvotājiem, bet arī auto-moto braucējiem.

               Ļoti labi saprotu šos cilvēkus, kuriem patiešām interesē auto-moto sports vai nu kā patīkama brīvā laika pavadīšanas veids, vai arī kā vēlme sasniegt šajos sporta veidos labus rezultātus.

Taču ir pēdējais laiks šo ”veiksmes stāsta” biznesu pārtraukt.

Pašlaik veiksmīgi ir tikai šo stāstu autori un citas ieinteresētās personas.

Tā kā jautājumus par Biķernieku trasi skata Ministru kabineta slēgtajās sēdes daļās, tad rodas priekšstats, ka šīs trases ir slepeni militāri objekti.

Ministru kabinetam vajadzētu pievērst uzmanību faktam, kurš apspoguļots iedzīvotāju aptaujas rezultātos – liela daļa iedzīvotāju baidās par troksni sūdzēties.

Pēc savas deviņu gadu pieredzes, varu apgalvot, ka patiešām ir pamats bailēm.

Cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā Biķernieku trases ”māsterplānā”, pilnībā ietekmē visu valsts iestāžu rīcību.

Kandavas trase tika pilnībā uzbūvēta no jauna, pašvaldībai tīšām pieļaujot dažādus likumu un normatīvu prasību pārkāpumus, kurus var uzskaitīt uz vairākām lappusēm.

Vēl joprojām pašvaldības informācijas bukletos, trases mājas lapā un Automobiļu federācijas līmenī tiek izplatīta nepatiesa informācija, ka trases projekta autors ir slavenais auto-moto trašu arhitekts Hermans Tilke.

Iemesls meliem – attaisnot trases darbību, uzsverot tās svarīgumu.

Pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas decembrī jau tiks pārdotas biļetes uz nākamā gada rallijkrosa sacensībām, jo kā var neizmantot šādu trasi, ja pēc šo necilvēcisko noteikumu grozījumu pieņemšanas, valsts ”likumīgi” ir paspējusi ieguldīt tik lielus līdzekļus.

Valstij nav naudas izglītības, veselības nozarei, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu līdzekļiem (LMT, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šāda privāta biznesa atbalstīšanai.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sēdē (protokols Nr.10), izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolēma no Izglītības ministrijas līdzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1.200 000 EUR.

Latvijas valdības attieksme pret iedzīvotājiem arī citos jautājumos ir kā trijiem pērtiķiem – acis, mute un ausis ciet. Interneta vietnē Diena 2016.gada 24.oktobrī ir publicēts G.Gūtes raksts, kuram pievienots attēls ar šiem visā pasaulē pazīstamajiem pērtiķiem un parādīts, ar ko Latvijā šie pērtiķi aizsedz acis, muti un ausis.

Valdība nedomā par savas valsts iedzīvotāju interesēm, bet svarīgāk ir, lai citiem te būtu labāk.

Visiem cilvēkiem ir pamattiesības uz brīvību, vienlīdzību un atbilstošiem nosacījumiem uz dzīvi tādā vidē, kvalitātē, kas ļauj baudīt cilvēka cienīgu dzīvi un labklājību, un valstij ir svēts pienākums aizsargāt un uzlabot vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: ”Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām.

Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu (auto-moto trases) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Visās Eiropas valstīs no to budžeta līdzekļiem sportošana tiek atbalstīta, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, taču Latvijā šajā gadījumā, lai pasliktinātu.

VARAM 2015.gada 14.augusta vēstulē Valsts kancelejai raksta: ”lūdzu pasludināt noteikumu projektu par Ministru kabineta lietu..., lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015.gada 2.jūlija sēdes protokola Nr.3 5.punktā doto uzdevumu izpildi.”

Kas tad īsti ir Latvijas Nacionālā sporta padome?

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos.

Tās sastāvs faktiski ir paplašināts Ministru kabineta sastāvs, un tās priekšsēdētājs ir Ministru prezidents.

Tātad šīs Padomes lēmumi jau arī ir MK lēmumi, un visām nozaru ministrijām tie ir jāpilda.

Latvijas autosporta federācijas prezidenta ambīciju rezultātā 2016.gadā Latvijā notiek 69 auto sacīkstes (2015.gadā -53). Vairāku sacensību maršruti iet caur Ķemeru nacionālo parku.

Tajā pašā laikā mūsu kaimiņu zemēs – Igaunijā notiek 11 sacīkstes un Lietuvā 7 sacīkstes.

Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucējs var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reģistrētas 70 motokrosa trases!!!

Latvijā 2016.gadā notika 90 sacensības ar motocikliem, Igaunijā – 23, Lietuvā – 11.

Esmu pārliecināta, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tik daudzas šādas ”kaucošo motoru” trases un nav tik daudz sacensību.

Kandavas novada domē viena no deputātēm, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbības radītajām trokšņa problēmām, izteica apmēram šādu viedokli: ”Ko mēs te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzīvo neviens normāls cilvēks.”

Biķernieku trašu tuvumā dzīvo viens no valsts ”normālākajiem” cilvēkiem, taču viņu tāpēc, ka var arī dzīvot savā privātmājā citā vietā, trašu darbības radītais troksnis netraucē.

Iepriekšējos gados, vienmēr pirms kaut kādām vēlēšanām, politiskās partijas mazliet “parēja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā pēc sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturēta kartinga trases darbība.

Pašlaik sakarā ar to, ka notiks cīņa par Rīgas atslēgām, trekno dzīvi Jēkaba ielā un Rīgas pilī, arī ir cerība, ka Saeimā pozīcijā pārstāvētās politiskās partijas vismaz publiski paplātīsies, ka aizstāv iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē.

Saprotams, ka visa ”atbildība” par kārtējo ”veiksmes stāstu” tiks uzvelta Ušakovam un Amerikam.

Šajā ”māsterplāna” izpildē liels darbs tika ieguldīts arī, lai ”kaucošo” trokšņu bāzei piešķirtu apzīmējumu ”nacionālā sporta bāze” un lai panāktu, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Biķernieku trasei piešķir balvu “Sports un inovācijas - 2015”.

Latvijas Olimpiskajai komitejai pat atradās ”lieki” pāris desmit tūkstoši eiro, lai atbalstītu Biķernieku bāzē notiekošos pasākumus.

Ir pamats uzskatīt, ka braukšanas apmācības padārdzinājuma patiesais iemesls ir nevis vēlme, lai tiktu labāk sagatavoti auto-moto braucēji, bet gan CSSD cenšas attaisnot savu līdzekļu ieguldījumu Biķernieku trašu ”māsterplānā”.

Par CSDD Biķernieku trasēs ieguldītajiem līdzekļiem droši vien būtu bijis iespējams nodrošināt radaru uzstādināšanu un ar elektrību darbināmo mašīnu uzlādēšanas iekārtas visā Latvijas teritorijā.

Vēlos pievērst uzmanību, ka 2016.gada 13. un 14.decembrī Tiesībsarga birojā notiks tiesībsarga ikgadējā konference un 14.decembrī plkst.10.00 – 12.00 tiks skatīta tēma ”Ekonomiskās intereses versus tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Mototrašu trokšņu lieta”.

Visa informācija par konferenci ir Tiesībsarga mājaslapā.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...