Bilances dokumenti: ar Meroni saistītam ofšoram nemaz nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu „Radio SWH”
Imants Liepiņš22.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izpētot uzņēmumu pašu iesniegtos datus, redzams: ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistītajam Austrijas ofšoram un tā vietējam meitasuzņēmumam nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu iekāroto A/S Radio SWH kontrolpaketi, turklāt to saimnieciskais stāvoklis nav tāds, lai saņemtu bankas kredītu šī darījuma veikšanai.
Valdības patlaban nobremzētais (un nekavējoties Administratīvajā tiesā pārsūdzētais) darījums, kurā saskaņā ar mediju ziņoto ar «arestētās mantas glabātāju» R. Meroni saistītas personas par 2,2 miljoniem eiro grib pārņemt vismaz 80% no A/S Radio SWH akcijām, izskatās teju vai neiespējams no godīga biznesa viedokļa — tādu slēdzienu liek izdarīt pieejamo biznesa datu analīze.
A/S Radio SWH koncerna kontrolpakete nodrošinātu apraidi visā Latvijā ne tikai SWH programmā, bet arī krievvalodīgajā SWH+ kanālā, SWH Gold, Spin FM un SWH Rock programmās. Aizliegumu pārsūdzot tiesā, pircēji cenšas apstrīdēt valdības rīcību un panākt, lai viņiem tomēr atļautu pārņemt Radio SWH.
Shēmā parādās turku bokseris
Radio SWH akcijas iegūt gribošās firmas Baltic News Network GmbH vienīgais direktors ir turku uzņēmējs un kādreiz pazīstamais bokseris Alī Javucs Kuščus (Ali Yavuz Kuscu), līdz ar to var izteikt prognozi, ka pastāv iespējamība — viņš varētu kļūt arī par Radio SWH direktoru.
Saistībā ar R. Meroni interesēm daudzkārt parādās Austrijā reģistrētais konglomerāts Perlogis, kura oficiālā īpašniece ir Urzula Harranda (viņa atzīmēta kā patiesā labuma guvēja gan A/S Ventbunkers, gan 10 citos Ventspils uzņēmumos).
Savukārt A. J. Kuščus vienlaikus ir menedžeris Urzulas Harrandas dzīvesbiedra Franca Harranda vadītā uzņēmumā Perlogis Real Estate, un šie austrieši parādījušies arī Ventspils uzņēmumu vadībā. Turklāt LTV ir demonstrējusi ar 2015. gadu datētu e-pastu saraksti, no kuras izriet, ka tieši pats R. Meroni personiski sniedz specifiskas norādes par Baltic News Network darbību.
Tikmēr Austrijas firmai Baltic News Network GmbH aktīvi, kā rāda 2017. gada bilance, kuru sagatavojis un iesniedzis pats A. J. Kuščus, bijuši tikai ap 114 tūkstošiem eiro — tātad šai firmai nevarētu būt pietiekamu oficiālu līdzekļu, lai iegādātos Radio SWH akcijas vairāk nekā divu miljonu vērtībā.
Tāpat par milzu biznesa vērienu neliecina Austrijas firmas meitasuzņēmums Latvijā — bēdīgi slavenā firma Media Support, kura iepriekš apmaksājusi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa firmas Suņu būda rēķinus par 5000 eiro mēnesī, bet valstij nodokļos pēdējo triju gadu periodā nomaksājusi ne vairāk kā 100 tūkstošus gadā, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis svārstījies ap 20 tūkstošiem, bet sociālās iemaksas — starp 30 un 40 tūkstošiem gadā.
Tātad arī šai firmai, ja vērtējam tās biznesa apjomus, rezervēs neslēpjas 2,2 miljoni eiro, lai nopirktu Radio SWH akcijas. 2017. gadā Media Support apgrozīja 400 tūkstošus, nopelnot 30 tūkstošus eiro. Bilancē uzrādīti 40 tūkstoši kā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Tātad par šo summu var nopirkt nepilnus 20% no Radio SWH akcijām, nevis 80 procentus.
BNN loma
Latvijā jau gadus desmit darbojas maziņš «interneta resurss» BNN.lv, kurš pieder SIA Media Support un kurš ne reizi vien kalpojis kā R. Meroni grupējuma izteikumu izplatīšanas instruments. Starp visām Latvijā lasītajām un apmeklētajām interneta vietnēm BNN.lv ir tikai 6368. vietā (Alexa rangs).
Toties BNN.lv saturā novērojamā tieksme sagrābstīt ziņas pa visādām malām, dažkārt ievietojot pavisam dīvainus materiālus, nav paslīdējusi garām interneta jokdariem, kas Facebookā izveidojuši parodiju lapu BNN — Bumbiški News Network (Bumbiški ir ciemats Latgalē, uz dienvidiem no Rēzeknes, apmēram pa vidu starp Vertukšni un Pocelujevku). Parodijas katrs pats var aplūkot te: facebook.com/BumbishkiNewsNetwork/
«Sabiedrība nodarbojas galvenokārt ar interneta portālu darbību, kā arī sniedz reklāmas pakalpojumus,» teikts 2017. gada pārskatā, kur uzrādītās izdevumu lielākās pozīcijas ir sekojošas: «Sabiedrisko attiecību un reklāmas izdevumi» — 140'501 eiro (nav paskaidrots, ko reklamējuši), «Personāla izmaksas» — 117'692 eiro, «Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes» — 53'419 eiro, «Informācijas un materiālu izdevumi» — 20'243 eiro.
Administrācijas izmaksas ir bijušas 33'058 eiro, bet vienīgais valdes loceklis Aivars Gobiņš oficiāli samaksu par darbu nav saņēmis. Uzņēmumā strādājuši 9 darbinieki, un var aprēķināt, ka vidēji katrs darbinieks saņēmis 850 eiro mēnesī. Neviens no šiem rādītājiem neliecina, ka uzņēmumā varētu būt akumulēti miljoni.
Vairs neslēpj saikni starp grupējumu un deputātu Kaimiņu
Intara Busuļa koncertā Arēnā Rīga apmeklētāji varēja vērot, kā Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) visu koncerta laiku ložā nr. 207 draudzīgi čalo — un ik pa brīdim dodas kopā uzpīpēt — ar Rūdolfa Meroni uzticības personu Gobiņu, kurš ieņem amatus daudzos arestētajos Ventspils uzņēmumos. Abas personas, visticamāk, vieno ne tikai kopīgs kriminālprocess par partiju nelikumīgu finansēšanu, bet arī rūpes par R. Meroni interesēm Latvijā.
Jāpiezīmē, ka šādā ložā parastie koncertu un sporta spēļu apmeklētāji Arēnā Rīga nemaz nevar iekļūt, jo biļetes uz ložu sēdvietām (pretstatā, piemēram, Nacionālajam teātrim) pārdošanā parasti nemaz nenonāk. Ložu var atļauties izīrēt uz visu gadu reizē tikai ļoti bagāti uzņēmumi.
Bet iepriekš, vēl janvārī A. Kaimiņa partijas biedrs Aldis Gobzems, runājot Saeimas tribīnē pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, atstāstīja kādu gadījumu aizvadītajā vasarā, kad viņam zvanījis A. Kaimiņš un prasījis, vai viņam braukt uz Baltezeru svinēt Līgo svētkus. Vēlāk izrādījies, ka Kaimiņš tur ticies ar kādu «Gobiņa kungu, kas, kā tautā runā, ir Meroni kasieris,» stāstīja A. Gobzems.
«Vēl četri cilvēki bija klāt, kad Artuss klātesošajiem piedāvāja 100 000, jo Rūdolfs [Meroni] gatavs dot 100 000 eiro. Tika organizēts kaut kāds Oskars, lai šo naudu atmazgātu,» no Saeimas tribīnes paziņoja A. Gobzems. Vēlāk viņš devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur sniedza liecības.
Iekšlietu ministrs norobežojas no Meroni
Tā kā pār KPV LV krīt šaubu ēna par sadarbību ar R. Meroni grupējumu, tad jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nav kavējies sniegt publisku nosodījumu aktivitātēm, kas saistāmas ar R. Meroni: «Neesmu pazīstams ar Rūdolfu Meroni vai ar viņu saistītām personām, līdz ar to nav un nevar būt nekāda veida attiecību!»
Sandis Ģirģens, kurš pirms iecelšanas iekšlietu ministra amatā praktizēja kā zvērināts advokāts, turpina: «2018. gada 17. augustā Latvijas Republikas interesēs no politiskās partijas KPV LV puses Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu pret R. Meroni saistībā ar prettiesisku rīcību ar arestēto mantu, kā arī par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja statusa. Iesniegumā lūdzām uzlikt par pienākumu procesa virzītājam pieņemt lēmumu par arestētās mantas nodošanu glabāšanā kādai no konkrētās ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī par arestētās mantas naudas līdzekļu ieskaitīšanu Valsts kases kontā, lai novērstu Latvijai pienākošās, valsts labā konfiscējamās mantas acīmredzamo izšķērdēšanu!»
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
