Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Steigā grozot Krimināllikumu, bīstamība rodas pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, iedzīvotājiem, arī pašiem Saeimas deputātiem.

Bīstamības rodas -

a) pašvaldību darbiniekiem - katrai pašvaldībai ir sadraudzības pilsēta ārzemēs (dažām pat Japānā, Ķīnā, Brazīlijā, Gruzijā u.c.) - jebkura tikšanās var tikt iztulkota kā informācijas nodošana, jo tiekas ar ārvalstu pašvaldību (skat. anotācijā - ārvalstu pašvaldības ir iekļautas to subjektu lokā, kuras var vākt informāciju par Latviju).

Par darbībām, kas nav spiegošana, arī tiks ieviesti bargi sodi (brīvības atņemšana 5 gadi un probācijas uzraudzība 3 gadi).

b) uzņēmējiem, kam ir ārzemju partneri - kontakts ar ārvalsts uzņēmumu var būt iztulkots kā ziņu nodošana un Latvijas valsts interešu apdraudējums.

c) valsts darbiniekiem, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam (arī deputātiem) - pielaides esamībai nav nozīmes, varēs bargi sodīt - ja konkrētā darba pienākumos neietilpa iepazīšanās ar dokumentu.

Pašreizējais regulējums - var tikt anulēta pielaide, bet nav paredzēts sods. Būs - brīvības atņemšana un 3 gadu probācijas uzraudzība.

Negodīgi izmantojot šo normu, var apsūdzēt jebkuru amatpersonu par piekļuvi svešai informācijai, un attiecīgi sodīt, liegt tiesības ieņemt amatu. Slēptā formā - var notikt arī provokācijas un "tīrīšana" pēc uzskatiem; vēsturiska pieredze tam ir.

d) nevalstiskām organizācijām, kas piedalās forumos ar ārvalstu NVO, kontakts ar ārvalsts NVO var tikt iztulkots kā Latvijas valsts interešu apdraudējums, vai atbalsts ārvalstij.

Sodāma var būt arī neitrāla palīdzība, pēc ārvalstu NVO lūguma palīdzot tām atrast kontaktus Latvijā.

e) pilsoņiem līgumu saistību izpildē – ja apstrīdot negodīgu piedzinēju prasības, sava īpašuma aizstāvībai pilsoņi vāks pierādījumus - ziņas kredītiestādēs par darījumu patiesumu - pilsoņu darbības savu tiesību aizstāvībā paredzēts tulkot kā sodāmu spiegošanu.

Saeima 21. aprīlī steidzamības kārtībā (kas izslēdz iespēju Prezidentam apturēt un novērst kļūdas) paredzējusi balsot kardinālas izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti.

Par jebkādā formā veiktu Latvijas valsts interešu apdraudējumu, neatkarīgi no sekām, būs smagi sodi (brīvības atņemšana no 3 līdz 8 gadiem, probācijas uzraudzība, liegums ieņemt amatus).

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument

Par neatbilstošiem Satversmei šos grozījumus ir atzinis Valsts prezidents. Tos nevirza valdība, tie nav arī NATO pieprasīti. Grozījumi neparedz praktiskus pretterorisma pasākumus. Satur risku, ka ar grozījumu pieņemšanu neierobežotu varu valstī iegūst šaura interešu grupa.

Būtība izklāstīta anotācijā uz 23 lapām – par ko sodīs, cik plaši, un kādā veidā. Anotācijas parasti nelasa.

Līdz ar to nav pamanīts, ka grozījumi ievieš sodus par darbībām, kuras līdz šim nebija noziegums pret valsti - kredītiestāžu rīcībā esošās informācijas par klientu vākšana, ekspertu slēdzienu glabāšana datoros, iestāžu iekšējās lietošanas informācijas, kas nav slepena, iegūšana, u.c.

Bīstamība ir, ka Latvijas pašvaldībās un uzņēmumos līdz šim ierasta prakse ir darba tikšanās ar ārvalstu partneriem, informācijas apmaiņa un darījumi, bet turpmāk tā var tikt tulkota kā noziegums - darbība, kaitējoša Latvijas valsts interesēm, vai smagāks noziegums - spiegošana (skat anotācijā sarakstu - ārvalstu pašvaldības, uzņēmumi ir attiecināti pie subjektiem, kas vāc informāciju par Latviju).

Likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) – īsināts, pārskatāmībai anotācijas teksts grupēts

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Nacionālās drošības likuma 1. panta otrā daļa, kas nosaka, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

1. Pašreizējā situācija un problēma kopumā

Ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās, un Latvijai līdzīgi kā citām valstīm ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem nacionālajai drošībai. Ievērojot minēto, pārskatāms un mūsdienu situācijai pielāgojams ir Krimināllikuma (KL) X nodaļas “Noziegumi pret valsti” regulējums. Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu (turpmāk arī – valsts pamatintereses), nav mainīti kopš KL stāšanās spēkā 1999. gadā (grozītas ir tikai sankcijas). Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

1.lpp.

likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu

- iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai

- ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret Latvijas Republiku un tās pamatinteresēm,

- vai citādu apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Tāpat arī likumprojekts izstrādāts ar mērķi uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un

- novērst valsts noslēpuma

- vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm.

Latvijai starp NATO un ES valstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.

3.lpp.

2. KL 80. pants “Pret Latvijas Republiku vērsta darbība”

Pašlaik KL X nodaļas regulējums attiecībā uz Latvijas Republikas valsts pamatinterešu – valstiskā neatkarība, teritoriālā vienotība, valsts vara un valsts iekārta – aizsardzību ir nekonsekvents.

Nekonsekvence apgrūtina attiecīgo normu pareizu interpretāciju un piemērošanu, jo atšķirības regulējumā atkarībā no tā, kura valsts pamatinterese tiek apdraudēta, ir nepamatotas, trūkst vienotu, skaidru kritēriju.

KL X nodaļā paredzēta atbildība par trīs veidu darbībām,

(1) darbību, kas tieši vērsta pret šīm interesēm;

(2) publisku aicinājumu citām personām vērsties pret šīm interesēm;

 (3) apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret šīm interesēm.

Attiecībā uz Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību kriminalizēta ir

- organizatoriska darbība, kas vērsta pret šīm interesēm,

- attiecībā uz valsts varas gāšanu kriminālatbildība ir paredzēta par jebkādu darbību ja vien tā ir vardarbīga.

- apvienošanās organizācijā ar nolūku gāzt valsts varu ir sodāma neatkarīgi no tā, vai varas gāšanu paredzēts īstenot ar vardarbīgām vai nevardarbīgām metodēm.

Atšķirības konstatējamas attiecībā uz organizatoriskām darbībām –

- organizētas grupas gadījumos izšķirošā nozīme nav piešķirta lomai, kāda nodarījumā paredzēta konkrētai personai (organizētājs vai izpildītājs), pie kriminālatbildības jāsauc visas personas,

- praksē iespējamas grūtības ar KL 82. un 83. pantā paredzēto organizatorisko darbību nošķiršanu

no KL 80.pantā paredzētās apvienošanās organizētā grupā ar nolūku likvidēt Latvijas Republikas neatkarību vai graut teritoriālo vienotību, jo arī apvienošanās organizētā grupā kopumā ir vērtējama kā organizatoriska darbība;

- pati darbība, kas vērsta uz valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, šobrīd nav sodāma, toties aicinājums uz šādu nesodāmu darbību ir noziedzīgs nodarījums;

- atbildība par darbību, kas vērsta pret valstisko neatkarību vai teritoriālo vienotību, ir paredzēta 82. pantā “Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību” un 83. pantā “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību”, savukārt darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu, ir kriminalizēta atsevišķā ar aicinājumu nesaistītā pantā.

Šīs un citas atšķirības un pretrunas regulējumā (tai skaitā arī sankcijās) norāda uz to, ka līdzšinējā pieeja noziedzīgu nodarījumu sastāvu nošķiršanā pēc apdraudētajām interesēm nav pietiekami skaidra un efektīva.

Katrai valsts pamatinteresei nav jāveido atsevišķs KL pants, bet gan to aizsardzībai ir jāparedz vienots, harmonizēts regulējums kopīgu pantu ietvaros.

Vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli svarīgajām interesēm pēc būtības ir vēršanās pret Latvijas Republiku kopumā.[1]

Apdraudot jebkuru šo interesi, tiek apdraudēta valsts drošība.

Likumprojekts paredz KL 80. pantā apvienot darbības, kas pašlaik izkliedēti ietvertas Krimināllikuma 80., 81., 82. un 83. pantā.

Praksē būs vieglāk piemērot. Tas novērsīs interpretācijas problēmas un normu savstarpējās pretrunas.

Darbības, kas vērstas pret konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresēm, kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura:

organizatoriskas

 vardarbīgas

vai jebkādas citas darbības

Tā var būt jebkura personas aktīva, kaitīga rīcība, kas vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu.

Kaitīgumu galvenokārt nosaka darbību mērķis nevis līdzekļi, kas lietoti mērķa sasniegšanai.

Gāzt valsts varu ir iespējams arī bez tiešas vardarbības lietošanas. Jēdziens „gāšana” norāda uz likumīgas valsts varas prettiesisku (antikonstitucionālu) nomaiņu, ko iespējams izdarīt arī citādā veidā,

- ar iebiedēšanu,

- šantāžu,

- draudiem,

- uzpirkšanu

- vai citiem ietekmēšanas līdzekļiem, kas vērsti pret

 - valsts likumdošanas varu,

 - izpildvaru,

 - tiesu varu

 - vai tās pārstāvošajām amatpersonām.

Jaunajā KL 80. pantā paredzētais nodarījums var izpausties gan kā vardarbīga, gan kā nevardarbīga darbība. Ar nevardarbīgu jāsaprot jebkādu personas aktīvu uzvedību, kas vērsta pret

- Satversmē noteiktām pamatinteresēm

- ietekmēt vai mainīt Satversmes neaizskaramo kodolu[2]

- vai citādi vērsties pret valsts pamatinteresēm.

likumprojekts paredz kriminālatbildību par jebkuru darbību, kas ir neatbilstoša Satversmei un apdraud Latvijas Republikas vitāli svarīgās intereses.

Vardarbības lietošana ir paredzēta kā kvalificējoša pazīme, nevis pamatsastāva pazīme – sodāmi piemērojot bargāku sankciju KL 80. panta otro daļu.

7. lpp.

Likumprojekts paredz izmaiņas piemērojamās sankcijās:

1) papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būs obligāti piemērojams.

2) otrkārt, izslēgts ir papildsods – mantas konfiskācija;

3) palielināta ir brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību.

Izmaiņas spēkā esošajā regulējumā –

attiecībā uz valsts pastāvēšanas pamatnosacījumu – valstiskā neatkarība un suverenitāte – apdraudējumu vairs netiek lietots darbības vārds “likvidēt”.

Pants kriminalizē darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti.

Valstisko neatkarību tāpat kā suverenitāti nevar „likvidēt”. Var veikt pret neatkarību un suverenitāti vērstas darbības. Var panākt to, ka valsts šo neatkarību vai suverenitāti zaudē.

Likumprojekta formulējums precīzāk atspoguļo darbību nolūku – kaitēt Latvijas neatkarībai un suverenitātei.

Neatkarības un suverenitātes likvidēšana varētu būt ilgtermiņa mērķis, ko sasniegt ar daudz dažādām aktivitātēm, nevis vienu konkrētu darbību.

8. lpp.

3. KL 80.pants „Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”

KL 80.pants šobrīd paredz atbildību par apvienošanos organizētā grupā nolūkā likvidēt valstisko neatkarību, graut teritoriālo vienotību vai gāzt valsts varu.

Pants ir papildināms ar diviem jauniem apvienošanās nolūkiem:

- nolūku vērsties pret suverenitāti, kā arī

- nolūku grozīt valsts iekārtu.

Suverenitāte kā krimināltiesiski aizsargājama valsts interese KL līdz šim nebija paredzēta vispār, savukārt regulējums attiecībā uz valsts iekārtas aizsardzību pret tās grozīšanu ir ļoti nepilnīgs. Proti,

Pašlaik sodāma ir publiska aicināšana vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Aicinājums – darbība, kas tieši vērsta uz iekārtas grozīšanu – sodāma nav.

Kriminalizēta nav arī sagatavošanās šīm darbībām, t.i., apvienošanās organizētā grupā ar mērķi panākt valsts iekārtas grozīšanu.

Likumprojekts papildina KL 80.pantu ar attiecīgajiem nodarījumu sastāviem.

Paredz izmaiņas arī KL 80.panta sankcijā – papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būs obligāti piemērojams. Līdz šim tas bija ar vai bez probācijas uzraudzības.

Pantā veiktas arī redakcionāla rakstura izmaiņas:

pirmkārt, precizēts panta nosaukums, norādot,

- apvienošanās mērķis ir vērsties pret jebkuru no valsts pamatinteresēm, nevis tikai gāzt valsts varu),

- vārds „organizācija” aizstāts ar vārdiem „organizēta grupa” atbilstoši panta saturam;

otrkārt, netiek lietots formulējums „likvidēt valstisko neatkarību”.

Valstisko neatkarību tāpat kā suverenitāti nevar „likvidēt”. Var veikt pret neatkarību un suverenitāti vērstas darbības un panākt, ka valsts šo neatkarību vai suverenitāti zaudē.

9.lpp.

4. KL 81. pants “Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums”

Likumprojekta 1. pants jaunā redakcijā izsaka arī KL 81. pantu. Mērķis un izmaiņas ir analogas izmaiņām KL 80. un 80.pantā. Proti, lai līdzsvarotu Satversmē paredzēto valsts pamatinterešu krimināltiesisko aizsardzību:

- KL papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu – publisks aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti;

- noziegumi, kas saistīti ar publisku aicinājumu[3] veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību,

tiek apvienoti vienā kopīgā pantā,

jo aicinājums vērsties pret jebkuru no KL paredzētajām valstij vitāli svarīgajām interesēm – neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu un valsts iekārtu – pēc būtības ir aicinājums vērsties pret Latvijas Republiku kopumā.

- vienas uzstāšanās laikā var izskanēt aicinājums vērsties pret vairākām valsts pamatinteresēm vienlaikus

- aicinājumi nebūtu jākvalificē kā atsevišķi noziegumi, personas rīcības nolūks faktiski ir viens – aicināt vērsties pret Latvijas Republiku kā tādu;

- atbilstoši izmaiņām KL 80. pantā, arī KL 81. pantā nozieguma sastāvā nav iekļautas pazīmes, kas norāda uz darbības raksturu (organizatoriska vai vardarbīga darbība).

Darbības un attiecīgi arī aicinājuma uz šādu darbību kaitīgumu galvenokārt nosaka mērķis, nevis līdzekļi, ko paredzēts izmantot mērķa sasniegšanai.

Veidam, kādā mērķis sasniedzams, nevar būt izšķiroša nozīme.

Darbība ir kaitīga un sodāma jebkurā gadījumā, būtiski ir konstatēt tikai šo aicinājumu un darbību antikonstitucionalitāti, proti, neatbilstību Satversmei.

Atbildību par aicinājumiem, kas vērsti pret Latvijas Republiku, paredzot vienā kopējā pantā, tiek harmonizētas arī par šiem aicinājumiem noteiktās sankcijas.

Līdz šim tās nepamatoti atšķīrās.

Sods par aicinājumu, kas vērsts pret valsts varu vai valsts iekārtu, šobrīd ir bargāks, nekā sods par aicinājumu, kas vērsts pret Latvijas Republikas neatkarību vai teritoriālo vienotību.

Neatkarīgi no konkrētās apdraudētās valsts pamatintereses

par aicinājumu, kas vērsts pret Latvijas Republiku, nosaka vienu kopēju sankciju,

kas ir analoga bargākajai par šādiem nodarījumiem šobrīd paredzētajai sankcijai – t.i., brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Līdzīgi kā KL 80. un 80.pantā, arī KL 81. pantā veiktas redakcionāla rakstura izmaiņas, aizstājot vārdus „likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību” ar vārdiem „vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību”. Iemesls ir tāds pats kā citu pantu gadījumā.

11.lpp.

KL 82. panta pirmā daļa pašlaik nosaka, ka šāda publiska aicinājuma nolūks ir „iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citā veidā”.

Likumprojektā nav saglabāta atsauce uz nolūku, kādā tiek izteikts aicinājums vērsties pret valstisko neatkarību.

Jaunajā KL 81. pantā nav paredzēts saglabāt spēkā esošā KL 83. pantā sniegto skaidrojumu par to, kas tieši ir teritoriālās vienotības graušana.

Formulējums, pilnvērtīgi neatspoguļo

1) visus darbības kaitīguma izvērtēšanas nosacījumus

2) precizējums par to, ka darbības notiek Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, nav nepieciešams, jo personu pie kriminālatbildības var saukt tikai par tādu darbību, kas ir nelikumīga.

Jāvērtē ne tikai darbības formāla atbilstība Satversmē noteiktajai kārtībai, bet arī tas, vai darbība nav vērsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.

Rīcība, kas atbilst Satversmei, ir likumīga. Sodāma ir tikai antikonstitucionāla darbība, t.i., darbība, kas vērsta uz konstitucionālo pamatu grozīšanu, apejot paredzēto kārtību vai citādi apdraudot Satversmes neaizskaramo kodolu.

12.lpp.

KL 81. panta papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu – pret Lavijas Republiku vērstu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšana.[4]

Līdz šim kriminālatbildība bija par

- materiālu izplatīšana, kas satur publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Šāds regulējums nav pamatots, jo vienlīdz kaitīga ir arī citus pretvalstiskos aicinājumus saturoša materiāla izplatīšana.

Vēršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresēm ir vēršanās pret valsti kopumā. Tādēļ kriminālatbildība jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatīšanu, kas satur pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu.

Atšķirībā no spēkā esošā KL 81. panta regulējuma likumprojekts neprecizē nolūku, kādā šie materiāli tiek izplatīti.

Nav nozīmes tam, vai persona

- piekrīt materiāla saturam un pati vēlas, lai tiktu sasniegts šā materiāla sagatavošanas mērķis,

- vai tomēr materiālu izplata citos nolūkos,

atlīdzības dēļ vai bez atlīdzības, palīdzot draugam, radiniekam vai citai personai, u.tml.

Būtiski ir konstatēt, ka persona apzinās, kādam mērķim ir sagatavoti materiāli un tos izplata tālāk sabiedrībai, darot pieejamus plašākam cilvēku lokam.

Kaitīgās sekas nemainās atkarībā no izplatītāja nolūka, tās iestājas ar materiāla izplatīšanas brīdi un izplatītāja griba to neietekmē.

Izplatītājs apzinās, kāda satura materiālu tas izplata, kāda mērķa sasniegšanai attiecīgais materiāls paredzēts un tādējādi palīdz šo mērķi īstenot.

Personas rīcība var būt nesaistīta ar aicinājuma satura autora rīcību. Minētās darbības nav kvalificējamas kā līdzdalība attiecīgajā noziegumā (aicinājumā vērsties pret Latvijas Republiku), tomēr tās nenoliedzami ir kaitīgas un sodāmas.

Par kaitīgu nevar tikt uzskatīta tāda personas rīcība, kad materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos.

5. KL 82. un 83. panta izslēgšana

Šajos pantos ir paredzēta kriminālatbildība

(1) par publisku aicinājumu vērsties pret valsts pamatinteresēm (valstisko neatkarību vai teritoriālo vienotību);

(2) par organizatoriskām darbībām, kas tieši vērstas pret šīm jau minētajām interesēm.

Pantus nepieciešams izslēgt, jo

- atbildība par publisku aicinājumu vērsties pret jebkuru no valsts pamatinteresēm būs paredzēta KL 81. pantā

- atbildība par darbībām, kas vērstas pret jebkuru no valsts pamatinteresēm – KL 80. pantā.

13.lpp.

6. KL 81.pants “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”

Nosaka riminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ar terminu „valsts drošība” tiek saprasts stāvoklis, kurā netiek apdraudēta

- valsts pastāvēšana vai

- tās teritoriālā neaizskaramība, kā arī

- valsts iekārtas funkcionēšana.

Par valsts drošības interesēm tādējādi atzīstama

- valsts politiskā

- militārā,

- ekonomiskā,

- sociālā

- vai cita drošība.

Ar kaitīgu darbību pret valsts drošības interesēm jāsaprot darbība, kas vērsta uz tāda stāvokļa izraisīšanu, kurā tiek apdraudēta

 - Latvijas Republikas pastāvēšana

 - Satversmes normāla funkcionēšana

 - tieši vai netieši vērsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.

 kā arī darbība, kas vērsta, lai vājinātu tautas un valsts spēju nodrošināt

aizsargāt Latvijas Republiku

politisko un

ekonomisko stabilitāti.

Spēkā esošais regulējums nav pietiekams, lai reaģētu uz apdraudējumu, ko ārvalsts iniciētas aktivitātes, kas

- nav vērstas pret kādu konkrētu valsts pamatinteresi,

- ir nepieciešamas nodrošinātu labvēlīgus apstākļus turpmākām uz Latvijas sagraušanu vērstām aktivitātēm

- kaitētu Latvijas iespējām nosargāt savu neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti, konstitucionālo iekārtu.

13.lpp.

ārvalstij var tikt dota iespēja ar slēptām metodēm ietekmēt valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanu vai ietekmēt nozīmīgus iekšpolitiskos notikumus.

- panākt protestu rīkošanu,

- tai skaitā, aicinot uz masu nekārtībām,

- ietekmēt valsts sabiedrisko domu Latvijas interesēm neatbilstošā virzienā,

- ietekmēt darbības, ko tiesīgas veikt tikai noteiktas Latvijas iedzīvotāju grupas (piemēram, balsstiesīgi pilsoņi – grozījumu Satversmē iniciēšana un organizēšana).

 - palīdzība ārvalstu propagandas izplatīšanā,

 - valsts augstāko amatpersonu diskreditēšana nolūkā kaitēt Latvijas drošības interesēm.

Atšķirībā no palīdzības ārvalstij, KL 80.panta gadījumos būs konstatējama pašas personas tieša vēršanās pret kādu konkrētu Latvijas Republikas valsts pamatinteresi.

- parakstu vākšana par pašnoteikšanās tiesību piešķiršanu kādā reģionā

- atdalīšanos no Latvijas Republikas teritorijas.

Palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā.

Palīdzība ir atbalsta darbības forma, personai sniedzot attiecīgu

- intelektuālu atbalstu

- vai fizisku atbalstu

- vai novēršot šķēršļus,

- vai jebkādā citādā veidā veicinot

kaitīgu darbību īstenošanu pret Latvijas Republikas valsts drošību.

Persona pati tieši nevēršas pret Satversmē nostiprinātajām valsts pamatinteresēm vai citām valsts drošības interesēm, bet nodrošina ārvalsti ar priekšrocībām

īstenot šādas kaitīgas darbības.

KL 81.1 pantā paredzētā palīdzības sniegšana nošķiram no tādām darbībām kā spiegošana.

- ja persona pati nepiedalās spiegošanā, bet gan tikai sniedz praktiska rakstura palīdzību

 - ārvalstij

 - ārvalsts organizācijai,

- vai ar tām saistītām personām,

apzinoties, ka palīdzība nepieciešama pret Latvijas Republikas drošību vērstās darbībās

 persona ir saucama pie atbildības pēc 81.1 panta par palīdzību ārvalstij apdraudēt Latvijas valsts drošības intereses.

Palīdzība, piemēram, varētu izpausties

 - konspiratīvā dzīvokļa turēšana,

 - iepazīstināšana ar personām, kuras var kalpot par informācijas avotiem,

 - tehniska atbalsta sniegšana informācijas iegūšanā,

 - atbalsta darbības provokāciju u.c. kaitīgu darbību īstenošanai.

Proti, nolūks nav tik konkrēts, kā tas ir spiegošanas gadījumā.

Persona pieļauj un veicina Latvijas drošības apdraudēšanu, bet pati neiesaistās konkrētās pret Latvijas Republiku vērstās darbībās.

15. lpp.

Ar ārvalsti jāsaprot

- jebkura attiecīgās valsts varas vai pārvaldes institūcija,

- tiesību aizsardzības,

- izlūkošanas, drošības vai cita iestāde,

- vai jebkura cita institūcija, kas ir tiesīga darboties ārvalsts vārdā

- attiecīgās valsts pašvaldības

- vai citas atvasinātas publiskas personas institūcija.

Ar ārvalsts organizāciju jāsaprot jebkura organizācija, kas nav Latvijas Republikas organizācija,

- jebkurš ārvalsts komersants,

- ārvalstī reģistrēta sabiedriska vai bezpeļņas organizācija,

- kā arī starptautiska organizācija.

Palīdzības sniegšana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var notikt tieši attiecīgo institūciju darbiniekiem, kā arī palīdzība var tikt sniegta ar citas personas starpniecību.

Cita persona var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas ārvalsts organizācijas interesēs.

Tādējādi, lai personu sauktu pie atbildības, pietiekami konstatēt, ka persona apzinās, ka palīdzība tiek sniegta ārvalstij vai ārvalsts organizācijai, neatkarīgi tā, vai tiek iesaistīti starpnieki.

Nav nozīmes nolūkam, kādā tiek sniegta palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai:

- ideoloģiskos nolūkos

- iedzīvošanās

- vai citos nolūkos.

Subjektīvai pusei nozīme ir tikai tam, vai palīdzētājs apzinājās, kam un pret ko vērstās darbībās viņš šo palīdzību sniedz.

Apzinoties to, vainīgais apzināti pieļauj vai veicina citas valsts kaitīgu darbību pret Latvijas Republikas drošību.

Šāda darbība ir sodāma neatkarīgi no personas nolūka.

Atbalsta darbību kriminalizēšana kā patstāvīgu nozieguma sastāvu ir būtiska arī tādēļ,

ka kaitīgo darbību organizētājs var būt ārvalsts institūcija vai organizācija,

ko pie kriminālatbildības Latvijā nav iespējams saukt.

Ārvalstu iniciētu vai kontrolētu darbību kaitīgums ir ievērojami lielāks, nekā atsevišķu indivīdu aktivitātes, jo

1) attiecīgās darbības var būt ilgtermiņa darbības plāna sastāvdaļas, rūpīgi izplānotas, kaitīgas un grūti novēršamas,

2) ārvalstīm un ārvalstu organizācijām pieejami ievērojami resursi, lai to aktivitātes varētu kaitēt Latvijai.

Radot iespaidu, ka attiecīgās darbības tiek īstenotas šķietami no valsts iekšienes un slēpjot to saistību ar ārvalsti, tiek ietekmēta ne tikai valsts kopējā drošība, bet arī apdraudēta suverenitāte un deformēta pilsoniskā sabiedrība.

Atbalsta darbības tiek kriminalizētas kā patstāvīgs noziegums.

Nepieciešamību apliecina Ukrainas pieredze. Ārvalsts nav tiesīga citas valsts teritorijā ar nemilitāriem instrumentiem apdraudēt valsts un tās iedzīvotāju drošību.

Par atbalsta sniegšanu ārvalsts šādām darbībām ir samērīgi paredzēt kriminālatbildību. Ar kriminālatbildību par apzinātu atbalstu ārvalstij apdraudēt valsts drošību, tiek aizsargātas valsts un sabiedrības drošības intereses, kā arī netiek ietekmētas to personu tiesības, kas rīkojas labā ticībā un atbilstoši Satversmē noteiktajai kārtībai.

Ja personas darbībā konstatējamas

- cita noziedzīga nodarījuma pazīmes, piemēram, vardarbība pret cilvēkiem, mantas iznīcināšana vai bojāšana vai citas tml. darbības,

- tā saucama pie kriminālatbildības par visiem tās izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar nodarījumu kopības nosacījumiem.

17.lpp

7. KL 85. pants “Spiegošana”

Informācijas nonākšana ārvalsts rīcībā rada apdraudējumus

- valsts drošības interesēm

- citām nacionālajām interesēm,

- var kaitēt valsts reputācijai.

Spiegošana var apdraudēt arī sabiedroto valstu un organizāciju, kurās Latvija ir iestājusies, drošības intereses.

 Iegūtā informācija dod ārvalstij priekšrocības lēmumu pieņemšanā par turpmākām aktivitātēm, kas apdraud [Latvijas] valsts spēju īstenot nacionālās intereses.

 Ārvalsts varas institūcijām un ārvalsts organizācijām arvien aktuālāk kļūst iegūt šādu informāciju.

Spiegošanas darbības tiek īstenotas pārdomāti un slēpti. Izlūkošana lielākoties tiek veikta pastarpināti, ar izlūkdienestiem tieši nesaistītām personām (dažādu valstisku un nevalstisku organizāciju pārstāvji)

Vērtīgākā ir piekļuve valsts noslēpumam, tomēr spiegošanas darbības aptver arī jebkādas citas ārvalstij izlūkošanā noderīgas informācijas vākšanu.

Tāpēc būtiski paplašina KL 85. panta sastāvu.

Turpmāk par spiegošanu uzskatīs

(1) neizpaužamu ziņu[5] (to starp valsts noslēpuma[6])

- vākšanu[7]

- vai nodošanu[8] ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību

kā arī (2) 

- jebkādu citu ziņu vākšanu

- vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību.

18.lpp.

Līdz šim kriminālatbildība par spiegošanu paredzēta tikai tajos gadījumos, kad neizpaužamu ziņu vākšana vai nodošana notikusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm.

Šāda spiegošanas izpratne sašaurina iespēju saukt pie atbildības personu par kaitīgām darbībām,

kas tiek veiktas ārvalstij

vai citādi ir ārvalsts interesēs,

jo:

1) izslēdz visus tos gadījumus, kad persona informāciju vāc un plāno nodot

- pēc savas iniciatīvas (atlīdzības vai atriebības dēļ) izlūkdienestam

- citas, ar izlūkdienestu šķietami nesaistītas personas uzdevumā

2) spiegošanu veic ne tikai izlūkošanas dienesti, bet arī dažādas citas ārvalsts institūcijas un personas.

UZSVĒRTS – ir nepareizi kriminalizēt tikai izlūkdienestu izvērstās aktivitātes,

jo kaitējumu [Latvijas] valsts interesēm rada tas, ka informācija nonāk ārvalsts rīcībā –

 - jebkurai tās valsts varas vai pārvaldes institūcijai,

 - tiesību aizsardzības vai citai iestādei,

 - pašvaldības institūcijai,

 - uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)

 - jebkādai citai organizācijai,

kas nav Latvijas Republikas organizācija. (ES nav norādīta)

Prettiesiska ir informācijas nodošana ārvalstij apejot noteikto sadarbības kārtību.

Tāpēc likumprojekts izslēdz spiegošanas pašreizējo pazīmi “izlūkdienesta uzdevumā”.

Kriminālatbildība iestājas par

- neizpaužamu ziņu vākšanu

- vai nodošanu ārvalstij

 - jebkurai ārvalsts institūcijai vai amatpersonai

 - ārvalsti vai tās institūciju pārstāvošai personai

 - ārvalsts organizācijai

 - starptautiskai organizācijai

neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tieši vai pastarpināti.

Būtiskākais ir tas, ka persona apzinās to, ka tās vāktā informācija nonāks ārvalsts rīcībā.

3) šobrīd par spiegošanu atbildība ir tikai tad, ja ziņas tiek nodotas vai vāktas nodošanai, lai tās izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm.

Likumprojekts paredz šo nozieguma – spiegošana - sastāva pazīmi izslēgt.

Pamatojums: Neatkarīgi no nolūka, kaitējums ir jebkurā gadījumā, kad ārvalsts rīcībā tiek nodota tiesiski aizsargāta informācija, pārkāpjot tiesiski noteikto nodošanas kārtību.

Spēkā esošajā panta formulējumā nepieciešams konstatēt nolūku izmantot ziņas pretēji Latvijas Republikas interesēm. Nav skaidri pateikts, vai vajag

 - konstatēt tikai personas nolūku

 - vai konstatējams arī ārvalsts nolūks.

(ja izslēdz ārvalsts nolūka konstatāciju, tad pārliekas uz personu atbildība arī par kontaktiem ar NATO un ES valstīm)

[Ne vienmēr apdraudētas ir valsts intereses].

Apdraudētas var tikt arī personu likumīgās tiesības un intereses.

Ārvalstis interesē sensitīva informācija:

 - [Latvijas] institūciju spēja veikt noteiktās funkcijas;

 - personu privātās dzīves aizsargātā informācija.

Nelikumīgi izpaužot valsts noslēpumu, personai ir jāapzinās, ka tā ar savu darbību var kaitēt valsts interesēm.

Nav nozīmes tam, vai persona rīkojusies

 - personīgu interešu vadīta,

 - iedzīvošanās nolūkā

 - vai kādā citā nolūkā.

Tiešs nolūks kaitēt valstij ir konstatējams reti.

Ievērojot minēto, ir pietiekami konstatēt, ka persona apzinās savu veikto darbību kaitīgumu.

Ārvalsts izlūkdienestus interesē arī cita informācija, piemēram

- sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā,

- publiski nepieejami ekspertu viedokļi,

- dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi,

- politisko un nevalstisko organizāciju plāni

- un darbības pārskati,

- personiska rakstura informācija par personām (finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml.), ko var izmantot, lai šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu).

Iegūstot šādu informāciju, ārvalsts izlūkdienests gūst priekšrocības pasākumu plānošanai, kas var tikt vērstas pret Latvijas valsts drošības interesēm.

Apzinoties, ka informācija interesē un tiks nodota izlūkdienestam, persona atbalsta ārvalsts izlūkošanas aktivitātes Latvijā un tādējādi pati izdara spiegošanu.

20.lpp

Plašāks spiegošanas regulējums ir daudzās ārvalstīs.

Lietuvas Kriminālkodeksa 119. pantā atbildība par

- valsts noslēpuma nolaupīšanu,

- nopirkšanu

- vai citāda veida vākšanu un nodošanu ārvalstij, tās organizācijai vai to pārstāvim, kā arī par citas ārvalsts izlūkdienestu interesējošas informācijas nodošanu.

Somijas Kriminālkodeksa 12. nodaļas 5. apakšsadaļā atbildība par

- informācijas iegādāšanos, nodošanu, izpaušanu vai publicēšanu, kas attiecas uz Somijas aizsardzību, gatavību ārkārtas situācijām, ārlietām, valsts finansēm, ārējo tirdzniecību, energoapgādi, un informācijas izpaušana ārvalstij var kaitēt Somijas aizsardzībai, nacionālajai drošībai, ārvalsts attiecībām vai ekonomikai.

Igaunijas Sodu kodeksa 234., 243. pantā atbildība par

- valsts noslēpuma, ārvalsts klasificētas informācijas vai citas iekšējās informācijas vākšanu vai nodošanu ārvalstij, ārvalsts organizācijai, ārvalstniekam vai personai, kas rīkojas ārvalsts uzdevumā,

- 235.1 pantā – Igaunijas pilsonim par attiecībām ar ārvalsti vai personu, kura rīkojas ārvalsts interesēs, ja attiecību mērķis ir veikt noziedzīgu nodarījumu pret Igauniju.

Starptautiskās sadarbības formas un informācijas apmaiņa (..) NATO, ES un citās organizācijās, ir noteiktas Latvijas tiesību aktos un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos.

Latvijā tiesiska informācijas apmaiņa ar ārvalstīm, to institūcijām, izlūkdienestiem ir precīzi noregulēta.

Kriminālatbildība ir paredzēta par nelikumīgu darbību. (Pilsoņu iesniegumi ES nav regulēti ar LR aktiem. Iespējams tulkot, ka ir nelikumīgi, ja pilsonis pats iesniedz vēstuli NATO, ES un citām organizācijām?)

Likumprojekts paredz izmaiņas arī KL 85. panta sankcijās – ir izslēgts papildsods – mantas konfiskācija.

KL 85. panta otrajā daļā saglabāta nemainīta brīvības atņemšanas soda minimālā un maksimālā robeža – no trim līdz divdesmit gadiem.

8. KL 95.pants “Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana”

Valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu, līdz ar to ir īpašā valsts aizsardzībā.

Valsts noslēpuma nonākšana tādas personas rīcībā, kurai nav piekļuves tiesību, var nodarīt kaitējumu

- valsts drošībai,

- ekonomiskajām interesēm

- politiskajām interesēm.

- apdraudēts var būt arī starptautiskais miers un drošība, cilvēku dzīvības un veselības intereses (piem. par slepenajā sadarbībā iesaistīto personu identitāti)

- papildus var apdraudēt arī NATO, ES, citu ārvalstu un starptautisko organizāciju, un to institūciju drošības intereses,

- graut Latvijas starptautisko tēlu un reputāciju.

Valsts noslēpumam pieeja ir personām ar atbilstošas kategorijas speciālo atļauju un kurām konkrētais valsts noslēpums ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai.

Pat tad, ja personai ir atbilstošas kategorijas atļauja, tā nedrīkst piekļūt tādam noslēpumam, kurš nav nepieciešams šīs personas darba pienākumu veikšanā.

Pašlaik kriminālatbildība ir par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu tikai speciālajam subjektam – personai, kura iepriekš brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu.

„Izpaušana” tiek skaidrota kā valsts noslēpuma nonākšana jebkādā veidā pie citas personas, kurai ar dienesta pildīšanu noslēpums nav bijis pieejams.

Kaitējums valsts interesēm ir vienlīdz liels neatkarīgi no veida kādā noslēpums nonācis citas personas rīcībā

- nelikumīgas izpaušanas,

- nozaudēšanas

- vai iegūšanas ceļā.

Ja noslēpums ir pie citas personas, kura to ieguvusi, apzināti un mērķtiecīgi rīkojusies, lai pie valsts noslēpuma piekļūtu, nesamazina kaitējumu valsts drošības interesēm.

Persona apzinās, ka tai nav tiesību piekļūt attiecīgajai informācijai vai to izmantot, līdz ar to persona arī apzinās savas darbības kaitīgumu un ir par to atbildīga.

22.lpp

Kriminālatbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu pašlaik nav paredzēta. Ir valsts noslēpuma nolaupīšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm.

Pašlaik piemērojami panti, kas paredzēti par nodarījumiem pret citām interesēm, piemēram, īpašumu, vai nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Noslēpuma iegūšanas gadījumā tiek apdraudēta valsts drošība. Citu KL nodaļu pantu piemērošana noslēpuma iegūšanas gadījumos neatbilst nodarījuma būtībai, nenodrošina pietiekamu noslēpuma aizsardzību.

Noslēpuma nelikumīga iegūšana ir kaitīga darbība pati par sevi, tādēļ sodāma neatkarīgi no nolūka, kādā valsts noslēpums iegūts.

23. lpp

Nelikumīgas valsts noslēpuma iegūšanas rezultātā tā aizsardzības pasākumi zaudē nozīmi un šāda veida informācija kļūst viegli pieejama

- citai valstij,

- organizētās noziedzības pārstāvjiem

- jebkurai citai personai, kurai ir interese attiecīgo informāciju iegūt.

Valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšana neatkarīgi no nolūka (izņemot, ja konstatējams spiegošanas nolūks – darbības kvalificējamas kā spiegošana).

- valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju,

- bargāka atbildība, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

(Lietuvā) atbild jebkura persona, kura

- nelikumīgā veidā ieguvusi vai nodevusi informāciju, kas satur valsts noslēpumu,

- vai nelikumīgi glabājusi materiālus objektus, kuru saturs vai informācija par kuriem ir valsts noslēpums, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju.

Nelikumīga iegūšanu

jebkāda apzināta darbība, noslēpuma iegūšanai, zinot, ka iegūstamā informācija ir valsts noslēpums, kuram persona nedrīkst piekļūt,

1) personai nav atbilstošas atļaujas

2) noslēpums nav uzticēts ar dienestu vai darbu;

3) persona nav tiesīga iepazīties vai iegūt konkrēto informāciju sakarā ar dienestu vai darbu.

Panta inkriminēšanā subjektīvā – personas nolūks piekļūt klasificētai informācijai.

Pie kriminālatbildības nesauks personas, kurām

- noslēpums kļuvis zināms nejauši (piem. atradušas citas personas nozaudētu noslēpumu saturošu objektu);

- noslēpums kļuvis zināms citas personas rīcības dēļ

Konstatējama ir pašas personas mērķtiecīga darbība:

- bez atļaujas gatavojot sev valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopijas (piemēram, lietvedis).

- informācijas iegūšana noklausīšanās, šantāžas vai uzpirkšanas ceļā,

- fotografējot valsts noslēpumu saturošos dokumentus vai neatļauti pārkopējot tos datu uzglabāšanas ierīcē, u.tml.

Darbības var veikt dažādos nolūkos.

- persona apsver iespēju šo informāciju nākotnē piedāvāt ārvalstij (t.i., nākotnē veikt spiegošanu)

- persona apsver iespēju informāciju piedāvāt ar organizēto noziedzību saistītām personām, pieprasot par šo informāciju atlīdzību,

- persona apsver iespēju informāciju izmantot savās vai citas personas interesēs.

Valsts noslēpuma nolaupīšana. Prettiesiska iegūšana:

nozogot,

laupīšanas

krāpšanas

izspiešanas ceļā

vai piesavinoties.

Sodāmas neatkarīgi no nozieguma priekšmeta.

Neatkarīgi no tā, vai personai ir speciālā atļauja, ikviena persona saucama pie atbildības saskaņā ar KL 95.panta otro daļu.

Papildus nolaupīšanai, KL 95.panta otrā daļas kvalificējoša pazīme ir darbība personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

24. lpp

KL 95.panta otrā daļa – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Pantā nav paredzēts papildsods – tiesību uz noteiktu nodarbošanos vai tiesību ieņemt noteiktu amatu atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Saskaņā ar KL 44. pantu atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam tiesību ierobežošanu

tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts KL sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā.

 


[1] Noziegums ir pabeigts ar nozieguma sastāvā paredzēto darbību izdarīšanu neatkarīgi no tā, vai ir izdevies sasniegt mērķi, vai nē. Ar darbību, kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu jāsaprot jebkāda prettiesiska darbība, kas apdraud valsts teritoriālās nedalāmības principu, piemēram, parakstu vākšana par kādas teritorijas daļas atdalīšanu no Latvijas Republikas. Ar darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu, jāsaprot jebkāda prettiesiska darbība, kas vērsta uz Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās likumīgās valsts varas gāšanu kopumā, vai arī sagrābjot noteicošas pozīcijas kādā no valsts varas atzarojumiem (likumdošanas, izpildu vai tiesu varā). Tā, piemēram, iespējama sapulču, sanāksmju sasaukšana, kurās tiek apspriesti valsts varas sagrābšanas ceļi, metodes, līdzekļi u.tml. Ar darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas grozīšanu, jāsaprot jebkura prettiesiska darbība, kas vērsta uz pilnīgu vai daļēju valsts iekārtas izmaiņu, iznīcinot vai radot no jauna valsts pārvaldes institūcijas, valsts demokrātiskās iekārtas pilnīga vai daļēja nomaiņa uz citu, īpašuma formu radikāla maiņa, u.tml. Ar valsts iekārtu tiek saprasts valsts galveno, Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto pazīmju kopums, kas raksturo valsts būtību un uzbūvi.

[2] Diskusija par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un Satversmes neaizskaramo kodolu noslēdzās ar Latvijas Republikas Satversmes ievada pieņemšanu 2014. gada 19. jūlijā, tajā nostiprinot valsts identitāti, nepārtrauktības doktrīnu, latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu, tautas pašnoteikšanās tiesības, valsts galvenos mērķus, Latvijas vēstures pagriezienus pēc valsts proklamēšanas, valsts darbības virsprincipus, vērtības, kā arī Latvijas vietu un uzdevumus starptautiskajā kopienā. Ievada trešās rindkopas otrais teikums nosaka, ka Latvija nevar būt neaizsargāta, vienlaikus nosakot arī valsts pamatus – suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.

[3] Ar aicinājumiem jāsaprot tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, uzvedību, kad, tieši iedarbojoties uz viņiem, tiem rodas vai var rasties vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgu darbību. Aicinājumam ir jābūt publiskam, proti, tam jābūt izteiktam plašākam cilvēku lokam, un to var izdarīt ikvienā klausītājiem vai skatītājiem pieejamā formā un veidā, t.sk. elektroniskā. Publiskums nozīmē, ka aicinājums tiek izteikts atklāti, sabiedrībai pieejamā un saprotamā veidā, t.i., citu personu klātbūtnē vai arī tādā veidā, ka citas personas tieši vai pastarpināti var ar to iepazīties. Piemēram, tas var būt izteikts publiskā, sabiedrībai pieejamā vietā, t.sk. internetā, tiešraidē elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskā pasākumā, arī sapulces, gājiena vai piketa laikā.  Vai aicinājums ir publisks, jāizlemj, ievērojot visu apstākļu kopumu – vietu, laiku, situāciju un citus apstākļus, kādos tas izteikts.

[4] Aicinājumu saturoši materiāli var būt jebkādā dokumentācijas formā (tekstuāli, vizuāli, audio, video u.c.) un tehniskā izpildījumā sagatavoti materiāli, piemēram, brošūras un citādi izdevumi, masu saziņas līdzekļu izdevumi un pārraides, elektroniski sagatavoti un apstrādāti materiāli, zīmējumi ar roku un tehniskā izpildījumā vai citādā izplatīšanai iespējamā veidā. Savukārt ar šo materiālu izplatīšanu jāsaprot to nodošana, pārsūtīšana, pārpublicēšana, publiskošana vai materiāla padarīšana pieejamu ikvienā citā klausītājiem vai skatītājiem pieejamā veidā un formā, t.sk. elektroniskajā vidē.

[5] Par neizpaužamām ziņām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas aizlieguma nosacījums. Tās ir Informācijas atklātības likumā paredzētā informācija dienesta vajadzībām vai cita ierobežotas pieejamības informācija, tāpat arī citos normatīvajos aktos īpaši paredzēta neizpaužama informācija, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem.

[6] Valsts noslēpuma jēdziens skaidrots likumā „Par valsts noslēpumu”. Tas ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ar valsts noslēpumu saprot arī NATO, ES, ārvalstu vai starptautisku organizāciju vai to institūciju klasificētu informāciju.

[7]„Vākšana” ir jebkāda veida šo ziņu iegūšana, lai tās nodotu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību.

[8] „Nodošana” var izpausties kā šāda satura ziņu paziņošana adresātam ikvienā veidā, piemēram, mutiski, rakstiski, novietojot slēptuvē, pa pastu, ar starpnieka palīdzību, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar informācijas tehnoloģiju palīdzību u.tml. ārvalstij vai ārvalsts organizācijai gan tieši, gan ar citas personas starpniecību.

Novērtē šo rakstu:

35
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

FotoJūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šīm ziņām sekoja vairāku izglītības nozaru biedrību lūgums IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību. Plašākus skaidrojumus no IZM puses vēlētos dzirdēt ne tikai nozares pārstāvji, bet arī Saeimas deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Šobrīd reforma rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt nav skaidrs, kāpēc IZM atkal virza t. s. sešgadnieku jautājumu, kurš jau vairākkārt nav guvis sabiedrības un nozares atbalstu.
Lasīt visu...

21

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

FotoĢimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.
Lasīt visu...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...